Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jaunais vadītājs ir optimists

Alūksnietis Jānis Bukāns trešo nedēļu veic Alūksnes novada pašvaldības akciju sabiedrības “Simone” valdes locekļa pienākumus. Viņa prioritāte jaunajā amatā ir pēc iespējas ātrāk atbrīvot pašvaldības uzņēmumu no parādu sloga, lai var domāt par attīstību.
Kopš 1997.gada J.Bukāns ir strādājis Valsts policijas apvienībā “Apsardze” līdz brīdim, kad šo struktūrvienību likvidēja. J.Bukāns vairās sevi raksturot, norādot, ka par to jāspriež citiem. Pats cilvēkos viņš augstu vērtē savstarpējo cieņu, pret uzņēmumā notiekošo būšot prasīgs, bet pret darbiniekiem – gan prasīgs, gan saprotošs. “Pret darbiniekiem nevajag vērsties ar represīvām metodēm – visu var atrisināt mierīgā ceļā,” pārliecināts J.Bukāns.


- Kāpēc nolēmāt pretendēt uz “Simones” vadītāja amatu?
- Redzēju, ka ir izsludināts konkurss uz vakanto amatu un nolēmu pieteikties. Jāpamēģina strādāt arī civilajā jomā, turklāt šī nozare mani arī interesē.
- Kāds priekšstats par šo uzņēmumu jums bija agrāk un kāds iespaids ir tagad?
- Priekšstats ir līdzīgs gan toreiz, gan pašlaik. Tagad es redzu arī problēmas, kas ir uzņēmuma iekšienē. Neloloju cerības, ka “Simone” ir brīnum­uzņēmums – zināju: nāku strādāt uz uzņēmumu, kurā ir daudz problēmu. Agrāk arī pats biju “Simones” klients kā siltumenerģijas patērētājs, tagad vairs ne. Cilvēkiem vienmēr ir pretenzijas – kaut kad dzīvokļos ir par aukstu, tad par karstu. Ražojot siltumenerģiju, izmaksas ir tādas, kādas tās ir, un to ietekmē daudzi faktori. Savukārt iedzīvotāji, saņemot rēķinu par apkuri, vai nu var, vai nevar to apmaksāt.
- Kā jūs raksturotu situāciju “Simonē”: tas ir grimstošs uzņēmums vai gluži pretēji – tāds, kurš var atkopties un strādāt patstāvīgi?
- Uzskatu, ka “Simone” spēj strādāt patstāvīgi un izkļūt no parādu sloga. Protams, vairāk vai mazāk ir vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, tomēr, manuprāt, pat saviem spēkiem “Simone” var atkopties. Tiesa, tas nav viena gada jautājums, bet “Simone” var izķepuroties. Pašlaik gan “Simone” ir ļoti sliktā stāvoklī, bet tas nav grimstošs uzņēmums – ir jāstrādā, lai to sakārtotu.
- Pērn rudenī novada pašvaldība gribēja sākt sadarbību ar investoru, lai “Simoni” sakārtotu.
- Domāju, ka “Simone” var strādāt arī bez investoru naudas, kad pašvaldība ir simts procentu akciju turētājs.
- Kādi ir pirmie darbi, ieceres, ko jau esat paveicis vai tuvākajā laikā izvirzāt sev par prioritātēm?
- Pašlaik strādājam pie jauna iepirkuma izstrādes kurināmā iegādei. Ir doma šo to mainīt iepriekšējā kārtībā, lai iepirktā šķelda un malka būtu kvalitatīva. Sarežģījumus rada tas, ka pašlaik gan nevaram diktēt visus spēles noteikumus, jo “Simonei” nav tik daudz līdzekļu, lai piegādātājiem samaksātu uzreiz visu summu. Meklējam sadarbības partneri, kuram varēsim maksāt, piemēram, divu mēnešu intervālā. Mēģināsim saistīties ar valsts uzņēmumiem – tie varētu būt “Latvijas Valsts meži”. Ceram, ka ar viņiem mums būtu vieglāk sadarboties un ka viņi mūs labāk izprastu kā pašvaldības uzņēmumu. Pie šā jautājuma pašlaik strādājam un nav dzelžaini teikts, ka tā arī notiks. Viennozīmīgi – meklēsim “Simonei” visizdevīgāko piedāvājumu, lai iespējami īsākā laikā mēs varētu dzēst parādu summas piegādātājiem, kuriem “Simone” ir parādā pašlaik. Kad kļuvu par “Simones” valdes locekli, parāda summa bija 129 000 latu – no tiem 107 000 latu ir parāds piegādātājiem par kurināmo, bet atlikušo summu veido izdevumi par remontiem, izejvielām. Tekošie ikdienas maksājumi tiek veikti regulāri – līzinga maksājumi, kredītsaistības, nodokļi, degviela, elektrība. Šovasar “Simone” pārskaitīs pēdējo zviedru kredīta maksājuma daļu 37 000 latu apmērā.
“Simone” spēj strādāt patstāvīgi un izkļūt no parādu sloga
                  Jānis Bukāns

