Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīves piepildījumu sagādā bērni

Drēlnieku ģimene šo gadu sākuši ar brīnišķīgu notikumu – ģimenē piedzimis otrs puika. Mamma Alda un tētis Rolands atzīst, ka bērni ir viņu dzīves lielākais piepildījum. Alda pati ir augusi bez brāļiem un māsām, tādēļ uzskata, ka ģimenē jābūt vismaz diviem bērniem, jo tas attīsta atbildības un pienākuma izjūtu. 

Saliedēti paaudžu paaudzēsDrēlnieku ģimenei jau vairākās paaudzēs raksturīga saliedētība un rūpes vienam par otru. Alda atzīst, ka par to jāpateicas vīra vecākiem. “Viņi ir ļoti jauki cilvēki – tik brīnišķīgu vīramāti un vīratēvu, kādi ir man, otrus būs grūti atrast!” saka Alda. Rolands stāsta, ka mamma ar tēti vienmēr dzīvojuši ļoti saticīgi – kopā strādā un atpūšas. “Arī kopīgs darbs ģimeni saliedē – tad nav domas par netikumiem. Arī es no mazām dienām esmu radināts pie kārtības un darba - par to vecākiem esmu tikai pateicīgs,” saka Rolands. Aldu uzaudzinājusi omīte, bet ar mammu kontakts arī nav pazudis – pašlaik mamma dzīvo un strādā Īrijā. “Omīte man iemācīja stingru kārtību. Patika, kā viņa man mācīja gatavot ēst – manuprāt, tagad meitenēm ir maz iemaņu ēst gatavošanā. Iemācīja atbildības sajūtu – ja pirmais esi mājās, tev jāpaveic mājas darbi. Iemācīja novērtēt katru darbu, lai kāds tas arī nebūtu,” vērtē Alda.Arī saviem bērniem viņi vēlas iemācīt mīlestību pret darbu. “Dēliem noteikti mācīšu dažādas iemaņas, lai viņi man palīdz un daudz ko iemācās. Ja mazu neiemācīsi, tad liels vairs to negribēs. Ralfam jau tagad par daudz ko ir interese,” priecājas Rolands. 
Viss sākas ar īsziņāmAlūksnes puses puisis Rolands un Kuldīgas meitene Alda iepazinās ar Aldas mammas brāļa starpniecību. Toreiz, pirms septiņiem gadiem, mammas brālis kopā ar Rolandu strādāja Īrijā. “Risinot sarunas viņš sāka stāstīt par Aldu. Joka pēc pajautāju viņas telefona numuru, lai “aiz neko darīt” aizsūtītu īsziņu, sākām nenopietni sarakstīties. Vasarā atbraucu atvaļinājumā uz Latviju un aizdevos pie paziņām uz Kuldīgu. Tur mammas brālis mūs ar Aldu arī  iepazīstināja. Tas bija Kuldīgas pilsētas svētkos un satikšanās vieta bija ļoti savdabīga – pie tualetēm...” atceras Rolands.Alda atzīst – ar īsziņu starpniecību jau daudz ko viens par otru bija uzzinājuši, tādēļ pirmā satikšanās bija vispārēja. “Man patika, ka Rolandam ir laba profesija, viņš nāk no pilnvērtīgas ģimenes, ir strādīgs un bez kaitīgiem ieradumiem. Manās acīs Rolandam bija daudz pozitīvu īpašību,” saka Alda. Rolands atklāj – viņam noteicošo priekšstatu par meiteni veido viņas dzīves apstākļi mājās. “Ja meitenei mājās nav kārtības, tad tālāk nemaz nerunāju... Aldai mājās valdīja kārtība, uzreiz tiku laipni uzņemts un pacienāts. Alda bija ļoti sirsnīga, ar viņu bija viegli komunicēt. Tā arī pamazām attīstījās mūsu jūtu ķīmija,” stāsta Rolands.
Kāzu ceļojums 2 gadu garumāTad Rolands aizbrauca atpakaļ strādāt uz Īriju. Alda atminas, ka ap Ziemassvētku laiku viņš izkārtoja tā, lai Alda varētu aizbraukt ciemos, lai gan viņa toreiz strādāja veikalā par pārdevēju, kam svētku laikā ir karstākais darba laiks. “Pēc tam Rolands atkal aizbrauca strādāt uz Īriju un turpinājās attiecības no attāluma. Alda piekrīt, ka attālums bija arī sava veida pārbaudījums. 2004.gada 23.decembrī Alūksnē sarakstījās ģimenes lokā un pēc kāzām aizbrauca uz Īriju – paši joko, ka tas bija kā kāzu ceļojums, kas ievilkās divu gadu garumā... “Strādājām oficiāli bez pārpūles un dzīvojām kā cilvēki – man par šiem diviem gadiem ir ļoti labas atmiņas,” atzīst Alda. Pamazām raisījās domas par ģimenes pieaugumu, tādēļ abi atgriezās Latvijā. “Lai arī tur ir labi dzīvot, mums abiem gribējās mājās. Es nevarētu palikt uz dzīvi Īrijā, jo nevaru pieņemt īru dzīvesstilu. Mani kaitināja tas, ka tur es nevaru izdarīt neko priekš sevis – bija tikai darbs un māja. Bet Latvijā man ir vieta, kur ieguldīt savu darbu, īstenot savas vēlmes,” atklāj Rolands. Pēc atgriešanās Latvijā lauku mājās tika sarīkotas plašas svinības, ko paši sauc arī par otrajām kāzām. 
