Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kalncempju meitene atgriežas mājās

Jaunā Ates dzirnavu muzeja direktore Anda Birzniece dzimusi un augusi Kalncempju pagastā. Pēc studijām Kultūras koledžā viņa devās vīram līdzi uz Kurzemi.

Jaunā Ates dzirnavu muzeja direktore Anda Birzniece dzimusi un augusi Kalncempju pagastā. Pēc studijām Kultūras koledžā viņa devās vīram līdzi uz Kurzemi.
Tomēr, uzzinājusi par iespēju atgriezties un strādāt Viktora Ķirpa veidotajā muzejā, Anda piedalījās konkursā un uzvarēja.
- Kas konkursā nosvēra svaru kausus par labu jums?
- Domāju, ka tā ir mana degsme. Citu trumpju man nebija. Šis darbs man ir tuvu pie sirds, tas man patīk, tāpēc nolēmu pamēģināt. Vīrs iebilda, ka no Kurzemes tik tālu braucu prom. Bet es jau atgriežos mājās!
- Acīmredzot dzimtā puse sauca atpakaļ. Droši vien skolas gados bija saskare ar muzeju. Kādi iespaidi bija saglabājušies?
- Atceros, ka sešu gadu vecumā biju dalībniece Pļaujas svētkos. Toreiz dzīvs vēl bija Viktors Ķirps. Jutos ļoti svinīgi un atbildīgi, kad man tautas tērpā vajadzēja griezt maltuves dzirnakmeni. Knapi varēju pakustināt maltuvi, bet man tas ļoti patika. Tomēr nekad neiedomājos, ka varētu te kādreiz strādāt. Man liekas, ka muzejā joprojām ir Viktora aura. Droši vien viņš tepat kaut kur ir un dod savu svētību. Ir jāturpina viņa darbs, lai saglabātu un stiprinātu muzejiskās vērtības.
- Kāda specialitāte ir apgūta Kultūras koledžā?
- Diplomā ir rakstīts, ka esmu kultūras darba organizatore - amatierteātra režisore. Teātris nenoliedzami man ir mīļš, tāpēc ir klusa cerība, ka varēšu kaut ko darīt arī šajā virzienā. Muzejs varētu būt vieta, kur tiekas amatierteātri. Kalncempjos iestudēt kādu lugu būtu grūti, jo te ir maz cilvēku. Ja aktīva kļūs kultūras dzīve, tad tā varētu rosināt atgriezties arī citus, kas devušies prom no Latvijā mazākā pagasta. Līdz šim man nav izdevies strādāt specialitātē, bet varētu noderēt mana pieredze sabiedriskajā ēdināšanā. Šajā profesijā strādāju gan Skrundā, gan trīs mēnešus Īrijā, kur četru zvaigžņu viesnīcā biju viesmīle. Papildināju angļu valodas prasmi. Turklāt ieguvu īru mieru.
- Ates muzejs ir īpašs ne tikai Alūksnes rajonā, bet visā Latvijā. Teicāt, ka vajadzēja pagasta deputātiem stāstīt par savām iecerēm. Kādu redzat muzeja vietu tagad un nākotnē?
- Protams, vispirms jārūpējas, lai saglabātu ēkas, darbarīkus un ekspozīcijas. Nākotnes perspektīvas noteiks finanšu iespējas. Viktors Ķirps ļoti daudz izdarīja ar entuziasmu. Nevarētu teikt, ka tagad tā nav. Tomēr daudziem entuziasms ir noplacis. Līdz ar to visu nosaka nauda. To var saņemt ar projektu izstrādi. Tie būs jāraksta, tikai nevar prognozēt, vai projekti saņems finansējumu. Biju daudz ko izsapņojusi, bet konkursa vērtēšanas komisijā man pajautāja, kur ņemšu naudu. Sapratu, ka nevar lidot mākoņos. Ir jādomā reāli.
- Vai esat rakstījusi projektus?
- Nē, neesmu, bet varu to iemācīties. Ir jau gatavs projekts, kurā paredzēts būvēt desmit kempinga mājiņas. Jāmeklē sponsori tā īstenošanai. Cenas aug, tomēr nevajadzētu sasteigt. Nauda ir nepieciešama arī remontiem. Ja neiešu un nelūgšu, neviens man neko nedos.
- Tagad jums ir pārbaudes laiks. Ko var izdarīt trīs mēnešos, lai sevi apliecinātu?
- Jā, no mana darba šajos trīs mēnešos būs atkarīgs, vai varēšu to turpināt. Tas nozīmē, ka pašlaik necenšos domāt par tālu nākotni. Sākusies tūrisma sezona, katru dienu muzejā ierodas ekskursantu grupas. Turklāt ir daudz saimniecisko darbu. Pagasta padome apstirināja jaunu cenrādi muzejam, jo inflācija aug. Ja ir lielāki izdevumi, jāpalielinās arī ieņēmumiem. Sapņot, protams, var, bet vispirms ir jāveic steidzamākie darbi. Tiesa, esmu domājusi sarīkot bērnu zīmējumu vai rokdarbu izstādi un amatierteātru izrādi. Te ir izveidojusies tradīcija, ka Pēteros muzejā rīko balli pagasta iedzīvotājiem, pirms tās varētu būt teātris.
- Kas šobrīd ir jādara steidzami?
