Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Būs jauni noteikumi 1

Šobrīd top jauns nolikums par licencēto makšķerēšanu Alūksnes ezerā. Tajā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz zivju resursu atražošanu Alūksnes ezerā, bet stipri mainīs ierasto kārtību, pieejamos licenču veidus un maksu.

Samazinās licenču veidus
Izmaiņas rosina Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja”, kas gādā par ezera apsaimniekošanu, un tās padome. “Alas” direktors Māris Lietuvietis norāda - pārmaiņas noteikusi reālā situācija Alūksnes ezerā. “Makšķernieki ir kūtri un neatsaucīgi, savus priekšlikumus neizsaka, ne visi uzrāda patiesos lomus, tādēļ pēc saviem novērojumiem esam secinājuši, ka licencēšanas modelis Alūksnes ezerā jāmaina. Turpmāk vairs nebūs tik daudz un sarežģītu licenču veidu (gada, sezonas, mēneša, dienas), līdz ar to mainīsies arī izcenojumi. Sabiedrībā ir izveidojies priekšstats, ka viss jāuzņemas “Aljai”, bet makšķerniekiem būtu jāsaprot, ka ezers un zivju resursi ir viņiem un tas, ko viņi samaksā, pēc tam nonāk atpakaļ ezerā, ielaižot zivju mazuļus. Mūsu pamatdoma izmaiņām ir: ko makšķernieks noķer Alūksnes ezerā, par to lai arī adekvāti samaksā. Par maksas apmēru gan būs jālemj Alūksnes novada domes deputātiem – mūsu iecere ir nemainīt dienas licences cenu, bet palielināt mēneša licences cenu,” stāsta M.Lietuvietis.

15 lati un 400 līdakas!
Aģentūras apkopotā statistika liecina, ka sezonas licences iegādājas ļoti reti. Dienas licences iegādātas gandrīz 3000, sezonas – tikai apmēram 40. Gada licence maksāja 15 latus – M.Lietuvietis vērtē, ka tā ir neadekvāti zema maksa par gadu, it īpaši, ja lomā var paturēt 5 plēsīgās zivis. “Turklāt paši makšķernieki ir lielījušies makšķerēšanas sacensībās, ka sezonas laikā izvelk pa 400 līdakām. Šobrīd makšķernieki iecerētās izmaiņas pārvērš naudas izteiksmē, bet te ir tas pretstats un nesamērojamie lielumi – 15 lati un 400 līdakas! Tādēļ viens no mūsu priekšlikumiem ir atteikties no gada licences vispār un atstāt mēneša licenci. To varētu ērtāk izmantot makšķernieks, kad viņam ir atvaļinājums, vai strādājošs makšķernieks izmantotu šādu licenci tikai nedēļas nogalēs - brīvdienās. Iecerēts arī mainīt licencēto makšķerēšanu maijā – līdz šim varēja iegādāties mēneša licenci, bet turpmāk – tikai dienas, bet par zemāku cenu,” norāda M.Lietuvietis.
Viņš uzsver, ka ir doma samazināt lomā paturamo līdaku un zandartu skaitu – no 5 uz 3. “Vienā makšķerēšanas reizē makšķerniekiem tomēr vajadzētu aprobežoties ar 3 līdakām un 3 zandartiem, jo viena ģimene normālā situācijā nevar katru dienu patērēt 5 līdakas un 5 zandartus. Arī paši makšķernieki novēro, ka līdaku Alūksnes ezerā paliek mazāk – pie esošās licenču politikas un tā, kādi finanšu resursi tiek ieņemti, nenotiek zivju resursu pilnvērtīga atražošanās. Kā to risināt - palielinot maksu, samazinot paturamo lomu skaitu – par to diskutēs un lems deputāti.”

Licence jāaizpilda agrāk
Lai makšķerniekus disciplinētu veikt lomu uzskaiti, par noķertajām līdakām un zandartiem uzskaite būs jāveic jau laivā uz ezera, lai, braucot krastā, licence jau būtu aizpildīta. “Ja 2 līdakas noķertas, tam uzreiz jābūt ierakstītam licencē, lai nav tā, ka lomā patur 5 vai 7 līdakas cerībā, ka pie viņa jau inspektors nepiebrauks, un krastā ieraksta licencē, ka noķēris tikai 2. Tad arī aģentūrai “Alja” būs skaidrs, cik zivju ezerā noķerts un cik mums jāielaiž atpakaļ mazuļu. Turklāt būs strikti termiņi, kad licence ar lomu uzskaiti jānodod atpakaļ – ja to neizdarīs, būs liegts gadu vai divus iegādāties licenci makšķerēšanai un atrasties Alūksnes ezerā. Tā ir liela problēma visā Latvijā, un katrs ar to cīnās, kā māk. Tāpat gribam pagarināt termiņu dienas licencei līdz nākamās dienas pulksten 8.00,” saka M.Lietuvietis.
Jāmaksā būs arī senioriem
Šobrīd gada bezmaksas licenci var saņemt bērni un pusaudži vecumā līdz 16 gadiem; personas, kuras vecākas par 65 gadiem; invalīdi; maznodrošinātas personas; politiski represētas personas; ezera krastu zemju īpašnieki un viņu ģimenes locekļi. “Nav noslēpums – ir cilvēki, kas ezerā brauc katru dienu. Mums ir iecere turpmāk ļaut makšķerēt no krasta jebkurai personai par brīvu un sarūpēt zivis ģimenei, bet, tiklīdz kāpj laivā, kas jau ir atpūta, un dodas pēc trofejas līdakām, zandartiem, tad jāmaksā vismaz 50 procenti. Alūksnes ezerā kā piepilsētas ezerā ļoti liels procents makšķernieku ir pensionāri, kuri šobrīd brauc ezerā par brīvu. Šobrīd ir tā: pensionāri, kam ir daudz brīva laika, var braukt ezerā katru dienu un par brīvu, bet ieguldījums atpakaļ ezerā jāveic tikai tiem, kuri maksā par licencēm. Būtu muļķīgi piemērot augstu cenu makšķerniekiem, kuriem nav iespējas katru dienu iebraukt ezerā, lai tikai nosegtu to makšķernieku grupu, kas nemaksā vispār un brauc katru dienu. Vai arī – ja personai ir laiva, četri spiningi, vai varam runāt par maznodrošinātu personu? Tādēļ viens no mūsu priekšlikumiem ir noteikt maksu arī pensionāriem – tiesa, nevis pilnā apmērā, bet tikai 50 procentus, bet arī par šo priekšlikumu vēl jādiskutē deputātiem,”saka M.Lietuvietis.
Viņš uzsver, ka pēdējos gados ir tendence uzreiz pēc noķeršanas laivā zivi arī iztīrīt un sadalīt – tas attiecas uz tiem negodīgajiem makšķerniekiem, kuri patur lomā arī zivis zem mēra. Tiklīdz zivs ir notīrīta, izfilēta un sadalīta, neviens vairs nevar pateikt, cik liela tā bijusi, un fiksēt pārkāpumu. Tādēļ turpmāk laivā drīkstēs tikai zivi iztīrīt, bet ne filēt un sadalīt gabalos.

