Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kārto personīgos rēķinus?

Alūksnes novada pašvaldība sākusi revīziju savās iestādēs. Pirmās zem domes speciālistu lupas pakļuvušas pašvaldības aģentūra “Spodra” un Alūksnes mūzikas skola.

Atšķirībā no pirmās, kur būtiski pārkāpumi neesot atklāti, pēdējā pārbaude beigusies ar ierosinājumu atbrīvot no amata direktori.
Šā jautājuma galvenais virzītājs ir Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, kurš skaidro - komplekso pārbaužu uzsākšana saistīta ar viņa pārstāvētās partijas “Sabiedrība citai politikai” programmu. Viens no tās punktiem ir pašvaldības administrācijas un iestāžu audits, pārskatot  funkciju, amatu, izdevumu lietderību un panākot pašvaldības līdzekļu ekonomisku izmantošanu. Līdz šim par atsevišķām pašvaldības iestādēm un komercsabiedrībām ir saņemta dažāda negatīva informācija un sūdzības, tostarp arī par iestādēm, ar kurām sākta priekšvēlēšanu solījumu pildīšana.

Piemin pat “vecus grēkus”
Alūksnes mūzikas skolas gadījumā saņemtas vairākas sūdzības. Dz.Adlers atgādina, ka pirmā no tām bijusi pērn rudenī, kad dažu audzēkņu vecāki pauduši neapmierinātību ar jaunieviesto diferencētā līdzfinansējuma modeli. Nākamā sekojusi par zemo vispārējās sagatavotības līmeni, ko ļoti spilgti esot pierādījis mūzikas skolas Ziemassvētku koncerts. Vēl izskanējušas sūdzības par vokālās mūzikas konkursu “Balsis”, kur starp dalībniekiem nav bijis neviena mūzikas skolas audzēkņa, taču tās nav vienīgās. Ņemot vērā sūdzības, izveidota darba grupa no dažādu jomu speciālistiem, kas veica pārbaudi Alūksnes mūzikas skolā. “Īsā pārbaudē konstatēja vismaz septiņus pārkāpumus, tostarp arī finanšu,” saka Dz.Adlers.
Tie uzskaitīti lēmumprojektā par Alūksnes mūzikas skolas direktores Guntas Bošas atbrīvošanu no amata, ko pirms nedēļas skatīja domes sēdes slēgtajā daļā. Darba līgumu, darbinieku amata aprakstu un personu lietu glabāšana atsevišķi, darbinieku amata nosaukumu neatbilstība darba līgumā norādītajiem nosaukumiem, vairāku amatu kodu norādīšana viena darbinieka gadījumā, piemaksu veikšana par vakantas amata vietas darba pienākumu pildīšanu vairāk nekā 4 mēnešus un līgumu par skolas sniegtajiem maksas pakalpojumiem noslēgšana vienošanās formā. Konstatēts, ka šīs vienošanās ir arī nepilnīgi noformētas – maksātāja puse nav gandrīz identificējama, jo ierakstā “vecāki” norādīts tikai vecāku vai aizbildņu vārds un uzvārds, turklāt nevienā dokumentā nav uzrādīts līgumslēdzējas puses personas kods, kas ir personas identificējošā pazīme.
Tāpat gaismā celts pirms vairāk nekā 10 gadiem notikušais, kad mūzikas skola saņēmusi dāvinājumā nekustamo īpašumu – ēku un zemes gabalu Pils ielā 52. Lai gan par šo gadījumu paskaidrojumi no G.Bošas puses jau savulaik sniegti un disciplināratbildības piemērošanai ir iestājies noilgums, tas iekļauts lēmumprojektā par direktores atbrīvošanu no amata.

