Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darīt darbu tā, lai pašam nebūtu kauns 1

(Turpinās no 1.lpp.)

Tuvojoties Lāčplēša dienai, gribas izcelt kādu mūsu alūksnieti, kurš pelnījis Lāčplēša tēla statusu. Un kura gan cita profesija, ja ne militārā, ir tā, kas atbilst Lāčplēša tēmai. Šogad vēlamies izcelt Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas komandieri majoru Oļegu Dubovu, kurš stāsta par savu dzīvi un darbībām militārajā jomā.

Militārā karjera
“Pēc vidusskolas absolvēšanas devos studēt uz Aizsardzības akadēmiju. Pirms 21 gada mani tas interesēja, taču nebiju domājis, ka tik ilgi darbošos šajā jomā, bet, laikam ejot, tas viss kļuva sirdij vēl tuvāks. Man patīk savs darbs. Ja nepatiktu, droši vien nebūtu 21 gadu šajā profesijā,” atklāj O.Dubovs.
Kā zināms, šī gada maijā Alūksnē notika Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas komandiera maiņas ceremonija, kuras laikā skolas komandiera amatā stājās O.Dubovs. Viņš dienestu bruņotajos spēkos sāka 1997.gadā kā kadets Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas viņš dienestu turpināja Mobilo strēlnieku bataljonā, vēlāk - Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā. 2013.gadā O.Dubovs iecelts Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas komandiera vietnieka amatā. Starptautisku dienesta pieredzi viņš guvis starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Dinamisks darba ritms
“Protams, ir lielāka atbildība, jaunais amats sniedz dinamisku dienas ritmu, katru dienu tiek gūta jauna pieredze. Piemēram, ir darbs ar personālu, militārie pienākumi, tāpat arī dažādu projektu realizācija un iesaistīšanās tajos. Katram vadītājam ir divas darba pienākumu daļas - civilā puse, kas ir menedžments, protams, katram vadītājam ir savs novirziens, un otra puse ir militārā, kas saistīta ar vienības vadību. Ja runājam par kareivja ikdienu, katram amata pārstāvim darba diena sākas citā laikā. Taču, kad norit militārās mācības, tad darba diena ilgst 24 stundas. Tas nozīmē, ka viss laiks tiek pavadīts darbavietā. Bet jāņem vērā, ka Kājnieku skolā nav tikai kareivji - ir arī dažādu profesiju pārstāvji, piemēram, pavāri, mediķi, grāmatveži, autovadītāji, jo militārais darbs nav tikai skriet un šaut. Visiem darba diena ir gluži tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam - no pulksten 8.30 līdz 17.00. Protams, citādāk ir, ja jādodas mācībās mežā, tad darba grafiks ir cits.”

Lietderīga pieredzes apmaiņa
Viņš skaidro, ka ne tikai kareivjiem tiek vadītas mācības mežā, tāpat savas iemaņas apgūst arī vadība. Piemēram, O.Dubovs šogad piedalījies mācībās “Namejs”. No 20.augusta līdz 2.septembrim visā Latvijā notika līdz šim lielākās militārās mācības “Namejs 2018”, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi, tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmā. “Tā bija iespēja no savas ikdienas darba pildīt cita veida uzdevumus. Iejusties, papildināt savas militārās zināšanas. Mēs esam pietiekami tālu no Rīgas, tāpēc arī no viņiem ir iespējams mācīties. Ir labi, ka strādājam ar citām vienībām, viņiem ir sava pieredze, un tādējādi mēs uzlabojam savas zināšanas.”

Ar saknēm militārajā jomā
O.Dubovs atzīst, ka viņa dzimtā profesionālajā dienestā neviens nav dienējis, bet visi dzimtas pārstāvji, sākot ar vectēvu, dienējuši obligātajā karaklausībā. “Obligātā karadienesta ilgums bija 10,5 mēneši, izņemot dažas speciālās vienības, kurās dienesta ilgums bija 12,5 mēneši. Pēc obligātā aktīvā karadienesta pabeigšanas karavīri vēl trīs gadus skaitījās kara ministra rīcībā un viņus varēja pakļaut mobilizācijai jebkurā laikā. Mans tēvs ir dienējis Latvijas PSR Tautas armijā, brālis ir dienējis Latvijā atjaunotajā armijā, bet obligāto misiju neizgāja. Es gan nevarētu teikt, ka tieši tādēļ esmu izvēlējies šo profesiju.”

Robeža starp darbu un mājām
“No savas ģimenes atbalstu saņemu vienmēr. Lai arī ikdienā esmu Alūksnē, esmu dienējis arī Rīgā un devies misijās. Misijas ir pavisam citādāka pieredze. Latvijas armijā ir citādāki standarti. Tur mēs strādājām starptautiski – ar norvēģiem, vāciešiem, amerikāņiem. Viņiem ir citādāka rutīna, un, ar viņiem strādājot, mēs ieguvām citas zināšanas. Pateikt, kur ir grūtāk vai vieglāk, nav iespējams, jo tas viss ir citādāk! Protams, pateicoties saviem tuviniekiem un viņu atbalstam, esmu saprasts un atbalstīts. Es neteikšu, ka savu profesiju ir viegli apvienot ar privāto dzīvi. Smagi. Bet es cenšos atrast to robežu, kad esmu darbā un kad mājās, it īpaši saskarsmē ar bērnu. Šobrīd mūsu jaunatne ir citādāka. Viņiem ir savs viedoklis, un ir situācijas, kad viņiem tiešām ir jāpiekrīt.”

