Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīvo vasarā - viegli kā dejojot

Ingrīda Ribozola ir dārzniece, kuras mīļākais gadalaiks ir vasara. Ne vien tāpēc, ka dzimusi šajā gadalaikā, bet arī tāpēc, ka tieši vasarā vislabāk ir redzami viņas darba rezultāti.

Ingrīda Ribozola ir dārzniece, kuras mīļākais gadalaiks ir vasara. Ne vien tāpēc, ka dzimusi šajā gadalaikā, bet arī tāpēc, ka tieši vasarā vislabāk ir redzami viņas darba rezultāti.
Tiesa, citos gadalaikos ir vairāk laika līnijdejām.
- Kāds gadalaiks pašlaik ir jūsu dzīvē?
- Domāju, ka vēl aizvien ir vasara. Tas nekas, ka tuvojas pusgadsimta jubileja. Esmu optimiste. Cenšos visur saskatīt pozitīvo un ātri aizmirst negatīvo. Priecājos par katru darbiņu, ko padaru es vai kāds cits. Tā ir viegli dzīvot! Dzīve ir tik īsa! Esmu secinājusi, ka tuvinieki un citi apkārtējie cilvēki ir jāmīl tagad un tādi, kādi tie ir. Kad viņu vairs nebūs, tad uz kapiem nestiem ziedu klēpjiem būs maza nozīme.
- Kā varētu sevi raksturot?
- Esmu vienkārša lauku meitene. Tiesa, patīk lasīt par augstām lietām, piemēram, par ezotēriju. Onkulis ar to aizrāvās un bija Nepālā, pēc tam ar interesi klausījos viņa stāstos. Tomēr pati par ko tādu negribu domāt vai būt saskarē. Tas man liekas tāls un neaizsniedzams kā debesis. Ne katrs var izprast pasaules un cilvēku savstarpējās mijiedarbības principus. Es sirdī ticu Dievam, bet baznīcā eju reti, parasti Ziemassvētkos. Man ir žēl šo svētku dievkalpojumu dalībnieku, jo gandrīz neviens nedzied skaistās dziesmas, lai gan ir izdalītas lapiņas ar vārdiem. Manuprāt, tieši dziedot dvēsele paceļas tuvāk Dievam. Tāpat kā dejojot.
- Tātad vienkārša lauku meitene, kas ir ciešā saistībā ar dabu. Varbūt arī Dievu saskatāt dabā?
- Dabā viss ir saistībā. Daudz ko mēs nevaram ne redzēt, ne saprast. Tas ir dabas jeb Dieva radīts brīnums, ka no mazas sēkliņas, kas līdzinās puteklim, izaug skaista puķe. (Ingrīda rāda nelielu stikla ampulu, kurā ir 1000 leduspuķu sēkliņas.) Begonijām sēkliņas ir vēl mazākas. Gandrīz ne no kā izaug kaut kas tik skaists!
- Kuras puķes vai augi ir īpaši mīļi?
- Kliņģerītes, saulespuķes un arī svešzemju orhidejas man ļoti patīk. Ar kliņģerīšu šķirnēm vien var izveidot dārzu, kāds nav nevienam. Turklāt šīs puķes nav dārgas. Kliņģerītes ir ļoti daudzveidīgas - pildītas un nepildītas, augstākas un zemākas, dzeltenas un oranžas ar melnu vidiņu, ar dzeltenu vidiņu. Apmēram 50 šķirnes, kuras izaug no 30 līdz 80 centimetriem augstas. To ziedi noder ārstnieciskai tējai gan cilvēkiem, gan lopiem. Saulespuķes audzēju tikai vienu šķirni "Sonja". Tā izaug apmēram metru gara, zieds ir neliels, bet ļoti skaists.
- Kāds liekas šis laiks? Kā tas ir ietekmējis cilvēku savstarpējās attiecības?
- Domāju, ka laikam nav ne vainas, ja neievēro politiķu ķīviņus Saeimā un valdībā. Man šķiet, ka cilvēki ir kļuvuši atklātāki, atsaucīgāki, smaidīgāki un dzīvo labāk. Lai vai kā, bet padomju varas gadu atgriešanos negribu. Jā, var teikt, ka dzīve ir grūta, bet tā ir prognozējama. Arī inflācija.
- Cik svarīga ir dzīves materiālā puse?
- Ļoti nesvarīga. Meitas jau ir izaugušas, tāpēc vairs nav jārēķina, cik naudas vajadzēs skolai. Man vecāki ir mācījuši, ka jāiztiek ar to, kas ir un kas nopelnīts. Lielus kredītus nekad neesmu ņēmusi. Vienīgi attīstības kredītu paņēmām, kad sākām strādāt zemnieku saimniecībā "Lielmucenieki". Vienmēr rēķinos ar to, cik ir naudas. Kam pietiek, to arī izdaru.
- Ja tā nav labklājība, kas tad ir svarīgākais dzīvē?
- Savstarpējās attiecības. Ģimene, protams, ir pirmajā vietā. Ir jāattīsta sevī prasme saskatīt labo. Jāprot piedot un aizmirst, ja kādreiz netīši nodarīts pāri. Tīši jau parasti neviens sliktu nedara, bet gadās. Es to neatceros. Nevarētu pateikt, uz ko esmu dusmojusies. Protams, svarīga ir arī veselība.
- Tieši savstarpējās attiecības visvairāk ietekmē veselību. Tāpēc tās ir vissvarīgākās, bet arī visgrūtāk ir veidot tās saskanīgas un harmoniskas.
- Protams. Kādreiz jau uzšūmējas katrs, bet jāprot apvaldīt, apspiest negatīvas emocijas. Mana horoskopa zīme ir Dvīņi, tāpēc reizēm tas otrs "es" saka - ak, tu tagad tam piedevi... Tomēr jāatceras, ka saules mūžu neviens nedzīvo, tāpēc īsajā mūžā jācenšas, lai visiem būtu labi. Visvairāk saēd sīkumi - tu uz mani ne tā paskatījies, ne tā pateici... Kam tas vajadzīgs? Tie taču ir nieki!
- Kāda ir jūsu ģimene?