- Vajadzīgas jaunas šūpoles, jo katru pavasari tās aizceļo nezināmā virzienā. Jāmaina pakāpieni, kas ved uz upi. Kritiskā stāvoklī ir koka bruģis. No malas liekas, ka te viss ir skaisti un labi, bet patiesībā ir jāiegulda liels darbs, lai ēkas un muzeja ekspozīciju uzturētu kārtībā. Nereti atbrauc ekskursanti, kas vēlas paši apskatīt muzeja teritoriju. Arī par to ir jāmaksā, jo apkārtnes un ēku sakārtošanā ir strādājuši daudzi cilvēki. Ir ierīkotas telšu un ugunskura vietas, arī par to izmantošanu ir jāmaksā. Pašlaik naudas ir tik, cik ir makā, tāpēc tērēt varam tikai to. Kamēr nav saimniecības daļas vadītāja, man ļoti palīdz vecāki. Bez viņu atbalsta būtu grūti.
- Vai šie ienākumi paliek muzeja rīcībā?
- Jā. No šīs naudas maksājam par elektrību un benzīnu. Jāpērk ir maize, kaņepju sviests un citi produkti, ar ko cienāt ciemiņus. Muzejā vairs nestrādā Mirdza Ķirpa, tāpēc trūkst prasmīgas maizes cepējas tepat. Ļoti žēl, ka mēs to neprotam. Paldies, ka viņa un citi bijušie muzeja darbinieki visu ir atstājuši labā kārtībā.
- Vai darbs muzejā ir tāds, kādu bijāt iedomājusies?
- Ir tomēr mazliet citādi. Katrā darbā ir sava specifika. Kas nestrādā muzejā, domā - kas tur, vadīt ekskursijas, nopļaut zālīti... Nav tā! Šī nav atpūtas bāze, kur var darīt visu, lai tikai nopelnītu. Muzejs ir vajadzīgs uzziņai, lai cilvēki redz, iepazīst un izmēģina senos amatus. Liels atbalsts man ir muzeja fondu kārtotāja Māra un gide Solvita. Viņas ir zinošas, tāpēc varu paļauties.
- Pārbaudes laiks ir līdz septembrim, bet tieši tad katru gadu notiek Pļaujas svētki. Ceru, ka tas nebūs iemesls svētku atcelšanai.
- Pēdējos gados Pļaujas svētkus rīkoja kopā ar Jaunlaicenes pašvaldību, bet šogad Kalncempju padome un muzejs būs vieni paši rīkotāji. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē jauni partneri vai arī jāizdomā kaut kas cits. Ir ideja izveidot folkloras kopu, bet tai ir vajadzīgs vadītājs ar muzikālu izglītību. Var, protams, arī aicināt folkloras kopu no citurienes, kas te darbotos regulāri dažādos pasākumos. Tad muzejā varētu rīkot gan Lieldienas, gan Ziemsvētkus, uzņemt kāzu viesus, kurus sagaidītu un pavadītu ar dainām. Pašlaik meklēju cilvēku, kas uzņemtu kāzu viesus, jo man šī pieredze ir ļoti skopa. Pēc tam to varētu uzņemties pati.
Galvenais - gatavoties svētkiem ir jāsāk nekavējoties. Ja arī man nebūs lemts turpināt darbu pēc pārbaudes laika, gādāšu, lai manam pēcnācējam tāpēc nebūtu jācieš. Perspektīvā Pļaujas svētku laikā varētu rīkot gadatirgu tāpat kā Brīvdabas muzejā. Senie darbarīki un tehnika nolietojas. Lai to restaurētu, būtu vajadzīgi lieli līdzekļi. Tāpēc pamazām varētu pāriet no Ražas svētkiem uz Amatnieku svētkiem. Tagad te ir divas dzimtas, kas ir gatavas darboties un izrādīt senos darbus. Tomēr ar to ir par maz. Ir vajadzīgi vēl seno amatu un rokdarbu pratēji.
- Ko patīk darīt brīvajā laikā?
- Protams, man patīk teātris. Skrundā spēlēju amatierteātrī, tagad man tā pietrūkst. Domāju, ka prasme spēlēt uz skatuves man reizēm palīdz dzīvē. Patīk arī vērot televīzijas pārraides par dabu un dzīvniekiem, kā arī par slaveniem cilvēkiem. Vēlētos Atē pulcēt apkārtējos amatierteātrus un kopā svinēt svētkus.
- Ates muzejs ir sena lauku sēta. Varbūt tajā iederētos mājdzīvnieki?
- Ja Pārtikas un veterinārais dienests atzītu par labiem šādus dzīvnieku turēšanas apstākļus, tad droši vien varētu. Protams, tas būtu jauki, jo pilsētas bērni varētu iepazīt mājdzīvniekus. Nesen te bija atbraukusi radu meitene, kura nebija redzējusi govi. Tagad pie mums ciemojas tikai kaimiņu kaķene Pūciņa, kas muzeju uzskata par savu teritoriju. Viņa izstaigā un pārlūko, vai viss ir kārtībā.
***
- Valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere:
- Anda ir Kalncempju meitene, tāpēc viņā bija vēlme atgriezties. Turklāt viņā ir uguntiņa, lielāka drosme nekā citos konkursa pretendentos. Anda ir jauna, tāpēc nejautā, vai tas man būs ceļams. Jaunībā visu var, arī kalnus gāzt. Viņas redzējums ir atšķirīgs, domas un idejas ir svaigas, tāpēc Kalncempju deputāti izvēlējās viņu.

