Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Divi zaķi - pelēkais un baltais

Latvijas mežos un pļavās mīt divu veidu garauši — pelēkais un baltais zaķis. Abus drīkst medīt no 1.oktobra līdz 31.janvārim.

Latvijas mežos un pļavās mīt divu veidu garauši — pelēkais un baltais zaķis. Abus drīkst medīt no 1.oktobra līdz 31.janvārim. Tomēr šobrīd zaķis Latvijā nav vairāk medīto dzīvnieku saraksta augšgalā, kā tas ir, piemēram, Čehijā. Iemesli tam ir vairāki.
Zaķis ir starp tipiskākajiem Latvijas dzīvniekiem, un viņu pie mums ir daudz.
Pelēkais zaķis ir 55 — 65 cm garš, 4 — 6 kg smags zīdītājs. Vasarā apmatojums mugurpusē ir rūsganpelēks ar palsu vai dzeltenīgu nokrāsu, ziemā — biezāks, garāks un gaišāks. Vidē orientējas galvenokārt pēc dzirdes. Redze ir slikta, oža — samērā vāja.
Savukārt baltais zaķis augumā ir nedaudz mazāks. Vasarā viņa kažociņš ir raibi rūsgans, bet ziemā — balts. Dzīvo mežā ar blīvu paaugu un pamežu, sūnu purvu malā, izcirtumos. Izvairās no atklātām vietām. Lēcieni ir īsāki nekā pelēkajam zaķim: atstarpes starp priekšējo un pakaļējo pēdu nospiedumiem, kā arī starp atsevišķām četru pēdu nospiedumu grupām — mazākas.
Pelēkais zaķis atšķirībā no baltā priekšroku dod apvidiem, kur lauksaimniecībā izmantojamās platības aizņem vairāk par pusi.
Zaķi ir tipiski augēdāji, viņu galvenā barība — lakstaugi, augu mīkstie dzinumi, dažādi kultūraugi, vēlu rudenī un agri pavasarī barojas ar ziemāju zelmeni. Ziemā izvēlas koku pumpurus un mizu (kļavu, apšu, kārklu, ābeļu, bumbieru u. c.). Ja ir sērsna, cieš badu. Trūkstot barībai, apmeklē stirnu un staltbriežu barotavas.
Latvijā pelēkais zaķis ieceļojis 17.gadsimta otrajā pusē. Izplatīts visos Latvijas rajonos, bet nevienmērīgi. Lielākā blīvumā sastopams Latvijas rietumu un dienvidaustrumu daļā, mazāk — Piejūras zemienē un ziemeļu, ziemeļaustrumu rajonos.
Zaķiem gadā ir divi līdz trīs metieni, katrā vidēji divi līdz deviņi, biežāk — trīs līdz pieci zaķēni. Riesta laikā zaķu aktivitāte palielinās, viņi mēdz turēties pa vairākiem kopā arī dienā. Mazuļi dzimst marta beigās vai aprīlī. Šajā laikā bieži vēl ir sniegs, tāpēc liela daļa zaķēnu iet bojā. Jaundzimušie jau divu nedēļu vecumā sāk ēst augus un nākamā gada pavasarī sasniedz dzimumgatavību. Otrā metiena laiks nav noteikts. Zaķēni dzimst jūnijā vai jūlijā, bieži vien lauksaimniecības kultūrās. Trešais metiens ir tikai nedaudzām mātītēm. Tomēr reālais pieaugums uz vienu mātīti līdz rudenim reti pārsniedz divus jaunus zaķus.
Salīdzinot ar sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem, nomedīto zaķu skaits samazinājies 14 reižu. Tāpēc zaķu medībām pašlaik nav nozīmīgas ietekmes uz kopējo zaķu skaitu. Iemesls, kāpēc zaķus tik maz medī — nav pieprasījuma pēc zaķu ādiņām.

Citu datumu laikraksti

  • Izdomā parakstu!

    Uz iepriekšējo konkursu esam saņēmuši vairākas atbildes. Lūk, labākās: “Laukos notiek cūku bēres, visu cūku sagriež škēlēs.Uz iepriekšējo konkursu...

  • Prezentē mūzikas disku

    Svētdien Alūksnes tautas namā pulcējās Vēsmas Kokles - Līviņas dzejas, dziesmas un mākslas cienītāji, jo tieši todien apskatei tika izlikta zīmējumu...

  • Nosaka maksu par zāles nomu

    Alūksnes domes sēdē tika apstiprināta maksa par pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” zāles nomu izglītojošu pasākumu organizēšanai.Alūksnes...

  • Strīds publiskā vietā

    Pēdējā laikā nāks biežāk braukt ar vilcienu. Te ir gan labās, gan sliktās puses. Piemēram, var mierīgi palasīt, skatīties pa logu un pārdomāt dienas...

  • Aprunāsimies?

    Ikdienas kašķi (nenomazgāti trauki, nekārtība dzīvoklī utt.), dziļas, neatrisinātas problēmas, seni aizvainojumi, emocionāli pārdzīvojumi – jebkas...

  • Mērnieku laiki Alūksnes novadā

    Administratīvi teritoriālo reformu un novadu veidošanu salīdzina ar mērnieku laikiem. Spriež un novadu lielumu “mēra” vairāk nekā desmit gadus,...

  • Medību dieviete malēnietim uzdāvā dižmedījumu

    Malienietim Eduardam Ilsjānam izdevies nomedīt varenu alni. Tā piecžuburu ragi liecina, ka tas šajā sezonā ir dižākais nomedītais alnis. Bullis...

  • Kā pagatavot pildītu līdaku?

    Tas nebūt nav sarežģīti. Pildot veselā zivī, vispirms notīra zvīņas.Tas nebūt nav sarežģīti. Pildot veselā zivī, vispirms notīra zvīņas. Tad...

  • Skaudīgākā zivs

    Salate jeb mežavimba mīt lielākās upēs, dziļos piejūras ezeros un citos ezeros, ja tiem cauri tek upes. Viņai patīk gaisma un plašums. Salate jāmeklē...