Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atklājot citādu Daugavpili

Nesen dažas dienas paviesojos pie savas draudzenes Daugavpilī. Nenoliegšu, ka man Daugavpils vienmēr saistījusies ar dažādiem stereotipiem un, braucot uz turieni, šķita, ka nu es pāris dienas nedzirdēšu vairs dzimto latviešu valodu. Izrādījās, ka Daugavpils tomēr ir kaut kas daudz vairāk.

Nav tik traki ar to Daugavpili
Šī bija otrā reize, kad viesojos Daugavpilī, taču pirmajā reizē man izdevās aplūkot vien mazu stūrīti no pilsētas. Toreiz laiks bija drēgns un Daugavpils atmiņā palika kā gaužām drūma vieta. Šajā braucienā es atklāju pavisam citu Daugavpili un, ejot pa Rīgas ielu, kas ir tāda kā galvenā tūristu iela Daugavpilī, man šī pilsēta sāka iepatikties. Tiesa, kādā kafejnīcā manu latviešu valodu oficiante ne gluži saprata, bet turpat pāri ielai atradās kāds latgaļu kultūras veikaliņš, kurā varēja atrast daudz jo daudz grāmatu latgaliešu valodā, kā arī iegādāties villaines, dažādas prievītes un citas latviskumu reprezentējošas lietas. Kaut kur pavisam attālāk kafejnīcā skanēja “tuc-tuc” (klubu mūzika) mūzika krievu valodā, bet kaut kur citur kāds čaloja latviešu valodā. Nav tik traki ar to Daugavpili. Tiesa, šajā pilsētā kā tāda izbrīnu pilna sala atrodas bārs “Artilērijas pagrabi”, kurā apkalpojošais personāls principiāli nerunā krievu valodā, bet apkalpo tikai latviešu valodā. Mēs mēģinājām turp nokļūt, bet bārs bija ciet. Žēl, jo nudien gribējās redzēt šo nostāstiem apvīto vietu.
Pilsētā palaikam var pamanīt kādu apzīmētu sienu, uz kuras gozējas uzraksts “Стиль Бомжа”. Vandalisms jau paliek vandalisms, nav nozīmes, kurš to paveic, bet “Bomža Stils” nav vienkāršs uzraksts uz sienas bez īpašas nozīmes. “Bomža Stils” ir vairāku cilvēku grupa, kuri nodarbojas ar hiphopa mūziku un dzied par Daugavpili, tās problēmām un ikdienas dzīvi. Klausoties šos puišus, Daugavpils paveras daudz dziļākās krāsās, jo kurš gan labāk var pastāstīt par Daugavpili, kā paši tās zēni, kuri pilsētas rajonos auguši!

Vienu rajonu sauc – Koržiks
Daugavpils ir milzīga pilsēta! Tās kopējā platība ir 72,48 kvadrātkilometri un 2014.gada 1.janvārī tur bija 98 089 iedzīvotāji. Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas pēc iedzīvotāju skaita. Dažbrīd man šķita, ka pilsētai nav ne gala, ne malas, un, ja arī tās centrs šķiet gaužām mazs, tad visa burvība paveras Daugavpils dzīvojamo māju rajonos. Tā, piemēram, vienu rajonu sauc – Koržiks. Arī mana draudzene nezināja, kāpēc tam ir tāds nosaukums. Man gan uzreiz prātā ienāca bulciņa-koržiks, taču izrādās, ka rajona nosaukumam nav nekādas saistības ar bulciņām. Internetā uzzināju, ka 1971.gada 29.oktobrī Jaunbūves nomalē pie rūpnīcas “Eļektroinstrument” (dibināta 1949.gadā) sāka būvēt jaunu dzīvojamo ēku rajonu, kuram iedeva rūpnīcas nosaukumu. Vēlāk šis rajons ieguva Ādas rūpnīcas vārdu (Kožzovod). