Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīve ar eiro būs ērtāka

Lai gan igauņi, saņemot no Eiropas Komisijas zaļo gaismu eiro ieviešanai jau 2011.gadā, aizsoļojuši pa priekšu latviešiem un lietuviešiem, tas nenozīmē, ka investoru acīs mēs tagad izskatīsimies kā autsaideri, saka “Nordea Markets” finanšu eksperts Andris Lāriņš.  Pagaidām gan nevar paredzēt, kā kritēriji pievienošanai eirozonā mainīsies Grieķijas problēmu iespaidā, taču atsevišķi nosacījumi varētu tikt pat mīkstināti, viņš pieļauj. Par spīti bažām par iespējamu cenu celšanos pēc lata nomaiņas ar eiro, A.Lāriņš iesaka neļauties liekai ažiotāžai – dzīve ar eiro būšot drošāka.


- Igauņi ir ļoti tuvu tam, lai 2011.gadā pārietu uz eiro. Ja tas notiks, kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus?
- Patlaban sekas ir grūti izvērtēt. Vai ir labi, ka Vācijā vai Grieķijā ir eiro? Vai tas mūs ietekmē? Būtiskas ietekmes nav, jo lata vērtība jau ir piesaistīta eiro. Protams, kad ieviests eiro, ir izslēgtas spekulācijas par lata devalvāciju. Tas ir psiholoģisks, emocionāls un zināmā mērā arī finanšu tirgus faktors. Tajā pašā laikā uzņēmējiem konkrēta valūta nenosaka visu. Ja eiro būtu tas nosacījums, lai Latvijā ienāktu ārvalstu investori, tad pie mums nebūtu neviena investora. Tendence, ka līdz ar eiro ieviešanu uzņēmumi savus birojus bāzēs Igaunijā, varētu parādīties, bet daudz ko nosaka arī nodokļu politika, pašizmaksa utt. Ja mēs panāksim labvēlīgus nosacījumus nodokļu jomā, tas noturēs uzņēmumus tepat Latvijā.
– Vai mēs kopā ar Lietuvu neizskatīsimies kā tādi autsaideri?
- Var piekabināt tādu birku, bet tajā pašā laikā zinām, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā nosacījums bija ar laiku pāriet uz eiro. Un mēs uz šo mērķi ejam. Tikai mūsu ceļš uz eiro būs mazliet garāks nekā igauņiem. Turklāt arī par viņiem viss vēl nav skaidrs, jo Eiropas Centrālā banka brīdināja Igauniju par augstu inflāciju. Nē, mēs neizskatīsimies kā autsaideri, bet tas atkal ir mārketinga jautājums – kā valsts pati uz to raudzīsies un kā to pavērsīs.
– Mūsu mērķis ir ieviest eiro 2014.gadā. Bet vai, ņemot vērā patlaban Grieķijā notiekošo, līdz tam brīdim eirozona vispār nenobruks? Vai mums iestāšanās kritēriji “eiroklubā” varētu būt stingrāki?
- Iespējams, ņemot vērā šo rūgto mācību, ka valstis tērē vairāk nekā nopelna, varētu tikt izvirzīti stingrāki nosacījumi attiecībā uz valsts parāda apjomiem, bet būtībā, es domāju, atsevišķi nosacījumi varētu tikt pat mīkstināti. Piemēram, tā pati inflācija – problēmas eirozonā ir tādas pašas kā mums. Eiro nav garants drošībai un stabilitātei, ja tu tērē vairāk nekā nopelni. Taču kritēriju maiņa ir drīzāk politisks nekā ekonomisks jautājums.
Kā redzam pēc Grieķijas piemēra, lielas problēmas var iestāties, arī esot eirozonā. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas ļoti agresīvi skatīsies uz eiro ieviešanu, un vienmēr būs tie, kas saglabās mieru. Mēs neparedzam scenāriju, ka eirozona varētu sabrukt. Jāņem vērā, ka spēcīgas valstis ieguldījušas pietiekami lielas pūles, lai šīs problēmas risinātu. Kāpēc Vācija atbalsta Grieķiju? Ir skaidrs, ka nevienam nav vajadzīgas milzīgas problēmas eirozonā, un tas arī glābj grieķus un ļāva nedaudz ilgāku laiku pieslinkot mazāk attīstītajām valstīm – dzīvot pāri saviem līdzekļiem.
- Ja paskatāmies uz Latviju un Grieķiju, tad problēmas mums ir apmēram vienādas, atšķiras mērogs. Viņiem ir eiro, mums nav. Kurš ir lielāks ieguvējs?
- Lielas atšķirības nav. Kopš lats ir piesaistīts eiro, mēs dzīvojam kā eirozonas valsts. Latvijas Bankas monetārās politikas iespējas ir ierobežotas, ņemot vērā valūtas kursa piesaisti. Tādējādi būtībā mēs esam eizonas valsts, un iepriekšējie gadi parādīja, ka šo piesaisti var aizstāvēt ļoti labi.
– Vai jums 2014.gads kā eiro ieviešanas termiņš šķiet reāls?
- Es domāju, ka tas ir samērā reāli. Bet, ja mēs salīdzinām pašreizējos ekonomiskos rādītājus ar tiem, kas tika prognozēti pirms pusgada vai gada, atšķirība ir liela. Tagad ir pāragri runāt pat par to, kā beigsies 2010.gads, kur nu vēl 2011. Kad 2007.gadā sākās ASV hipotekāro kredītu krīze, visi cerēja, ka pēc gada viss nomierināsies. Tad pienāca 2008. gada septembris ar “Lehman’s Brothers” efektu, un aizsākās
