Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā latviešus piespiest vēlēt?

Reizi četros gados daļa sabiedrības izdara savu pilsoņa pienākumu pie vēlēšanu urnas ar cēlu mērķi – lai Saeimas simt krēslus aizņemtu pēc iespējas labāki politiķi. Tomēr, ja nāk miegs, nesimpatizē kandidātu personālijas vai politika izraisa riebumu, vēlēšanās var arī nepiedalīties.


Tikmēr, piemēram, Beļģijā, Luksemburgā vai Grieķijā vēlēšanas ir obligātas. Ar priekšlikumu ieviest piespiedu apmeklējumu vēlēšanu iecirkņos savulaik klajā nāca eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga, taču tas palika tikai politiķu runu līmenī pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Piemēram, Beļģijā, kur arī vēlēšanas ir noteiktas kā obligātas, konsekventi ir viens no augstākajiem vēlētāju aktivitātes līmeņiem pasaulē.

Ne pātagu, ne burkānu
Varbūt, vēlēšanu iecirkņa apmeklējumu padarot par obligātu, uzlabotos ne vien vēlētāju aktivitāte, bet arī vēlēšanu rezultāts būtu cits – kvalitatīvāki politiķi? Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars strikti norāda: „Īsā atbilde uz jautājumu ir – nē.”
Viņš ir pārliecināts, ka jebkurš piespiedu mehānisms rada pretestību. „Atliek tikai kādai labai lietai vai idejai pielikt priekšā vārdu „obligāti”, un mēs iegūsim pretēju efektu. Piemēram, ja mēs teiktu, ka piedalīšanās Lielajā pavasara talkā ir obligāta, tad viss, ko mēs iegūtu, būtu nekārtīga un piemēslota vide, jo vairāk cilvēku censtos no šī piespiedu pasākuma izvairīties,” vērtē A. Cimdars. CVK priekšsēdētājs ir pārliecināts – ja vēlamies paaugstināt vēlētāju līdzdalību vai iegūt kvalitatīvākus politiķus, nebūtu pareizi lietot ne pātagas, ne burkāna principu.
„Manuprāt, līdzdalība vēlēšanās ir tikai rādītājs, vai un kā cilvēki sevi asociē ar valsti. Ja valsts mums kā indivīdiem nav svarīga, ja mēs neredzam savu atbildību tādu nosacījumu un vides veidošanā, kādā vēlētos dzīvot, tad mēs nepiedalīsimies vēlēšanās ne kā vēlētāji, ne kā deputātu kandidāti. Un tas nozīmē, ka arī politiķu kvalitāte ir tikai iepriekšminēto attiecību „cilvēks – valsts” rādītājs. Politiķi – tie ir cilvēki no mūsu vidus, cilvēki, kurus izvēlamies, piedaloties vai nepiedaloties vēlēšanās, jo arī nepiedalīšanās vēlēšanās ir mūsu izvēle, kas ietekmē vēlēšanu rezultātus. Līdz ar to, ja ir kāds virziens, kurā jāstrādā, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti, tad ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu cilvēku attiecības ar valsti. Un tas nav darbs tikai priekšvēlēšanu vasarai,” klāsta A.Cimdars.
Tikmēr Beļģijas Karalistes vēstnieka Latvijā asistente Signe Krilova skaidro: „Lai gan sods par nepiedalīšanos vēlēšanās var pārsniegt pat 100 eiro, soda naudu parasti neiekasē.”  Tomēr tas esot pietiekams motīvs vēlēšanās piedalīties.

Pret piespiedu demokrātiju
A.Cimdaram gan piekrīt arī aptaujātie eksperti. Politikas eksperts Nils Muižnieks ir pret piespiedu demokrātiju, īpaši tādā sabiedrībā, kas piedzīvoja padomju „obligāti - brīvprātīgās” pseidovēlēšanas un „subotņikus”. „Domāju, ka ir daudzi citi veidi, kā veicināt sabiedrības līdzdalību,” saka N.Muižnieks un sniedz atšķirīgu ierosinājumu vēlēšanu efektivitātes uzlabošanai: „Vēlēšanu izdevumu tēriņu griesti dotu kādu cerību, ka vēlēšanas nav nopirktas. Vajadzētu arī piespiest partijas biežāk atskaitīties vēlētājiem vai ar tiem uzturēt kontaktu starp vēlēšanām, piemēram, liekot savākt zināmu skaitu parakstu katrā vēlēšanu apgabalā. Bet neuzskatu, ka vajag piespiest vēlētājus.”
Arī žurnālists Kārlis Streips neuzskata, ka vēlēšanām Latvijā būtu jābūt obligātām. „Problēma Latvijas politiskajā sistēmā neizriet no tā, vai cilvēki balso vai nebalso. Problēma izriet no tā, ka Latvijā ir politiskā „elite”, kura laika gaitā ir iemācījusies, ka tā var darīt absolūti jebko, kas tai tīk, un suņi varbūt ries, bet karavāna mierīgi dosies tālāk. Šie ir ļaudis, kurus, jā, ir ievēlējuši tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā nokļūst kādā iecirknī. Un, starp citu, 60,89 % balsstiesīgo, kas bija sasniegtais procents 2006.gada Saeimas vēlēšanās, nemaz tik ļoti slikts rādītājs nav. Taču, ņemot vērā to, ka partijas pie mums lielākoties tiek ievēlētas vai neievēlētas visādu iemeslu dēļ, kas nesaistās ar politiskā piedāvājuma kvalitāti – nebeidzamie reklāmas klipi, solījumi, kuru paudēji labi zina, ka solījumu nevarēs pildīt, smuka frizūra, smuki zobi – absolūti nav garantiju, ka tie nepilnie 40 procenti, kuri attiecīgajā dienā palika mājās, visi bija cilvēki, kuri balsošanas gadījumā būtu veikuši pārdomātu un kvalitatīvi apzinātu izvēli,” ir pārliecināts K.Streips.

