Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kad emocijas pārtop kaitēs

Cik bieži nav gadījies tā, ka negaidot uzrodas galvassāpes, uzlec asinsspiediens, sirds sāk klapēt divreiz straujāk un piemetas vēl citas ar veselību saistītas nebūšanas, kam ārsti nespēj rast fizisku pamatojumu. Palūkojoties dziļāk, izrādās, ka pie vainas norises emocionālajā pasaulē. «Tas atspoguļojas mūsu ķermenī! Jo vairāk emocionāli satraucošu notikumu, jo lielāka iespējamība, ka mūsu veselība tiks pakļauta briesmām, un, jo biežāk negatīvās emocijas neizrādām, jo vairāk tās uzkrājas, radot psihosomatiskas saslimšanas,» stāsta psiholoģe Jolanta Puķe, norādot, ka mūsu sabiedrībā bieži vien ir problēmas emocijas izrādīt un palaist. Tā nu tās krājas, rūgst un briest, līdz izlien uz āru fizisku kaišu veidā.

Dusmas kaitē zarnu traktam
«Pieņemam, ka varam būt labā noskaņojumā un lēkt no prieka gaisā, vinnējot loterijā, bet tās smagās lietas pastumjam malā – jāsaņemas, jāturas, ko es te izplūdīšu, tas nav smuki,» tēlo Jolanta, meklēdama iemeslus, kāpēc bieži negribam un arī nemākam tikt galā ar draudu veselībai, piemēram, dusmām un aizvainojumu.
«Parasti sakām, ka dusmas norij. Kur tad tās nonāk? Kuņģī, radot zarnu trakta darbības traucējumus! Tā ir vislielākā aplamība uzskatīt, ka dusmoties nedrīkst, jo dusmas ir tādas pašas emocijās kā prieks. Protams, to jāprot darīt adekvāti – nevis apsaukājoties un pazemojot otru, bet skaidri pasakot, kas šā cilvēka rīcībā sadusmojis un kā licis justies,» stāsta J.Puķe, piebilzdama, ka savukārt «norūdzis» aizvainojums parasti «ieperinās» deguna rajonā, manifestējoties dažāda veida iesnās. «Ir cilvēki, kuriem patiesi piemīt alerģiskās iesnas – psihosomatika nenoliedz medicīnu, bet darbojas tai paralēli, tomēr novēroti gadījumi, ka mājās bijusi alerģija, piemēram, no kaķiem, bet, aizejot patstāvīgā dzīvē un satiekot savu nākamo otro pusīti, kurai arī ir kaķis, alerģija neizpaužas. Tā atjaunojas, tikai pārkāpjot vecāku mitekļa slieksnim, jo paanalizējot izrādās, ka atvasē mīt liels aizvainojums pret šajā vietā piedzīvoto. Mūsu organisms reizēm ļoti viegli pielāgojas situācijām, lai nebūtu jāatklāj patiesais iemesls, jo tas ir sāpīgi. Nav vienkārši pateikt: «Zini, mammu, tu esi mani sāpinājusi!»,» atzīst psiholoģe, uzsverot, ka emociju izrādīšanas māka jāapgūst jau bērnībā. Nepaiet garām un nenoraidīt bērnu, redzot, ka viņš uzmetis lūpu, bet izrunāties.

Jāmāk sērot un atvadīties
Bieži savu veselību pakļaujam apdraudējumam, sastopoties ar zaudējumu. «Sēras līdzīgi kā arī aizvainojums sakrājas un saguļ uz krūtīm. Dažkārt ir sajūta, ka spiež, ka pat grūti paelpot,» raksturo psiholoģe, ieteikdama, kā tikt galā ar situāciju: «Sastopoties ar jebkāda veida – tuva cilvēka, ģimenes, darba, mājdzīvnieka, kādas lietas – zaudējumu, ir jāizsēro. Jāraud, ja nepieciešams, jo šādā brīdī tā nav vājuma izpausme, bet dabisks process, un jāatvadās. Citi gadiem ilgi nespēj pieņemt, ka viss beidzies. Nevēlas atlaist – parasti sevis dēļ, jo zudušais pirms tam daudz devis un ļāvis labi justies, bet patlaban tā ļoti pietrūkst. Tomēr neatlaižot nevar atbrīvot vietu jaunajam.»

Velkam ne savu atbildību
«Tāpat bieži vien cilvēki sūdzas par smaguma sajūtu spranda apvidū. It kā vilktu krustu vai maiss būtu uzvēlies. Tā ir atbildība, ko, dažkārt pat neprasot, paņemam no saviem kolēģiem, radiem un draugiem. Gribam būt noderīgi un novērtēti, ko reizēm var saņemt, tikai darot otra vietā. Tomēr šī atbildība nav mūsu, jo katram tā ir sava – par darbu, dzīvi un izklaidēm. To nevietā uzņemoties, spranda apvidū var saspringt muskuļi, rasties lielas galvassāpes, ko nereti piedzīvo arī darbaholiķi. Raugoties no psiholoģiskā viedokļa – uz viņu pleciem ir tik daudz visa kā, kam tur nevajadzētu atrasties. Ja darba laiks beidzas pulksten 17, tad arī beidzas! Nevar vēl 19 zvanīties un kārtot darba lietas, ja vien nav noticis kas ārkārtējs,» pārliecināta J.Puķe.

Uztvert lietas viegli
Psihosomatiskas saslimšanas var novērst, apzinoties cēloņus un strādājot ar tiem, bet vērtīgāka ir profilakse, kaut saspringtajā dzīves ritmā to nav vienkārši īstenot. «Mans ieteikums ir uztvert lietas viegli, jo tās ir tik sarežģītas, cik tādas par tām pataisām. Pavērojiet bērnus, kas vēl nav sabojāti ar pieaugušo dzīvi. Viņi saka, ko domā, neielaižas dažādās spēlītēs un manipulācijās,» mudina Jolanta, aicinot arī pašiem vairāk parūpēties par savu ķermeni, tīši to nepakļaujot diskomfortam, pietiekami neizguļoties, skatoties šausmu filmas un klausoties negāciju pilnas ziņas, pēc kurām nez kāpēc nosvīst plaukstas. Un neaizmirst, ka arī domas un emocijas spēj materializēties!       

Citu datumu laikraksti

  • Apseko tautas namu

    Alūksne Sākta Alūksnes pilsētas tautas nama ēkas apsekošana, kas nepieciešama rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādes uzsākšanas. Alūksnes...

  • Sāk novada simbola publisko apspriešanu

    Apes novads Uzsākta Ainara Gaida izstrādātā Apes novada simbola publiskā apspriešana, kurā paredzēts noteikt simbola atbilstību novada ...

  • Paplašinās ūdensvada un kanalizācijas tīklu

    Alūksnes novads Domes ārkārtas sēdē piektdien deputāti lēma par pašvaldības līdzfinansējuma nodrošināšanu Eiropas Savienības finansētajam...