Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Klausīsimies ne tikai ar ausīm, bet arī ar sirdi

Latviešu psiholoģe Silva Omārova apgalvo, ka prasme aktīvi klausīties ir svarīgāka par prasmi runāt.

Latviešu psiholoģe Silva Omārova apgalvo, ka prasme aktīvi klausīties ir svarīgāka par prasmi runāt. Tā palīdz pārliecināt cilvēku, ka viņa teiktais mums ir nozīmīgs, kā rezultātā sarunbiedrs kļūst atvērtāks un mēs iegūstam vairāk informācijas, kas ļauj labāk izprast situāciju un veiksmīgāk prezentēt pašiem sevi.
Taču klausīties aktīvi nozīmē ne tikai sirsnīgi smaidīt, skatīties acīs, piekrītoši māt ar galvu un piebalsot runātājam. Šīm ārējām izpausmēm jābalstās uz izpratni par sarunbiedra emocionālo noskaņojumu un rīcības patiesajiem motīviem. Lai panāktu šādu iedziļināšanās pakāpi, cilvēkam visa fiziskā un garīgā enerģija jākoncentrē sarunai, aizmirstot par nogurumu, izsalkumu un personīgajām problēmām.
Būt labiem klausītājiem mums traucē vispirms jau tas, ka domājam daudz ātrāk nekā runājam. Tā rezultātā mēs nevis ieklausāmies, ko saka sarunbiedrs, bet šķetinām savu domu pavedienu vai pārdomājam iespējamos atbilžu variantus. Mums ir arī tendence klausīties pavirši, ja runa ir par notikumiem, ko neizprotam vai izprotam slikti. Situācijās, kad nesaprotam, par ko ir runa, tomēr negribam izskatīties muļķīgi, mēs nereti blefojam - izliekamies, ka mums viss ir skaidrs, piekrītoši mājam ar galvu, bet domājam pavisam par kaut ko citu. Un vēl mēs mēdzam būt neuzmanīgi, ja mums vienkārši nepatīk runātājs.
Kļūt par patīkamiem, ieinteresētiem klausītājiem palīdzēs paškontrole. Pirms sarunas apņemsimies klausīties uzmanīgi un sarunas gaitā atgādināsim sev šo uzdevumu ikreiz kad jutīsim, ka domas aizklīst. Centīsimies atturēties no runātāja pārtraukšanas pusvārdā. Mācīsimies noklausīties viņu līdz galam, nevis steigsimies iepazīstināt ar saviem secinājumiem. Meklēsim teiktā kopējo jēgu, nevis centīsimies saprast katra atsevišķa vārda nozīmi. Mēģināsim atcerēties līdzīgas situācijas un ar tām saistītās izjūtas savā dzīvē.
Mēs spēsim klausīties ne tikai ar ausīm, bet arī ar sirdi, ja paturēsim prātā amerikāņu zinātnieka Goddarda ieteikumu: "Apņemies būt iejūtīgs pret jaunajiem, līdzjūtīgs pret vecajiem, atsaucīgs pret centīgajiem un iecietīgs pret vājajiem. Kādā brīdī savā dzīvē tu būsi bijis katrs no viņiem." Lai izdodas!

Citu datumu laikraksti

  • Lai bērni pasaulē un Latvijā neciestu badu!

    Svētdien, 13.maijā, Apvienoto Nāciju Pasaules Pārtikas programma sadarbībā ar starptautisko kurjerpasta kompāniju TNT aicina simtiem tūkstošu cilvēku...

  • Apdraud kartupeļu gaišā gredzenpuve

    Pēdējos gados starp aktuālākajām problēmām kartupeļu audzētājiem ir kartupeļu gaišā gredzenpuve.Pēdējos gados starp aktuālākajām problēmām kartupeļu...

  • Zināmi konkursa uzvarētāji

    ES krustvārdu mīklu konkurss, veltīts Romas līgumu 50.gadadienas atzīmēšanai Latvijā, ir beidzies.ES krustvārdu mīklu konkurss, veltīts Romas līgumu...

  • Svētki ir tad, kas visi ir kopā

    Man vislabāk patīk Ziemassvētki, 18.novembra svētki un dzimšanas dienas.Man vislabāk patīk Ziemassvētki, 18.novembra svētki un dzimšanas dienas....

  • Vispirms darbs, tad - svētki

    Domājot par svētku nozīmi ģimenes dzīvē, prātā nāk Reiņa Kaudzītes savulaik izteiktais apgalvojums: „Kam nav darba dienu, nav arī svētdienu.”.Domājot...

  • Kādus svētkus jūs vislabprātāk svinat ģimenē? Kāpēc?

    Aigars Aizups, deputāts un AS “SEB Latvijas Unibanka” filiāles pārvaldnieks: Mūsu ģimene svin latviešu svētkus - Ziemassvētkus, jo tie ir klusi un...