Nāk pretī mazāk turīgajiem
Visu minēto pārkāpumu gadījumā G.Boša gatava sniegt skaidrojumu, jo, kā atzīst, šīs lietas nav tik būtiskas, lai atsauktos uz skolas darba kvalitāti un nebūtu īsā laikā labojamas. Jautājumu par darba līgumu, darbinieku amata apraksta un personu lietu glabāšanu atsevišķi viņa uzskata par diskutablu, jo katra iestāde sastāda savu lietu nomenklatūru. Komentējot piemaksas par vakantajām amata vietām, viņa norāda, ka tādu mūzikas skolā nav. Piemaksas veiktas par atsevišķām darba prasmēm, kas nepārsniedz likumā noteiktos 20 procentus. Savukārt pārmetumi par noslēgtajām vienošanās formām daļēji pienākas arī domes juristiem. Tā kā skolai par mācību maksu iekasēšanu līgumi nav jāslēdz, ieviest vienošanās formu bijusi viņu pašu iniciatīva, lai uzlabotu mācību maksas iekasēšanas sistēmu. Pašu spēkiem izstrādātā vienošanās forma nosūtīta pārskatīšanai domes juristiem. Tobrīd nekādi būtiski labojumi netika veikti, atzīstot to par pieņemamu.
Iepazīstoties ar sūdzību par vecāku pausto neizpratni diferencētā līdzfinansējuma sakarā, G.Boša atgādina par apstākļiem, kādos tas noticis. “No valsts saņemtais finansējums bija samazināts tik ļoti, ka no tā vecāko klašu audzēkņiem varējām nodrošināt vienu izvēlētās specialitātes mācību stundu nedēļā, bet jaunākajās klasēs – tikai 20 minūtes,” skaidro direktore. Lielu atbalstu sniegusi pašvaldība, tomēr ar to vien nepietika un ieviesa vecāku līdzfinansējumu. Pagarinot kontaktstundu ilgumu, mainījās arī līdzfinansējuma apmērs, ko katrs vecāks varēja izvēlēties pēc savas rocības. “Diemžēl realitātē gandrīz puse vecāku nevarēja atļauties maksāt lielāku līdzfinansējumu. Ja noteiktu augstāku samaksu, daļa audzēkņu mūzikas skolā vairs nevarētu atļauties mācīties,” saka G.Boša.

Sūdzas par politisku jautājumu pārrunāšanu
Jāatgādina, ka viena no 14 vecākiem, kas parakstīja iesniegumu, kurā paustas pretenzijas pret diferencētā līdzfinansējuma modeli, bija Dz.Adlera dzīvesbiedre Sanita Adlere. Izrādās, šis nav vienīgais gadījums, kad no viņas puses saņemta sūdzība par mūzikas skolā notiekošo. G.Boša atzīst, ka pirms dažiem mēnešiem izcēlies konflikts starp S.Adleri un kora klases pedagoģi Zitu Upenieci, pie kuras tobrīd mācījusies S. un Dz.Adleru meita. Konflikta patiesie iemesli un apstākļi nav zināmi, jo tā saturs atklājies tikai caur abu pušu mutiskajiem apgalvojumiem. Sekojusi pedagogu nomaiņa, kā rezultātā meitene no 15.marta sākusi mācīties pie pedagoģes Ingrīdas Pilskalnes.
Neskatoties uz pārmaiņām, ar to viss vēl nebeidzās. Dažas nedēļas vēlāk, 7.aprīlī, saņemts iesniegums no S.Adleres, kas, atsaucoties uz apmēram mēnesi iepriekš notikušu sarunu, mudinājusi skolas vadību izvērtēt Z.Upenieces ētiku un profesionalitāti. Kā viens iemesls tās apšaubīšanai minēta politisku jautājumu apspriešana stundu laikā ar viņu meitu. Lai izvērtētu situāciju, no pedagogu vidus izveidota darba grupa. Tā kā abu iesaistīto pušu viedokļi izrādījušies krasi atšķirīgi, bet lietisku pierādījumu, kurai no abām taisnība, nebija, konflikts atrisināts bez pedagoģei izteikta brīdinājuma vai rājiena. Tā paša mēneša beigās, 28.aprīlī, mūzikas skolā veikta pārbaude, kas beigusies ar ierosinājumu atstādināt no amata tās vadītāju.