Citu datumu laikraksti

  • Audzēkņi mācās praksē

    Alsviķu profesionālā skola no šā gada janvāra līdz jūlijam īsteno projektu „Alsviķu profesionālās skolas kvalifikācijas prakses”.Alsviķu profesionālā...

  • Būs Mazo bērnu tusiņš

    Ikviens pirmsskolas vecuma bērns kopā ar vecākiem tiek gaidīts Mazo bērnu tusiņā Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē „Sprīdītis”.Ikviens...

  • Sveiks čaklākos

    Šodien Malienas tautas namā notiks Malienas pamatskolas skolēnu mācību gada noslēguma pasākums – skolēnu interešu izglītības atskaites...

  • Stirnas karbonādes alū

    Stirnas karbonādes - 150 līdz 200 g katra, sāls, ķimenes, piparu graudi, smaržīgie pipari, kadiķogas, šķipsna ingvera, liels sīpols, gabals selerijas...

  • Neaizraujieties ar svilpošanu!

    Ar 1.jūniju mednieki varēs doties stirnāžu medībās.Ar 1.jūniju mednieki varēs doties stirnāžu medībās. Tautā mēdz teikt - meklēt Jāņu buku. Lai...

  • Copes dienas

    30.maijs. Laba copes diena. 31.maijs. Slikta copes diena. Zivīm paredzēts gavēnis. 1.jūnijs. Normāla copes diena. 2.jūnijs.30.maijs. Laba copes...