Prot īstā brīdī pieklust Alda un Rolands spriež – lai būtu saticīga ģimene, noteikti ir jābūt savstarpējai cieņai un uzticībai, mīlestībai un prasmei otru uzklausīt. “Nevajag būt greizsirdīgiem – mums tā arī nav, jo katram ir sava dzīves skola. Satikāmies jau nopietnā vecumā, kad cilvēkiem ir citas dzīves vērtības,” saka Alda. Jautāti, kur slēpjas Drēlnieku ģimenes spēks, Alda un Rolands smaida. “Laiks rit ļoti ātri – it īpaši, kad piedzima bērni, tādēļ mums pat nav laika kašķēties! Protams, arī mums ir mazie ikdienas strīdi, bet tādos brīžos ir jāmāk laikus pieklust. Manuprāt, it īpaši šajā valstī grūtajā laikā ģimenēs viens otram vairāk palīdz. Rolanda vecāki mums vienmēr daudz izlīdz,” saka Alda. Rolands piebilst, ka ģimeni noteikti saliedē un stiprāku dara bērni. “Gribas, lai mazie ātrāk paaugas, jo tad kopā varēsim darīt daudzas labas lietas! Bērni ir dzīves un ģimenes piepildījums – viņi saliedē ģimeni. Ir, dēļ kā dzīvot un kas gaida mājās,” saka Rolands. Vecākajam dēlam Ralfam ir trīs gadi. Alda atzīst – pret mazo brālīti viņš izjūt lielu atbildību.  “Ar Ralfu visu var viegli sarunāt. Viņš nav brīvdomātājs – visu vienmēr uzmanīgi klausās. Uzskatu, ka vecāki bērniem nedrīkst uzspiest savu gribu, tādēļ mēs bērniem profesijas neizsapņosim,” viņi saka.
Valstij jāgādā darba vietas Jautāti par pienākumu sadali ģimenē, Alda atzīst – tie paši pamazām ir sadalījušies. Rolands uzsver -  pavarda kopēja un sargātāja ir Alda, bet viņš ir ģimenes pelnītājs. “Kad dēli paaugsies, arī viņiem būs vecumam atbilstoši pienākumi. Jau tagad Ralfam mācam, ka dienas beigās savas mantas ir jāsakārto,” saka Rolands. Viņš atzīst – arī pēc darba vismaz pusstundu velta tikai vecākajam dēlam, kopīgi spēlējoties. “Ir jāprot sadalīt laiku bērniem un citām nodarbēm,” saka Rolands. Salīdzinot Latviju ar Īriju, viņš atzīst, ka Īrijā valsts vairāk gādā par jaunajām ģimenēm un bērniem. “Uzskatu, ka valstij ir jārada darba vietas, lai cilvēkiem būtu iespēja nopelnīt un uzturēt savas ģimenes, tad valsts palīdzību vai sociālos pabalstus nevajadzētu. Maksājot tikai pabalstus, pieradinām cilvēkus pie nestrādāšanas. 8 latu bērnu pabalsts – tā nav nauda, tad labāk vispār nemaksāt. Neizprotam, par ko Latvijā ir tik augstas cenas bērnu apģērbam, apaviem,” vērtē Rolands. 
Lauku mājas – miera osta Drēlnieku ģimenes miera osta ir lauku mājas Tūjā, kur katram ir savs stūrītis, par ko rūpēties. Aldas vaļasprieks ir puķes, Rolands saimniecībā vienmēr atrod kaut ko meistarojamu, lai māja un vide tai apkārt kļūtu vēl skaistāka.  “Dārzā izaudzējam ģimenei visu nepieciešamo. Labprāt uzņemam ciemiņus, kas pie mums bieži brauc, it īpaši nedēļas nogalēs. Rolanda mamma tad gatavo dažādus gardus ēdienus. Tā mums arī laiks paiet. Ziemās dzīvojam savā dzīvoklī Alūksnē, bet vasarās esam savā paradīzē laukos – gan mēs, gan vīra vecāki,” viņi stāsta. Kad ģimenē vēl nebija piedzimuši bērni, Alda un Rolands labprāt brauca slēpot uz kalnu. “Tagad gaidām, kad mazie paaugsies – tad varēsim braukt atkal visi kopā!” saka Rolands. Kopā tiek svinēti arī svētki, it īpaši latviešu gadskārtu svētki. Rolanda tēvs ir Jānis, tādēļ šie svētki tiek īpaši atzīmēti. “Ko mēs vēl varam vēlēties? - galvenais, lai visiem, it īpaši bērniem, ir laba veselība,” saka R.un A.Drēlnieki.