Spētu darboties citā profesijā
O.Dubovs uzskata, ka varētu strādāt arī jebkurā citā profesijā. “Lai gan, nē, mediķis gan es nevarētu būt, tas tiešām mani neuzrunā. Tāpat arī frizieris vai skaistumkopšanas eksperts ne! Bet pārējās profesijas, kurās var praktiski darboties, man patīk. Ne velti šogad apguvu būvniecību, man patīk cipari - tas mani saista. Domāju, katrs cilvēks, mēģinot uzsākt ko jaunu, jau ir spējīgs attīstīt sevi jebkurā nozarē vai profesijā. Tāpat arī armijā mums nav tikai jāskrien. Ir mediķi, kur lielākā daļa ir sievietes, ir lietvedes, pavāres, vadītājas. Arī Ādažos bruņumašīnu komandiere ir sieviete. Nav robežu starp sievieti un vīrieti, visi ir vienlīdzīgi, un katram ir iespējas attīstīties savā nozarē.”

Rezerves karavīri
Šogad Kājnieku skolā pirmo reizi notika brīvprātīgo rezervistu apmācības kurss. “Bija paredzēti 50 cilvēki, bet, izvērtējot veselības stāvokli un sodāmības, pie mums ieradās 40 kursanti, no kuriem 7 bija sievietes. 2 izstājās – viens kursants traumas dēļ, otrs saprata, ka nevēlās turpināt darboties šajā novirzienā. Visi bija ļoti motivēti, četras nedēļas apguva ļoti intensīvu kursu, kur bija gan karavīru pamatapmācības, gan arī ieskats specialitātēs – ložmetējnieki, sakaru speciālisti un dažās citās profesijās. Pēc zvēresta viņi piedalījās militārajās mācībās “Namejs” kā vesela vienība.
Izejot apmācību šeit, dodot zvērestu, cilvēks kļūst par rezerves karavīru, un mobilizācijas gadījumā viņš ir gatavs karavīrs. Jāņem vērā, ka mums ir cilvēku grupa Latvijā, kas negrib iet armijā un negrib arī iesaistīties Zemessardzē. Viņiem varbūt īsti nav laika vai tā nav primārā interese, bet viņi ir gatavi aizsargāt valsti un grib būt gatavi krīzes situācijā. Izejot šo apmācību, viņi ir rezervē un viņiem katra diena nav jāsaista ar armiju,” atklāj majors.
Lāčplēša dienā LTV ēterā būs skatāma unikāla dokumentālā filma “Iezīmētie”, kas stāsta par to, kā kļūst par karavīriem, un tapusi, trīs LTV žurnālistiem piedaloties apmācībās un kļūstot par Latvijas armijas rezerves karavīriem, kā arī dokumentējot šo procesu.

Būt vienotiem un stipriem
“Visiem labi zināms, ka Latvijā ir dažādi sabiedrotie, kas aktīvi līdzdarbojas valsts drošībā, tāpēc mēs varam justies droši. Taču ir jāatceras, ka ne tikai armija pasargā valsti, bet arī tās iedzīvotājiem tā jāsargā. Katram iedzīvotājam ir jābūt gatavam atbalstīt armiju un cīnīties par savu brīvību. Tas tika pierādīts arī pirms 99 gadiem 9. un 10.novembrī, mēs šos svētkus svinam 11.novembrī – Lāčplēša dienā, kad uzvaru izcīnīja ne tikai armija, bet arī brīvprātīgie iedzīvotāji.
Lāčplēša diena Alūksnei ir viena no svarīgākajām dienām, jo šeit kopš vēstures pirmsākumiem ir bijusi armija. Un 11.novembris ir laiks, kad armija kopā ar tautu ieguva brīvību. Uzskatu, ka priekš Alūksnes tie ir vieni no labākajiem un skaistākajiem svētkiem. Ar šo gadu mēs mainījām svētku formātu - vairs neiesim ierindā, bet svētkus svinēsim ar ģimenes locekļiem un visiem pilsētas iedzīvotājiem, savukārt kursanti kopā ar skolēniem dosies lāpu gājienā,” stāsta O.Dubovs.
Alūksniešiem viņš novēl: “Būt stipriem, nenolaist rokas, attīstīties un arī iesaistīties Alūksnes pilsētas pilnveidošanā! Pilsēta ir skaista, esmu dzimis Alūksnē, dzīvoju Alūksnē, un esmu ļoti gandarīts par pilsētas attīstību. Manuprāt, ļoti izdevies projekts ir Alūksnes jaunais tilts.”


Vizītkarte

Vārds, uzvārds: Oļegs Dubovs.
Dzimšanas vieta: Alūksne.
Dzimšana datums: 1978. gada 28. decembris.
Ģimenes stāvoklis: precējies, ir meita.
Nodarbošanās: Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas komandieris.
Izglītība: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija.
Hobiji: makšķerēšana, spiningošana.
Dzīves moto: “Darīt darbu tā, lai pašam nebūtu kauns!”

Komentāri 1

tatu123

Par patriotismu teiktais ir trāpījums desmitniekā...

pirms gada, 2018.11.09 16:44

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnē – 54 jaunas darbavietas 3

    Alūksnē – 54 jaunas darbavietas

    Turpinās no 1.lappusesŠonedēļ Alūksnē savu darbību uzsāka uzņēmums SIA “efn Nord”, kura pārstāvji septembra beigās uz tikšanos aicināja iedzīvotājus,...

  • Alūksne īsumā

    Apes novads ◆ 31.oktobrī Apes novadā kāds vīrietis uzglabājis 12 cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Vīrietim noformēts administratīvā...

  • Alūksnē attīsta rūpnieciskās apbūves zonu

    Alūksnē šoruden uzsākta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta “Alūksnes pilsētas rūpnieciskās apbūves teritorijas attīstības 2....