Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bobslejists ar dabas dotu spēku un talantu

Latvijas bobsleja izlases dalībnieks alsviķietis Intars Dambis ir piekto gadu, bet sacensībās startē ceturto gadu. Kāds bijis ceļš līdz startiem,un kāpēc izvēlēts tieši šis sporta veids?

Latvijas bobsleja izlases dalībnieks alsviķietis Intars Dambis ir piekto gadu, bet sacensībās startē ceturto gadu. Kāds bijis ceļš līdz startiem,un kāpēc izvēlēts tieši šis sporta veids?
Kad man palika 19 gadu, secināju, ka esmu pietiekami spēcīgs, lai varētu izturēt testus jeb pretendentu pārbaudi bobsleja izlasei. Aizgāju un tiku. Otrajā gadā jau mani varēja redzēt televīzijas pārraidēs no sacensībām. Man ir šim sporta veidam atbilstošs potenciāls, tāpēc tas ir jāizmanto. Vajadzīgs apvienot spēku un ātrumu, nevar būt tikai viens.
Vai bobslejisti visi ir tādi spēkavīri – gari un muskuļoti?
Jā. Tiesa, ir arī mazāka auguma, kuri ātri skrien. Es izlasē esmu ātrs, lai gan mans svars ir 94 kilogrami, un spēcīgs. Spēku esmu mantojis no tēva. Paldies arī dabas mātei, ka man nav tik smagi jātrenējas kā citiem. Nekad neesmu nopietni slimojis. Divas reizes esmu bijis slimnīcā, kad vajadzēja dziedēt traumas.
Vai pirms tam bija treniņi vieglatlētikā vai citā sporta veidā?
Nē, nebija nekādu treniņu sportā. Testos visi brīnījās – atnāk lauku puisis un uzreiz var sevi parādīt. Acīmredzot attīstīties ļāva fiziskais darbs un dzīvesveids. Vienmēr esmu skraidījis un strādājis dažādus darbus. Uz fizkultūras stundām gāju džinsos, lai gan tagad atzīstu, ka tas nav normāli.
Ja jau ar sportu nebijāt draugos, kāpēc radās doma iet uz testiem un tikt izlasē?
Fizkultūras skolotājs Juris Ozoliņš man ieteica pamēģināt. Izdevās! Tiesa, uz olimpiādi netiku, jo bija trauma – pārrāvu Ahileja cīpslu. Žēl, jo tobrīd biju labā sportiskā formā. Neko darīt, jācenšas tikt uz olimpiādi Sočos.
Vai traumas gadās bieži?
Ja pareizi trenējas, tad nav bieži. Tomēr man cīpslu pārraut gadījās tieši treniņā, nevis uz ledus. Sports bez traumām nav iedomājams. Traumas gūst galvenokārt, braucot ar bobu trasē, kur ātrums sasniedz 145 kilometrus stundā. Ja nāk uz galvas lejā, tad ķiveres ir sadauzītas. Četrinieks kopā ar bobu sver 640 kilogramus, bet divnieka ekipāža - apmēram 300 kilogramus. Ja ar tādu masu nāk lejā un nevar izgriezt līkumu ne tikai 90, bet vēl vairāk grādu leņķī, tad, protams, ir kritiens. Tagad cīpsla ir sadziedēta un neliek manīt. Lai gan negribu lielīties, esmu starp labākajiem.
Droši vien ir jūtama atšķirība, kā izdevās nobraukt pirmajā gadā un tagad.
Jā, pieredze ir jau diezgan liela. Grūti salīdzināt ar to, kā pirms četriem gadiem trenējāmies un braucām. Esam kļuvuši gudrāki. Bobslejs ir tehnisks sporta veids. Tagad jau zinām, ko un kā vajadzētu darīt. Treniņu process sākas pavasarī, kad divas nedēļas trenējamies un divas nedēļas atpūšamies mājās. Rudenī sākas sacensību sezona, pirms kuras ir treniņnometne Norvēģijā. Tikai divi mēneši – marts un aprīlis - ir brīvi.
Ko darāt brīvajā laikā? Kas vēl aizrauj?
Protams, arī brīvajā laikā ir jāskrien kross un vajadzīgas dažādas sportiskas aktivitātes. Tiesa, Alūksnē apstākļi treniņiem nav sevišķi labi. Te nav pat kārtīga skrejceļa! Tomēr neko nevar darīt, gribas būt arī mājās. Laukos darba nekad netrūkst. Iesaistos sporta spēlēs. Volejbolā mūsu komanda ieguva trešo vietu. Patīk automašīnas. Mans hobijs ir makšķerēšana. Bieži dodos uz apkārtējiem ezeriem.
Kādi bijuši lielākie panākumi sacensībās? Vai kādas bijušas īpašas un iespiedušās atmiņā?