Piesieties var arī pie staba
Jautāts, vai pārkāpumi ir tik būtiski, ka nevar iztikt ar brīdinājumu, Dz.Adlers apgalvo, ka tas nav iespējams. “Manā skatījumā brīdinājums nav sods. Ņemot vērā mūzikas skolā konstatētos finanšu pārkāpumus, sodam bija jābūt bargākam. Šajā gadījumā izteiktais brīdinājums būtu kā “zaļā gaisma” citiem vadītājiem veikt finanšu pārkāpumus, apzinoties, ka sods būs tikai brīdinājums,” viņš saka, piebilstot, ka pārbaudes plānotas arī pārējās pašvaldības iestādēs. Lai gan domes sēdē ierosinājums atlaist mūzikas skolas direktori deputātu atbalstu neguva, to virzīs izskatīšanai Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē.
Kultūras un radošās industrijas izglītības centra vadītāja Agnese Miltiņa uzskata - turpinot iesākto, pašvaldība riskē ar tiesvedību. “Tas viss izskatās pēc tā, ka piesieties var arī pie staba,” viņa saka, norādot, ka pārkāpumi nav tik būtiski, lai rosinātu atstādināt direktori no amata. Alūk­snes mūzikas skolas darbībai viņa sekojusi līdzi gan caur audzēkņu piedalīšanos valsts konkursos, gan saskaņojot izglītības programmas un iesaistoties akreditācijas procesā. “Par Guntu Bošu varu teikt to labāko. Gan tajā ziņā, kā viņa organizē skolas darbu, kur viss vienmēr ir izdarīts laikā un precīzi, gan runājot par to, kā viņa izveidojusi un noturējusi skolas kvalitāti. Viņas audzēkņiem ir arī ļoti labi sasniegumi valsts konkursos,” saka A.Miltiņa. Viņa rosina pašvaldību vēlreiz pārdomāt savus lēmumus, atgādinot, ka savulaik jau bijusi negatīva pieredze ar nepamatotiem pārmetumiem, kad uz “apsūdzēto soliņa” sēdējis Alūk­snes mākslas skolas direktors.

Citu datumu laikraksti

  • Sporto lieli un mazi

    Ļoti ģimeniskā, draudzīgā un pozitīvā gaisotnē svētdien, 30.maijā, Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” teritorijā notika ģimeņu...

  • Meklē telpas patversmei

    Alūksnes novada dome ir nodevusi pašvaldības nekustamo īpašumu – kūts ēku Ošu ielā 5, Alūksnē – pašvaldības aģentūras “Spodra” apsaimniekošanā ar...

  • Kā latviešus piespiest vēlēt?

    Reizi četros gados daļa sabiedrības izdara savu pilsoņa pienākumu pie vēlēšanu urnas ar cēlu mērķi – lai Saeimas simt krēslus aizņemtu pēc iespējas...

  • Uzzīmē savu lietussargu!

    Latviešu tautas tērpu biedrība aicina bērnus un jauniešus piedalīties dizaina konkursā “Mans tautiskais lietussargs”, lai rosinātu interesi par...

  • Opekalna baznīcai jauna izkārtne

    8.maijā, tika īstenots Alūksnes un Apes novadu fonda  un VAS „Latvijas Hipotēku un zemes bankas” 8. projektu konkursa „Atbalsts iedzīvotāju ...

  • Grib atjaunot tiltu pār Gauju

    Bargās un sniegiem bagātās ziemas dēļ Virešu pagasta iedzīvotāji palikuši bez trošu tiltiņa pār Gauju. Gadiem ilgi tas viņiem kalpoja par tiešāko...

  • Pirkt vai nepirkt?

    Jānis Ločs, D.Ozoliņa Apes vidusskolas direktors Nopērk, lai tiktu augstskolāDzīvojam tirgus apstākļos, un, ja ir pieprasījums, tad ir arī...

  • Atklātība pārtop dubultā morālē

    Nav pagājis vēl pat gads, kopš strādā Alūksnes novada domes pirmā sasaukuma deputāti, bet lielai daļai no viņiem jau kā pīlei ūdens ir pirms...

  • Vai esat jau pieslēguši virszemes televīziju?

    Ilona Kazaine no Ilzenes Sākumā bija ļoti grūti pierast pie domas, ka būs virszemes televīzija. Ģimenē ilgi diskutējām, kā būtu labāk. Valdīja...