Citu datumu laikraksti

  • Būs tikai 6 pagastu pārvalžu vadītāji

    Vakar ar Alūksnes novada domes lēmumu tika izbeigtas ilgās diskusijas par pagastu pārvalžu vadītāju skaitu – no 1.aprīļa novadā būs tikai 6 pagastu...

  • Pieņem izdzīvošanas budžetu

    Mazs budžets - tā atzīst Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju pēc domes ārkārtas sēdes, kurā tika apstiprināts pašvaldības budžets...

  • Vienīgais īstais mags ar Mozus grāmatu

    “Sestā un septītā Mozus grāmata jeb Melnā grāmata” ir neliela, necila pelēki raibos vākos. 1699.gadā tā rakstīta ar zoss spalvu vecajā drukā,...

  • Sveces tumsu kliedē

    Februāris ir sveču mēnesis, tāpēc tajā tiek rīkotas gan sveču izstādes, gan citi pasākumi, kuros tiek iepazītas sveces. “Virešu bibliotēkā ir sveču...

  • Ansambļu skatē daudz dalībnieku

    Apes vidusskolā 20.februārī notiks Alūksnes un Apes novadu vokālo ansambļu skate, kurā piedalīsies 19 ansambļi no abiem novadiem.Alūksnes novada...

  • Afiša

    17.februārī 19.00 Kolberģa tautas namā - filma “Rūdolfa mantojums”. 19.februārī 19.00 Alūksnes tautas namā - kluba „Austrumu robeža” teātra izrāde...