Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kalpot cilvēkiem

Šonedēļ pareizticīgie atzīmēja Kristus dzimšanas svētkus. Tie, kā ierasts domāt, neiekrīt citā datumā, bet gan tajā pašā 24.decembra vakarā, tikai pēc Jūlija, nevis Gregora kalendāra. Par to, kas šajā laikā ir svarīgs cilvēkiem, pārdomās dalās pareizticīgās baznīcas priesteris Konstantīns Volkovs.

Pieskaņojas saviem draudzes locekļiem
Priesteris K.Volkovs kalpo Alūksnes Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcā, kā arī Veclaicenes un Liepnas draudzēs, bet par priesteri viņš ir kļuvis vien pērnā gada martā. “Es sāku apmeklēt baznīcu jau deviņdesmito gadu beigās, tad arī notika vērtību pārvērtēšana. Jau tad manī radās doma kļūt par priesteri, taču svēto tēvu rakstos bija minēts, ka tad, ja šāda vēlme rodas, ir jāpaiet kādam laikam, jo tā var nenākt arī no Dieva. Tā nu es šo domu uz pāris gadiem atmetu,” stāsta K.Volkovs.
Kļūt par priesteri ir aicinājums, no kura nevar izvairīties, un to sajutis arī K.Volkovs. “Pēc kāda laika es iestājos garīgajā seminārā Rīgā, un vēl pēc četriem gadiem mani iecēla par diakonu. Pagāja vēl gads, un kļuvu par priesteri. Lai arī šāda doma man bija jau sen, es neesmu neko īpaši darījis, lai tas notiktu. Tas viss ir sanācis dabiski. Mani ievirzīja arī mūsu apgabala (Alūksnes, Madonas, Balvu un Gulbenes novadu) vecākais priesteris Elizbārs. Viņš savā kalpošanā dzīvo gandrīz mūka dzīvi, kalpo katru dienu, un viņš patiešām ir ļoti garīgs cilvēks,” stāsta K.Volkovs.
Draudzēs, kurās kalpo K.Volkovs, nāk gan latviešu, gan krievu valodā runājošie, un viņš pieskaņojas saviem draudzes locekļiem. “Liepnā un Veclaicenē dievkalpojumi pārsvarā notiek latviešu valodā, bet Alūksnē - krievu valodā, jo vairāk nāk krievvalodīgie cilvēki,” saka K.Volkovs.

Grēki sakrājas kā smaga nasta
“Mēs katrs esam tie pirmie grēcinieki. Tā mums arī būtu jāskatās uz šīm lietām. Cilvēku bez cilvēka paša līdzdalības nevar izglābt, jo viņs ir brīvs un nevar cilvēku uz kaut ko piespiest. Ja cilvēks nekā nedara, tad arī nekā nebūs. Nevar vienkārši sēdēt un gaidīt nelīdzdarbojoties,” stāsta K.Volkovs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir jāpalīdz citiem un tas ne vienmēr nozīmē finansiālu palīdzību. “Var kaut vai nesastrīdēties no rīta ar kaimiņu vai palūgt par kaut ko piedošanu,” saka priesteris. Viņš arī uzsver, ka labdarība ir apsveicama lieta, taču cilvēkiem būtu jāiemācās nebarot ar to savu lepnību. Īstai labdarībai vērtība ir tad, kad neviens par to nezina. Tas ir jāzina tikai pašam cilvēkam un Dievam, pretējā gadījumā cilvēki saņem uzslavas un baro savu lepnību.
Priesteris norāda, ka bieži vien cilvēkiem ir grūti tādēļ, ka viņi nedodas uz baznīcu un nepieņem sakramentus, piemēram, grēksūdzi un svēto vakarēdienu. “Grēki sakrājas kā smaga nasta, un, ja civēks turpina neko nedarīt, Dievs viņu, kā jebkuru cilvēku, tik un tā vēlas izglābt. Cilvēku piemeklē savas vai tuvinieku ciešanas un slimības. Šo smago apstākļu izciešana ir kā krusta nešana, kura tad arī ir cilvēka darbs, pat ja neviens cits darbs nav darīts,” uzsver K.Volkovs.
Priesteris aicina ikvienu cilvēku vērsties pie Dieva un nākt uz baznīcu. Nākamie svētki, kurus svinēs pareizticīgie, būs Jēzus Kristus kristīšanas svētki 19.janvārī. Alūksnes Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcā šajā dienā dievkalpojums notiks deviņos no rīta, kad būs iespēja arī saņemt svētītu ūdeni. ◆