Esam pirmajā desmitā. Parasti mums ir astotā, devītā vieta. Pērn Vācijā, Altenburgas trasē, Pasaules junioru čempionātā mēs ar Edgaru Maskalānu divu braucienu summā bijām devītajā vietā. Sacensībās labi nobraucam, bet treniņos pirms starta tāpat gadās krist. Galvenais sacensībās ir starts. Ja tas izdodas, ir prieks pašiem. Esmu braucis kopā ar Jāni Miņinu, Oskaru Melbārdi, Intaru Dīcmani... Tiesa, gan divnieka, gan četrinieka ekipāžas mainās. Četriniekā esmu pēdējais. Ir jābūt lieliskai saskaņai, lai startā sasniegtu maksimālu ātrumu un visi paspētu salēkt bobā. Mums tā ir. Vienīgi, ja atnāk kāds no jaunajiem, tad var gadīties kļūme.
Kurā trasē ir bijis sāpīgākais kritiens?
Šogad Vācijā, Vinterbergas trasē, treniņbraucienos bija trīs kritieni. Tā šļūcām, ka ķiveres bija lupatās. Paši bijām vienos zilumos. Tā nav parasta šļūkšana pa ledu, bet milzīgais ātrums burtiski spiež iekšā ledū.
Pēc tāda kritiena droši vien vairs negribas braukt sacensībās?
Tieši tā! Tomēr ir jābrauc. Kritieni ir atkarīgi no pilota, mūsu uzdevums ir iestumt bobu. Šogad pasaules startos visu laiku bijām pirmajā trijniekā. Esmu mēģinājis būt pilots, bet neizdodas. Ir jābūt zibenīgai reakcijai un kļūdīties nedrīkst. Protams, krist gadās arī ar labāko pilotu. Sākumā visi krīt, bet pēc tam ir brīdis, kad vairs nekrīt.
Tagad gatavojaties Pasaules kausa izcīņai. Kā varētu veikties?
Daudz ir atkarīgs no tehnikas – boba. Ir valstis, kuras var iegādāties 20 bobus un sacensībām izvēlēties 2 labākos. Turpretim Latvijā var nopirkt tikai 3 bobus, tāpēc jābrauc ar tādiem, kādi ir. Lai gan izgatavo it kā vienādus bobus, viens iet, otrs – ne. Mēs braucam ar Vācijā ražotiem "Zinger", kas tiek atzīti par labākajiem pasaulē. Ar šādu bobu Krievijas komanda uzvarēja, bet Miņins palika ceturtais. Tas ir ļoti labs rezultāts. Mēs, protams, ceram uz vēl labāku rezultātu. Tas nozīmē, ka vajadzētu tikt pirmajā trijniekā. Tiesa, tā droši vien domā visi sportisti.
Vai ir kaut kas tāds, kas neizdodas tik labi un vajadzētu vēl piestrādāt treniņos?
Fiziski mums startos ir viss kārtībā. Tiesa, tehniku varētu vēlēties labāku, bet tur mēs neko nevaram mainīt. Bobslejā startē vismaz līdz 30 gadu vecumam, tātad man vēl viss ir priekšā.
Pirms starta droši vien ir satraukums. Vai tas ietekmē rezultātu?
Protams, pirms katra starta ir uztraukums. Man tas palīdz, nevis traucē. Protams, ir neomulīgi, ja gadās krist. Tomēr baiļu man nekad nav bijis. Nevaru iedomāties neko tādu, no kā es baidītos.
Vai tāpat kā visiem sportistiem sapnis ir startēt olimpiādē?
Ne tikai startēt, bet labi startēt. Tiesa, nesaskatu lielu atšķirību starp olimpiādi un Pasaules kausa izcīņu, jo sacensība notiek starp tiem pašiem bobslejistiem. Protams, olimpiādē ir arī svētku noskaņojums ar krāšņo atklāšanu un noslēgumu.
Cik valstīs ir būts sacensībās? Vai izdodas kaut ko redzēt ārpus sacensību vietas?
Visās Eiropas valstīs, izņemot Spāniju un Portugāli. Tas ir interesanti. Sevišķi man patīk Šveice. Tur ir laba bobsleja trase, turklāt skaisti dabasskati. Protams, muzejus neapmeklējam, bet pārbraucienos diezgan daudz var redzēt. Dzīvojām San - Moricas kūrortā, kas ir ļoti skaistā vietā, uzbraucām Alpu kalnos 3000 - 4000 metru augstumā. Tiesa, bijām tur ziemā. Vasarā viss izskatītos citādi.
Vai var teikt, ka sports ir galvenais, kas piepilda dzīvi?
Protams. Tas ir mans darbs un vaļasprieks. Man ir paveicies, jo varu darīt to, kas man patīk. Visiem to novēlu. Lai gan nav viegli atrast dzīvesbiedri, kura samierinātos ar vīra ilgstošu prombūtni treniņnometnēs un sacensībās. Tomēr neiespējami tas nav. Mana māte nekad neskatās sacensības televīzijas pārraidē, jo pārāk pārdzīvo par mani. Tēvs skatās un tur īkšķi, tāpat radi, draugi un paziņas.
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: – Intars Dambis.
- Vecums: – 23 gadi.
- Dzīvesvieta: – Alsviķu pagasts.
- Nodarbošanās: – Latvijas bobsleja izlases dalībnieks.
- Devīze: - veselā miesā vesels gars.