jauns problēmu vilnis. Tikko situācija sāka uzlaboties, palielinājās bažas par Grieķiju. Ir risks, ka līdzīgas problēmas mazākā mērogā var parādīties arī Portugālē, Spānijā, Itālijā. Mēs nezinām, kas būs pat pēc pusgada.
Bet skaidrs, ka nauda, kas apsolīta Grieķijas glābšanai, ir kaut kur jāņem, tā jāģenerē. Un pašreiz nevar aprēķināt, kādas ilgstošas sekas eirozonas ekonomikā tas radīs.
– Kas cilvēku ikdienā mainīsies līdz ar eiro ieviešanu?
- Būs cita nauda, un vairāk nekas nemainīsies. Vieglāk būs ceļot pa eirozonu, nebūs jāmaina valūta. Samazināsies riski un ažiotāža, ka lats varētu palikt bezvērtīgs, jo lats būs muzeja eksponāts. Psiholoģiski gan bieži vien tā reakcija ir dīvaina, jo iepriekšējās nedēļās, kad valdīja milzīga ažiotāža par Grieķiju, bija iedzīvotāji, kas eiro mainīja vai nu pret latiem, vai dolāriem, domājot, ka ar eiro var notikt kaut kas slikts. Lats ir piesaistīts eiro, un eirozonas problēmu dēļ pie mums nekas nemainās. Ja krītas eiro vērtība pret dolāru, eiro vērtību pret latu tas būtiski neietekmē. Ja būsim eirozonā, vajadzēs satraukties tikai tiem cilvēkiem, kam ir bizness ar ASV, Lielbritāniju, Zviedriju, kur ir dolāri, kronas vai mārciņas. Tās būs tādas pašas valūtas svārstības kā tagad latam pret mārciņu vai Zviedrijas kronu.
– Tad cilvēkam, kuram ir depozīts eiro, redzot, ka eiro vērtība samazinās, nav jāuztraucas?
- Jāieklausās uzmanīgi, pret ko tas krītas. Ja mēs skatāmies eiro un lata attiecību, kopš gada sākuma tā nav būtiski mainījusies, joprojām turas  71 santīma tuvumā. No valūtas kursa viedokļa eiro un lata attiecībās notikumi Grieķijā neko nemainīja. Var vienīgi apsveikt tos, kuriem ir uzkrājumi dolāros, jo tie palikuši vērtīgāki – ja pārrēķinām latos. Pirms vēlēšanām Lielbritānijā varēja apsveikt tos, kas iepērkas Anglijā, jo mārciņas cena bija nokritusies. Bet, līdzko bija skaidrs, ka panākta vienošanās ar valdību, mārciņa atkal kļuvusi dārgāka. Svarīgs ir skata punkts – kas par valūtu, un vai tie ir izdevumi vai ieņēmumi šajā valūtā.
– Kad Latvija pievienosies eiro, kas notiks ar kredītiem, kas izsniegti latos? Tie kļūs par eiro kredītiem ar zemāku likmi?
- Ja kredīts bija latos, tas automātiski pārvērtīsies kredītā eiro. Tā kā lata vairs nebūs un nebūs arī latu likmes, tam tiks piemērota eiro likme. Bet Latvijā tas skar tikai aptuveni 5 procentus no kredītportfeļa.
Tāpat ar depozītiem. Cilvēkiem, kam bija latu depozīts, tas kļūs par eiro depozītu.
- Arī ar zemāku likmi?
- Arī lata likmes tirgū tagad ir ārkārtīgi zemas. Vēsturiski tās gan vienmēr bija augstākas par eiro likmēm, taču mēs nezinām, kāds būs eiro likmju līmenis 2014.gadā. Ja eiro likmes nākotnē pakāpsies 3–5 procentu līmenī, kas nav nereāli, tad eiro depozītu likmes būs augstākas nekā šodien latu procentu likme.
- Vai līdz ar pāreju uz eiro augs cenas?
- Jā, taču ļoti nedaudz. Pētījumi rāda, ka tajās valstīs, kuras jau pārgājušas uz eiro, patērētāju uztverē cenu kāpums ir bijis stipri lielāks nekā faktiski. Vācieši pat dažkārt saka “teuro”, kas atvasināts no vācu vārda “teuer” – dārgs. Tas tāpēc, ka atsevišķi tirgotāji tiešām mēdz izmantot pāreju uz eiro, lai būtiski palielinātu dažu plaša patēriņa preču cenas. Šīs cenas, piemēram, dārgāka tase kafijas, ir ļoti redzamas, tāpēc cilvēkiem šķiet, ka visas cenas būtiski pieaug. Taču, piemēram, elektrības tarifi vai degvielas cenas, kas ir daudz būtiskākas ekonomikai, nemainās. Skaidrs arī, ka, paaugstinot cenas, ja ir normāla konkurence, tirgotājs pēc laika var būt spiests tās atgriezt iepriekšējā līmenī vai piedzīvos pieprasījuma kritumu.
– Acīmredzot šķiršanās no lata būs arī emocionāls pārdzīvojums.
- Protams, kaut kādā mērā lats ir viens no identifikācijas simboliem, bet jāņem vērā, ka katrai eirozonas valstij monētas ir ar savu dizainu. Papīrnauda gan visiem būs vienāda. Taču, izvēloties iet uz Eiropas Savienību, cilvēki balsoja arī par eiro ieviešanu. Domāju, ka liela daļa nemaz to neapzinājās.
– Jūsuprāt, ja mums būtu atsevišķs balsojums par eiro, vai tauta pateiktu “jā”?
- Grūti pateikt. Par to jautājumu jau neviens īpaši publiski nediskutēja. Taču, aplūkojot, piemēram, kredītportfeļa sadalījumu pa valūtām, redzam, ka vairāk nekā 80 % kredītņēmēju jau ir nobalsojuši par eiro.