Stāsies spēkā pavasarī
Šobrīd jaunais nolikums vēl ir tikai projekts, par ko jau konsultācijas notikušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Zemkopības ministrijā, BIOR institūtā, Vides aizsardzības pārvaldē, Valsts vides dienestā, kas jau devuši mutisku akceptu, bet tas vēl jāizskata un jāizdiskutē Alūksnes novada domes komitejās un jāapstiprina domes sēdē. Iecerēts, ka tas notiks jau šomēnes – tautsaimniecības komitejas sēde ir 12.februārī, finanšu komitejas – 20.februārī. Kad deputāti nolikumu apstiprinās, tas vēl būs jāsaskaņo atbildīgajās institūcijas, bet iecerēts, ka jaunais nolikums spēkā stāsies jau šajā pavasarī.
“Nevajag domāt, ka jaunais nolikums būs kā akmenī iecirsts – iespējams, tas būs tikai kā pārejas modelis nākamajam periodam, jo nolikuma darbības laiks ir tikai trīs gadi. Ja novērosim, ka ezerā veiksmīgi notiek zivju resursu atražošanās, varēsim atgriezties pie tā, ka lomā drīkst paturēt 5 zivis. Šobrīd ļoti bieži nākas dzirdēt, ka Alūksnes ezerā zivju nav – jautājums, vai patiesi nav vai vienkārši neķeras? Ja saskaitām, cik tonnas zivju no ezera izvilktas, tad var veikt analīzi,” norāda M.Lietuvietis. ◆

Komentāri 1

Juris

Tik stulbu noteikumu proektu nevar pat iedomaties.

pirms 6 gadiem, 2014.02.11 08:23

Citu datumu laikraksti

  • Šogad var slidot arī uz ezera

    Šogad var slidot arī uz ezera

    Šogad aprit pieci gadi, kopš Alūksnē tika atjaunota hokeja spēlēšanas tradīcija, kas gadu gaitā bija apsīkusi. Iespējams, šis gads ieies vēsturē ar...

  • Pirmais maratons noskriets

    Dins Vecāns noskrējis pirmo no septiņiem maratoniem, kurus viņš iecerējis skriet dažādos kontinentos. Āfrikas valstī Marokā Marakešas maratonu viņš...

  • Aicina iedvesmot talantus

    Aicina iedvesmot talantus

    “Okartes Autosporta Akadēmija” katru gadu atbalsta jaunos autosporta talantus. Pērn pirmo reizi Latvijas autosporta vēsturē tika izsludināta “OKartes...

  • Uzticīgas “Alūksnes Ziņām”  jau piecpadsmit gadus

    Uzticīgas “Alūksnes Ziņām” jau piecpadsmit gadus

    “Alūksnes Ziņu” abonēšanas akcijas “Abonē par latiem – saņem eiro” izlozē šonedēļ galveno balvu – 300 eiro – ieguva mālupiete Veronika Pakere....

  • Saglabā latviskumu

    Saglabā latviskumu

    Ziemeru pagasta folklorai ir senas tradīcijas, un jau 50 gadus Ziemeros pierakstītās dziesmas, dejas un rotaļas dzied, spēlē un dejo Ziemeru pagasta...

  • Viens : nulle – vietējo labā

    Viens : nulle – vietējo labā

    Leģendā pārvēršas stāsts par laikiem, kad pirmos Mār­upes gurķīšus varēja nobaudīt tikai februārī, bet tomātus – martā. Tagad veikala un tirgus...

  • Būt vai nebūt mazajām skolām?

    Būt vai nebūt mazajām skolām?  8

    2011.gadā nepietiekama skolēnu skaita dēļ tika slēgtas Veclaicenes, Annas un Zeltiņu pamatskolas. Pērn uzmanība tika pievērsta Mārkalnes pamatskolai...

  • Veidos fondu

    Alūksnes novada dome no budžeta līdzekļiem veidos Attīstības fondu, kā finansējumu dalīs visiem 15 novada pagastiem attīstības projektu īstenošanai....

  • Jāiesniedz pārskati

    Ziemeļaustrumu virsmežniecība meža īpašniekiem atgādina, ka katru gadu līdz 1.februārim ir pienākums informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā...