Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Auzās aizbraukušie

Pēdējās nedēļās gana lielu troksni radījis priekšlikums izdarīt labojumus Krimināllikumā, paredzot, ka arī diskriminācija pēc seksuālās orientācijas būtu bargi sodāma.

Pēdējās nedēļās gana lielu troksni radījis priekšlikums izdarīt labojumus Krimināllikumā, paredzot, ka arī diskriminācija pēc seksuālās orientācijas būtu bargi sodāma.
Pareizāk sakot, zināmu sabiedrības viļņošanos izraisīja ne šis priekšlikums, kas pats par sevi būtu vērtējams gana pozitīvi. Drīzāk runa būs par minētā Tieslietu ministrijas izstrādātā priekšlikuma tālākajām sekām. Proti, tapa kādas biedrības ierosinājumi izglītības standartos sociālo zinību priekšmetos iekļaut arī padziļinātu mācību par cilvēka seksualitātes daudzveidīgajām izpausmēm. Tam sekoja daudzu Latvijas skolu pedagogu parakstīta atklātā vēstule Ministru prezidentam. Tajā pausts – ja mācību procesā nāksies skolēnus iepazīstināt ar, viņuprāt, cilvēciskās dabas novirzēm no normas, viņi vairs nevarēs mācīt "tautisko tikumu". Jaunatne arvien straujāk garīgi degradēsies ar visām no tā izrietošajām sekām.
Laikam ejot un galvām kaut nedaudz atdziestot, visticamāk, būs atkal jāsecina, ka mentalitātes dēļ bez šļūkāšanas no vienas grāvmalas otrā un "iebraukšanas auzās" iztikt nespējam. Skaidrs, kāpēc tapusi tāda vēstule. Nav arī šaubu, kāpēc ir šāds priekšlikums veikt grozījumus Krimināllikumā un kāpēc sabiedriskās organizācijas aicina uz daudz lielāku izpratni par citādo, līdz šim daudzviet noklusēto. Pienācis ilgi gaidītais brīvības laiks, un beidzot vari runāt pilnu muti par savu sāpi, apspiesto vēlmi un ilgām. Vien runas no abām pusēm bijušas tādas, kas slikti saprot pretējās puses sacīto. "Rīt uz brokastlaiku!" paģēr visi sarunā iesaistītie. "Ak, nedzirdat? Lūk, jums arguments mēslu čupas veidā!" Tikmēr otri apmētātie aizsoļo, paslepus parādot vidējo pirkstu. Neviens nav pat mēģinājis otrā ieklausīties.
Atgriežoties pie skolām, lai atceramies, ka jau no deviņdesmitajiem gadiem arī Latvijā, sākumā ar entuziastu palīdzību, bet vēlāk augstā profesionālā līmenī, mācību programmās sāka adaptēt veselības mācību. Priekšmeta uzdevums – cilvēks kā bioloģiska domājoša būtne tiek parādīta bērniem atbilstoši viņu vecuma uztverei. Tostarp visā bioloģisko un sociālo izpausmju daudzveidībā. Starp citu, pārsvarā ar dažādu citu valstu organizāciju finansiālu atbalstu tika sagatavots ievērojams skaits veselības mācību skolotāju. Bet... mainījās ministrijas politiskās vadības kurss, pie varas izrāvās līdz šim "nenovērtētie", un veselības mācība kā priekšmets un jau izskolotie pedagogi izrādījās "nepareizie". Pavisam tas gan nav pazudis, vien aizņem vairs nelielu vietu sociālo zinību blokā. Te nu būtu īstā reize mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas biežo programmu maiņu korifejiem padomāt, kā organiski visā vēl mēģināt iekļaut mācību par toleranci pret citādo cilvēciskajās izpausmēs. Un tad varbūt skolotājiem nebūs iemesla rakstīt vēstules, neizprotot problēmas būtību.

Citu datumu laikraksti

  • Lūšu limits ir sasniegts, bet bebru...

    Pagājušajā svētdienā nomedīti trīs lūši - pa vienam Apes, Gaujienas un Annas mežniecības teritorijā.Pagājušajā svētdienā nomedīti trīs lūši - pa...

  • Mednieku atsaucība ir liela

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldē vakar līdz pulksten 12.00 mednieki bija nogādājuši 17 nošautas lapas.Pārtikas un veterinārā...

  • Copes dienas

    Janvāra beigas un gandrīz visu februāri pieredzējuši makšķernieki dēvē par tukšo sezonu.Janvāra beigas un gandrīz visu februāri pieredzējuši...

  • Cik liela nozīme profesijas izvēlē ir naudai?

    Natālija Pomerance, darbā iekārtošanas konsultante: Ja cilvēkam ir jārūpējas par ģimeni, viņš vairs nevar domāt tikai par sevi.Natālija Pomerance,...

  • Grāmatā noslēptā asara

    Elita, cik vien pati sevi atceras, mīlējusi grāmatas. Ne nu tieši grāmatu krāšanu, kad tās smuki tiek sarindotas pēc izmēra un biezuma, bet pēc to...

  • Viens tiecas pēc naudas, cits - pēc varas

    Lietišķās saskarsmes skolotāja Agita Vītola: - Nesaskaņas starp profesionālajām un personiskajām vērtībām ir diezgan bieži sastopama parādība, kas...