Citu datumu laikraksti

  • Mīļie alūksnieši!

    Aizritējuši Alūksnes Pilsētas svētki, bet mūsu domas vēl kavējas tajos.Aizritējuši Alūksnes Pilsētas svētki, bet mūsu domas vēl kavējas tajos. Gan...

  • Svētkus apmeklē rekordliels skatītāju skaits

    Alūksnes pilsētas dome apkopojusi statistiku par pilsētas svētku norišu apmeklējumu un ar prieku atzīst, ka šogad bijis necerēti liels skatītāju...

  • Bērni iepazīst savu rajonu

    Pagājušajā nedēļā beidzās astoņas dienas ilgusī pilsētas bērniem domāta sporta un tūrisma nometne „Mēs, malēnieši, Malēnijā”. Bērni un viņu vecāki...

  • Gaides medības ir interesantākas

    Bejas mednieku biedrības priekšsēdētājs Arvīds Bērzkalns šajā sezonā nomedījis trīs stirnbukus un sagatavojis to ragus, kā arī lapsas un bebra...

  • Receptes

    Zivju salāti ar tomātiem vai āboliem 400 g — 500 g ceptas vai vārītas zivs filejas, 200 g tomātu, 50 g sīpolu, sāls, 100 g skāba krējuma, 50 g...

  • Sāksies pīļu medību sezona

    Šajā sestdienā, 11.augustā, pulksten 16.00 sāksies pīļu medību sezona, kas ilgs līdz 15.novembrim.Šajā sestdienā, 11.augustā, pulksten 16.00 sāksies...