- Mums ar vīru ir divas meitas. Pie mums dzīvo arī vīra tēvs. Cēsīs ir mans brālis, kuram ir sieva un četri bērni. No mammas puses mums ir ļoti draudzīga dzimta, kurā ir 52 cilvēki. Parasti pulcējamies Zeltiņos kapu svētku laikā, jo tur ir dzimtas kapi. Visi ir draudzīgi, atbalsta cits citu, tāpēc var teikt, ka arī tā ir mana ģimene.
- Ko meitas ir mantojušas no vecākiem?
- Vecākā meita no tēva ir mantojusi nosvērtību. Viņa ir menedžere Ziemeļīrijā "Ford" automašīnu salonā un arī studē par menedžeri. Latvijā viņa beidza Bulduru dārzkopības tehnikumu tāpat kā māte, lai gan ļoti negribēju, ka izvēlas grūto dārznieka profesiju. Tehnikumu meita pabeidza labi, bet darba ainavu arhitekta specialitātē Alūksnē nebija. Tas gan nenozīmē, ka viņa dārzkopībai atmetusi ar roku. Īrijā tiek izstrādāti projekti, turklāt pavasarī viņa strādā otru darbu dārzu centrā. Kad pabeigs studijas, atgriezīsies Latvijā. Otra meita pēc vidusskolas beigšanas strādā Alūksnes veikalā. Pagaidām vēl nav izlēmusi, kādu specialitāti vēlas apgūt. Abām ļaujam būt patstāvīgām. Bērni nav mūsu īpašums, tāpēc nav jāierobežo, bet tikai jāpalīdz tiem. 20 līdz 24 gadi vēl nav laiks, kad spriest par meitām. Brieduma gadi būs vēlāk, nekur jau tie nepaliks.
- Kādas redzat mūsdienu sievietes? Diezgan daudzas varat vērot deju nodarbībās, jo vadāt četras līnijdeju grupas.
- Domāju, ka sievietes tāpat kā vīrieši ir dažādas. Turklāt tā tas ir bijis vienmēr. Ir tādas, kuras dara vai vismaz mēģina darīt, ilgi nespriedelējot. Un ir tādas, kas apgalvo - es to nevaru. Vēl ir trešā grupa, kuru nekas neinteresē, izņemot savu māju un ģimeni. Līnijdeju dalībnieces ir ļoti aktīvas. Viņas ne tikai dejo, bet arī dzied, auž, gatavo rotaslietas... Un darbā viņas labi tiek galā ar saviem pienākumiem, ir smaidošas. Mūsu devīze nosaka, ka uz mēģinājumiem jādodas ar rozā mākonīti. Tas nozīmē, ka visas rūpes tiek atstātas aiz deju zāles durvīm.
- Kā un kāpēc pirms astoņiem gadiem sākāt mācīt līnijdejas? Tā bija impulsīva vēlme izpausties citādi vai arī jauns vaļasprieks?
- Dārza darbi man ir beigušies oktobrī, bet ziema ir tik gara... Ko darīt? Labi, var adīt, tamborēt, skatīties televīziju. Cik ilgi? Tomēr nebija tā, ka es būtu meklējusi iespēju dejot vai vēl jo vairāk vadīt grupu. Dejas atrada mani. Brāļa sieva Cēsīs mācīja līnijdejas un aicināja mani paciemoties. Pati jau iepriekš esot zinājusi, ka ievilinās mani dejās. Tā arī pamazām notika, kad kopā bijām uz vairākiem mēģinājumiem. Tiesa, ir grūti sākt, ja citiem dejotājiem jau ir pieredze un prasme. Tomēr ceturtajā vakarā es jau varēju dejot līdzi. Pēc kāda laika man bija jāapsola, ka aicināšu pulcēties līnijdejotājas Alūksnē. Cerēju, ka neviens neatnāks, bet tā nenotika.
- Vai pirms tam tika dejots vai dziedāts kādā kolektīvā?
- Dziedāju Bulduru tehnikuma kamerkorī. Tolaik līnijdeju nebija, bet tautisko deju kolektīvā apaļīgas meitenes neņēma.
- Kaut kā neizskatās...
- Jā, bet jaunībā bija citādāk. Es neatbildu standartiem. Tagad man līnijdejas ir gan vaļasprieks un atpūta, gan arī darbs. Mēs esam priecīgas, smaidošas un pašas sev aplaudējam, ja labi izdodas deja. Kad ir pasākumi, visas sapucējamies un dejojam.
- Acīmredzot par līnijdejām varat sev uzsist uz pleca. Vai ir vēl kaut kas, par ko varētu sevi uzslavēt?
- Liekas, ka manis audzētās puķes un stādi arī ir skaisti. Man jau gadiem ir pastāvīgi klienti, tātad ir apmierināti ar piedāvājumu. Protams, katru gadu ir jāatjauno un jāpaplašina sortiments. Cilvēki ir izlasījuši žurnālos jauno šķirņu nosaukumus un prasa to stādus.
- Vai ar gadiem esat kļuvusi dzīvesgudrāka?
- Jā, prāta noteikti ir vairāk, jo zināšanas uzkrājas. Turklāt visu uztveru mierīgāk. Dzīve ir rimta, bez krācēm. Negribu pieļaut stresa situācijas. Tiesa, neesmu aizdomājusies, vai tā ir laime.
- Vai kādreiz nerodas sievišķīgs neprāts, kam gribas ļauties? Varbūt pēkšņi aizbraukt kaut kur?
- Dažreiz zaļus matus gribas nokrāsot. Tas būtu mans augstākais neprāts. Nē, nekur tālu prom braukt man negribas. Pietiek redzēt televīzijā vai žurnālos tālu zemju attēlus un uzzināt par tām. Tiesa, vēlētos apceļot Latviju. Pamatīgi - no viena gala līdz otram!
- Esat cīnītāja, kas peld pret straumi, vai arī tai ļaujaties?
- Es neesmu cīnītāja ar šķēpu un vairogu, bet lēni un mierīgi panāku savu. Visu varu izdarīt ar neatlaidību, ja vien to vēlas. Nekādā gadījumā neatbalstu cīņu pret visu. Cīņa rada pretsparu, tāpēc to nav vērts sākt.
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Ingrīda Ribozola.
- Izglītība: vidējā speciālā.
- Ģimenes stāvoklis: precējusies, divas meitas.
- Nodarbošanās: dārzniece.
- Vaļasprieks: līnijdejas.