Fakti

◆ Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45.gadā pirms mūsu ēras ieviesa Jūlijs Cēzars. Kalendāru izveidoja astronoms Sosigēns. Viņš par pamatu ņēma tropisko gadu (365,2422 dienas), noapaļojot to līdz 365,25 dienām. Gads tika sadalīts 12 mēnešos, un parastā gada garums bija 365 dienas (īsais gads). Viena uzkrājusies diena ik pēc četriem gadiem tika pielikta februārī (garais gads). Tā kā Jūlija kalendārs ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm garāks par Saules gadu, tad tas pakāpeniski atpalika no gadalaiku maiņas (128 gadu laikā par 1 dienu). 16.gadsimtā šī starpība jau bija 9 diennaktis. Katoļu baznīca sāka uztraukties, ka baznīcas svētki tiek svinēti nepareizās dienās. Pāvests Gregors XIII 1582.gadā izdeva pavēli par kalendāra reformu, kas nedaudz samazināja gada garumu, To nosauca par Gregora kalendāru un līdz ar to tas kļuva par jauno stilu, bet Jūlija kalendārs — par veco stilu. Jauno kalendāru visās zemēs nepieņēma uzreiz. Piemēram Krievijā veco kalendāru lietoja vēl līdz 1918.gadam. Mūsdienās Jūlija kalendāru vēl joprojām izmanto vairākas pareizticīgās baznīcas (krievu, serbu un citas).
avots: lv.wikipedia.org

Citu datumu laikraksti

  • Bejā uzbur klēti no jauna

    Bejā uzbur klēti no jauna

    Bejas novadpētniecības centrā beigusies klēts rekonstrukcija, iegūstot skaistu ēku jaunu ekspozīciju veidošanai un esošā krājuma izvietošanai. “Ideja...

  • Gads sola veiksmi zirgiem 3

    Gads sola veiksmi zirgiem

    Zilā koka zirga gads pēc ķīniešu horoskopa sāksies 30.janvārī, taču mēs par jaunu sākumu un ar to saistītajām pārmaiņām domājam un spriežam ierastajā...

  • Banānu kūka

    Banānu kūka

    Vajag: 150 g sviesta, 20 g baltā un 20 g brūnā cukura, 150 g miltu, 20 g mannas, vārītā kondensētā piena bundžu, 3 banānus, 0,5 litrus saldā krējuma,...

  • Iespēja aplūkot  bērnu darbus 2

    Iespēja aplūkot bērnu darbus

    Vēl šodien līdz pulksten 18.00 iespējams doties uz Alūksnes mākslas skolas atvērto durvju dienu noslēgumu. Audzēkņu darbu izstāde būs skatāma arī...

  • Atceries pasargāt savas rokas! 2

    Atceries pasargāt savas rokas!

    Ziema ir sevišķi skarba pret rokām – tās salst, prasa cimdus un siltumu, grib par kādu barojošu krēmu un mirkli gādības vairāk. Ceļojošā fotoizstāde...

  • Draugiem visi svētki labi

    Draugiem visi svētki labi

    «Lieciet mani mierā – negribu nekādus svētkus! Visa tā jezga ar eglītēm, rotājumiem, dāvanu meklēšanu un ciemošanos mani vienkārši tracina. Turklāt...

  • Opekalna baznīcai uzliek  dakstiņu cepuri

    Opekalna baznīcai uzliek dakstiņu cepuri

    Opekalna baznīcā pagājušajā nedēļā nomainīts jumta segums un vecais šīferis aizvietots ar skaistu dakstiņu segumu. Darbi gan ar to vēl...