Protestētu, bojājot biļetenus
„Piedevām, Latvijā ir pietiekami objektīvi iemesli, kāpēc obligāta balsošana nebūtu efektīva, sākot jau ar to, ka valstī ir daudz iedzīvotāju, kuri nedzīvo tā dēvētā pieraksta vietā vai arī ir pavisam bez pieraksta. Ļoti daudz Latvijas vēlētāju vispār neatrodas Latvijā, un ārzemēs tikt pie urnām nav garantēti viegls process. Patlaban CVK jau ir uzsākusi kampaņu par pieteikšanos balsošanai pa pastu, bet cik būs tādu, kuri ikdienas darba un dzīves apstākļos par to iedomāsies? Katrā gadījumā dati no iepriekšējām vēlēšanām rāda, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi nav īpaši aktīvi balsotāji, un diez vai valsts rīcībā būtu kādas sviras, kas ļautu piespiest tautieti, teiksim, Denverā, Mančesterā, Mumbajā vai Nižņinovgorodā darīt to, kas ir nepieciešams, lai kļūtu par vēlētāju,” raizējas K.Streips.
„Beļģijā vēlēšanas ir obligātas jau kopš 19.gadsimta, beļģi ar mātes pienu ir ieaudzināti vēlēt, arī ārzemēs esot. To var izdarīt ļoti ērtā veidā pa pastu, klātienē vēstniecībā vai deleģējot kādu citu cilvēku,” saka S.Krilova.
„Pagaidām es vēl katrās vēlēšanās esmu spējīgs izvēlēties sarakstu, par kuru balsot, pat neņemot vērā to, ka visi tie, par kuriem esmu balsojis laikā kopš 1993.gada, mani ir pievīluši un dažos gadījumos – līdz ārprāta līmenim. Bet, ja valsts ar savu politisko “eliti” priekšgalā man pateiktu, ka vēlēšanās ir jāpiedalās obligāti, tad es pilnīgi noteikti kā protestu izmantotu sabojāta biļetena iemešanu kastē,” saka K.Streips.
10. Saeimas vēlēšanas notiks 2.oktobrī. Tieši šajā dienā pie vēlēšanu urnām varēs doties visi tie, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir pilsoņa pase, arī cietumos, kā arī 24 vēlēšanu iecirkņos ārpus mūsu valsts robežām. Ja vēlēsies, protams.

Citu datumu laikraksti

  • Uzzīmē savu lietussargu!

    Latviešu tautas tērpu biedrība aicina bērnus un jauniešus piedalīties dizaina konkursā “Mans tautiskais lietussargs”, lai rosinātu interesi par...

  • Opekalna baznīcai jauna izkārtne

    8.maijā, tika īstenots Alūksnes un Apes novadu fonda  un VAS „Latvijas Hipotēku un zemes bankas” 8. projektu konkursa „Atbalsts iedzīvotāju ...

  • Grib atjaunot tiltu pār Gauju

    Bargās un sniegiem bagātās ziemas dēļ Virešu pagasta iedzīvotāji palikuši bez trošu tiltiņa pār Gauju. Gadiem ilgi tas viņiem kalpoja par tiešāko...

  • Pirkt vai nepirkt?

    Jānis Ločs, D.Ozoliņa Apes vidusskolas direktors Nopērk, lai tiktu augstskolāDzīvojam tirgus apstākļos, un, ja ir pieprasījums, tad ir arī...

  • Atklātība pārtop dubultā morālē

    Nav pagājis vēl pat gads, kopš strādā Alūksnes novada domes pirmā sasaukuma deputāti, bet lielai daļai no viņiem jau kā pīlei ūdens ir pirms...

  • Vai esat jau pieslēguši virszemes televīziju?

    Ilona Kazaine no Ilzenes Sākumā bija ļoti grūti pierast pie domas, ka būs virszemes televīzija. Ģimenē ilgi diskutējām, kā būtu labāk. Valdīja...

  • Ilzenē satiekas lelles

    Nedēļas nogalē Ilzenes centrā “Dailes” notika Visu leļļu diena. Tās laikā pirmizrādi piedzīvoja gadu tapusī Ilzenes bērnu veidotā multiplikācijas...

  • Gandarī sadarbība

    Saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda projektu pirms pusgada Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas internātā darbu sāka bezdarbnieks Jānis Spricis....

  • Pārņem “Strautiņus”

    Turpmāk bijušās sociālās korekcijas izglītības iestādes (SKII) “Strautiņi” teritorija tiks izmantota Nacionālo Bruņoto Spēku vajadzībām. Tajā skaitā...