Citu datumu laikraksti

  • Valsts prezidents pateicas par sirsnīgo uzņemšanu Alūksnē

    Alūksnes pilsētas dome saņēmusi vēstuli no Valsts prezidenta Valda Zatlera, kurā viņš pateicas par labo uzņemšanu viņa vizītes laikā Alūksnē.Alūksnes...

  • Es rajona 40 gados

    Man vēl nav 40 gadi, bet iznāk, ka tos visus esmu nodzīvojusi Alūksnes rajonā - tādā, kā tas ir šobrīd.Man vēl nav 40 gadi, bet iznāk, ka tos visus...

  • Aiztur robežsargi

    Oktobrī Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldē fiksēti pieci gadījumi, kad dažādos pārkāpumos pieķerti Alūksnes rajona iedzīvotāji.Oktobrī Valsts...

  • Sautētas sīkās zivis

    Kilograms sīku zivju, divi sīpoli, divas ķiploka daiviņas, pētersīļu zaļumi, divas lauru lapas, pieci melnie pipargraudi, glāze augu eļļas, piecas...

  • Copes kalendārs

    20.-21.novembris. Sliktas copes dienas.20.-21.novembris. Sliktas copes dienas. 22.-23.novembris. Teicamas copes dienas. 24.novembris. Nekādi dižie...

  • Drīz pirmais ledus

    Nepacietīgākajiem vispirms ledus jāmeklē mazajos seklajos ezeriņos, kuros ūdens ātrāk atdziest.Nepacietīgākajiem vispirms ledus jāmeklē mazajos...