Citu datumu laikraksti

  • Saņem stipendiju studijām

    Paziņoti Latvijas Universitātes Fonda stipendijas “Ceļamaize un M.M.V.Petkevičs piemiņas stipendija” saņēmēji. Starp 26 konkursu izturējušajiem...

  • Multfilmā – Gaujienas meitenes zīmējumi

    Arī Alūksnes un Apes novada pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestādes saņems no bērnu zīmējumiem tapušo multiplikācijas filmu “Cepumi”, ko...

  • Iekļūst koru finālā

    Noskaidroti koru kolektīvi, kam vasarā būs iespēja piedalīties X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Pie šīs iespējas tikuši visi, kuru...

  • Afiša

    22.maijā 12.00 Ilzenes kultūras, sporta, interešu izglītības un mūžizglītības centrā „Dailes” - „Visu leļļu diena”. 22.maijā 9.30 Apes sporta...

  • Par tējām varam parūpēties paši

    Iekavējies viss par divām nedēļām, vēl nekas nenotiek, raksturo farmaceite Lilija Kalniņa, kura nodarbojas arī ar ārstniecisko augu audzēšanu un...

  • Klusais slepkava

    Savulaik Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis gribēja ieviest “sāls nodokli”, jo tieši pārmērīga sāls lietošana uzturā veicina augstu ...

  • Varēs apturēt deputāta pilnvaras

    Saeima veikusi grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas dod iespēju apturēt pašvaldības deputāta pilnvaras...