Tomēr... tomēr arī krāšņais, spilgtais un vizuļojošais šovs „Eirovīzija” krīzes ietekmē zaudējis savu spožumu. Zaudēts ir ne vien vizuālais izskats, bet arī skanējums. Biju nepatīkami pārsteigta pēc visu desmit dziesmu noklausīšanās un noskatīšanās – manā skatījumā neviena dziesma nebija tik ļoti vērta, lai to virzītu lielajam šovam. Piekliboja vai nu skanējums, vai šova elementi, un pilnību nesasniedza neviens dalībnieks. Ja nav ko sūtīt, tad labāk nepiedalāmies! Jēga tik un tā nekāda, un garantēta vien kāda no pēdējām vietām.
Arī uzvarētājas Aishas dziesma un rādītais šovs nekādu labo godu latviešiem nedarīs – kas gan cits ekonomiski paputējušai Latvijai ir atlicis, kā mazgāt netīro veļu un izmisīgi jautāt, kādēļ mēs dzīvojam? Arī tērpi pelēkās krāsās, kas nu pilnīgi piederas mūsu starptautiskajam tēlam. Lai kā arī būtu, latvieši izvēli ir izdarījuši un Aisha uz lielo šovu dosies tik un tā. Vien ceru, ka vismaz skatuves elementi tiks mainīti uz ko pozitīvāku un gaišāku. Par vienu gan man prieks – beidzot piepildījies Aishas lielais sapnis un pēc vairāku gadu mēģinājuma viņa tika virzīta tik ļoti kārotajam šovam. Ticu, ka nākamreiz paveiksies vēl kādam dalībniekam, kas šovā startē gadu no gada. Vien jautājums pārdomām - ja šie bija desmit labākie, tad kādas bija pārējās iesniegtās dziesmas...