Tas jau ir pozitīvi, jo līdz šim divreiz gadā bija jāmaksā zviedru kredīts – ar nākamo gadu vismaz virtuāli mums būs aptuveni 70 000 latu.
- Cik lielu summu iedzīvotāji, iestādes un uzņēmumi pašlaik ir parādā “Simonei” par saņemto siltumu?
- Kopā tie ir 172 000 latu.
- Vai SIA “H 24”, kur valdes loceklis ir domes deputāts Ainars Melders, ir nomaksājis savu parādu?
- Šis uzņēmums veic maksājumus “Simonei” un pilnībā nomaksāt parādu ir apņēmies līdz maija beigām. Mēs būsim tikai priecīgi, ja viņi to izdarīs.
- Kādi remontdarbi šovasar “Simonē” plānoti?
- Merķeļa ielā mainīsim bojāto siltumtrases posmu - pašlaik apzinātās remonta izmaksas tur ir apmēram 6000 latu. Remontēsim Parka ielas katlumājas šķeldas padošanas iekārtu, kas pašlaik ir demontēta, un apzinām remonta izmaksas. Merķeļa ielā remontdarbi sāksies jūlija sākumā, pēc tam Parka ielā. Neliels trases bojājums nesen bija Helēnas un Dārza ielas krustojumā, bet īsā laikā novērsām un arī izmaksas nebija lielas.
Tāpat kā iepriekšējos gados, no iedzīvotājiem šovasar gaidīsim avansa maksājumus ziemas mēnešiem. Protams, mēs priecātos, ja visi iedzīvotāji maksātu avansā. Avansa maksājums ir izdevīgs pašiem iedzīvotājiem, jo attiecīgi mazāk ir jāmaksā ziemas mēnešos. “Simone” avansa maksājumu naudu tērē, lai veiktu kārtējos remontus, izmaksātu darba algas un iepirktu kurināmo vismaz tik daudz, lai vasaras periodā piegādātu dzīvokļos karsto ūdeni. Mēs novērtējam šādu iedzīvotāju pretimnākšanu. Piekrītu – nodrošināt mājām karsto ūdeni vasaras periodā “Simonei”, tāpat kā citiem siltumuzņēmumiem Latvijā, nav izdevīgi, jo tās ir lielas izmaksas, tomēr visiem iedzīvotājiem, kas to vēlēsies, karsto ūdeni piegādāsim. Izņēmumi būs vienīgi gadījumi, kad notiks remontdarbi vai būs avārijas situācijas.
- Vai saredzat potenciālus klientus, ko nākotnē pieslēgt “Simonei”?
- Jā. Iespēju izmantot “Simones” ražoto siltumu apsver akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, kas arī izvērtē savas izmaksas. Nākotnē varētu būt arī citi objekti.
- “Simonei” bija iecere piesaistīt Eiropas fondu naudu, lai remontētu siltumtrases. Pirmajā reizē projektu neapstiprināja - kāda tagad ir tā virzība?
- Projekts pašlaik ir sagatavošanas un pilnveidošanas procesā pie speciālistiem Alūksnes novada pašvaldībā, un to iesniegsim atkārtoti. Ja projektu atbalstīs, tas būs kā viens no atspēriena punktiem “Simonei”, jo pašlaik trašu nolietojums ir liels, bet siltuma zudumi pa visām katlumājām ir 30 procenti, kas ir daudz. Mēs strādāsim pie tā, lai projektu noteikti atbalstītu – šajā ziņā esmu optimists.
- Vai pašreizējais siltuma tarifs Alūksnē ir atbilstošs?
- Par tarifu maiņu runāt ir pāragri. Ar tarifu, kāds ir pašlaik, domājam nostrādāt visu nākamo apkures sezonu. Protams, nevar paredzēt, kas notiks ar kurināmā cenām, tādēļ mēs vēlētos laikus sludināt konkursu un noslēgt jau līgumus par kurināmā piegādi. Pašlaik netiek apsvērta iespēja Alūksnē samazināt apkures tarifu. Ja Latvijā kopumā maksa par vienu megavatstundu svārstās no 31 līdz 47 latiem, tad Alūksne ir apmēram pa vidu ar 38,74 latiem par megavatstundu. Tarifā tiek iekļautas visas izmaksas, kas uzņēmumam rodas, ražojot siltumenerģiju – tiklīdz peļņa ir lielāka par pieciem procentiem no apgrozījuma, Sabiedrisko pakalpojumu regulators norāda, ka tarifs ir jāpārskata. Tarifu kontrolē regulators – mēs paši neizdomājam, ka pēkšņi tarifs būs citādāks, tam vajag nopietnu pamatojumu.
- Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers ir paudis ieceri pie “Simones” izbūvēt koģenerācijas staciju. Kādas ir jūsu domas par to?
- Ja šādu projektu var īstenot, es to noteikti atbalstītu. Tiesa – tas nav ātri un vienkārši izdarāms.
- Kāda iedzīvotājiem gaidāma nākamā apkures sezona?
- Nevar paredzēt, kāda būs nākamā ziema – tikpat barga kā šī vai citādāka. Katrā ziņā piegādāsim iedzīvotājiem siltumu un karsto ūdeni saskaņa ar esošo tarifu ietvaros.

Citu datumu laikraksti

  • Ilzenē satiekas lelles

    Nedēļas nogalē Ilzenes centrā “Dailes” notika Visu leļļu diena. Tās laikā pirmizrādi piedzīvoja gadu tapusī Ilzenes bērnu veidotā multiplikācijas...

  • Gandarī sadarbība

    Saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda projektu pirms pusgada Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas internātā darbu sāka bezdarbnieks Jānis Spricis....

  • Pārņem “Strautiņus”

    Turpmāk bijušās sociālās korekcijas izglītības iestādes (SKII) “Strautiņi” teritorija tiks izmantota Nacionālo Bruņoto Spēku vajadzībām. Tajā skaitā...

  • Saņem stipendiju studijām

    Paziņoti Latvijas Universitātes Fonda stipendijas “Ceļamaize un M.M.V.Petkevičs piemiņas stipendija” saņēmēji. Starp 26 konkursu izturējušajiem...