Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā cīnīties ar pērnās zāles dedzinātājiem?

Viola Kaparšmite, Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja: Katram saimniekam sava zeme ir jākopj - vēl jo vairāk tādēļ, ka tiek maksāti hektārmaksājumi.

Viola Kaparšmite, Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja:
Katram saimniekam sava zeme ir jākopj - vēl jo vairāk tādēļ, ka tiek maksāti hektārmaksājumi. Ja kādam zemes īpašniekam piemēros 200 vai 300 latu naudas sodu, tad sāks vairāk domāt par sakopšanu. Cits jautājums ir, ja zeme atrodas vairākus kilometrus no mājām, īpašnieks nevar to katru dienu apraudzīt, bet ļaundari ļaunprātīgi dedzina. Vēl viens risinājums būtu, ja pašvaldība īpašumus, kuri gadiem nav appļauti, nopļautu par savu naudu, bet pēc tam no zemes īpašnieka pieprasītu segt izdevumus. Ja saimnieks apzināti nemaksātu, tad būtu jādomā par zemes atsavināšanu.
- Asja Dukule, pensionāre no Alsviķiem:
Mana māja atrodas gandrīz ceļa malā, tādēļ ir ļoti bail, ka kāds garāmbraucējs izmetīs cigareti vai sērkociņu un zāle aizdegsies. Ar kūlas dedzinātājiem nekā nevar cīnīties. Ja viņš ir nometis zemē sērkociņu, izsmēķi, bet pats automašīnā aizbrauc - kur es kā zemes īpašnieks lai meklēju vainīgo? Tādēļ šī cīņa ir atkarīga tikai no katra cilvēka sirdsapziņas. Ja vainīgo noķers, viņš samaksās, bet pēc laika dedzinās atkal. - Valdis Ozoliņš, pensionārs no Ziemeriem:
Savulaik pats esmu dedzinājis kūlu, bet es vienmēr to darīju tā, lai neapdraudētu apkārtējos. Dedzināju agri, kamēr vietām vēl sniegs, lai uguns nevarētu izplatīties. Ne visi, kas dedzina kūlu, ir turīgi ļaudis. Daļa no viņiem nespēj appļaut īpašumus, tādēļ riskē dedzināt. Manuprāt, jāsoda ir tie, kam pieder simtiem hektāru zemes, kas saņem maksājumus par to, bet tāpat dedzina kūlu, jo lopu viņiem nav. Tādējādi tiek apdraudētas tuvumā esošās mājas.
- Ilze Sproģe, Apes pašvaldības lauksaimniecības konsultante:
Gar lielu ceļu malām daudzviet ir redzamas zemes platības, ko nav nopirkuši vietējie un negādā par zemi, bet atbrauc, pielaiž uguni kūlai un aizbrauc. Pavasarī pašvaldībās vai policijā būtu vajadzīgs cilvēks, kurš uzmanītu un regulāri ziņotu par šādiem gadījumiem. Šim darbiniekam būtu tiesības piekļūt datu bāzei, uzzināt īpašnieka vārdu un attiecīgi sodīt viņu.
Tiem, kas nedzīvo uz vietas un negādā par savu zemi, par dedzināšanu ir jāpiemēro naudas sodi. Bet cilvēkiem, kas dzīvo uz vietas un apkopj zemi, vajadzētu saņemt lielākus hektārmaksājumus.

Citu datumu laikraksti

  • Vērtēs vakcīnu iedarbību

    Lai noskaidrotu, kāda bijusi no lidmašīnām izkaisītās vakcīnas iedarbība pret trakumsērgu, Alūksnes rajonā bija jāatšauj 132 lapsas un 44...

  • Spiningotāji sacentīsies par lielāko līdaku

    Spiningošanas entuziastus uz sacensībām “Pavasara līdaka Alūksnes ezerā 2007” gaidīs 12. un 13.maijā. Tās rīko Alūksnes pilsētas domes un...

  • Copes kalendārs

    Marts bija neparasti silts, likās jau, ka mēs dzīvojam Eiropas dienvidos, bet, iestājoties aprīlim, viss nostājās savās vietās, atkal kļuva vēss un...

  • Pieejama informācija par ES finansējumu

    Eiropas Savienības informācijas aģentūras bibliotēka aicina izmantot “Welcomeurope” izdoto “Eurofunding 2007” katalogu, kurā apkopota informācija par...

  • Aicina sabiedrību paust viedokli

    Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departaments aicina sabiedrību paust viedokli par Eiropas Sociālā fonda projektu iesniegumu...

  • Kurā vietā Alūksnē?

    Uz 3.aprīlī publicēto jautājumu pareizi atbildējuši vienpadsmit lasītāji. Izlozē laimējās Velgai Podniecei. Attēlā bija redzama ēka Alūksnē, Raiņa...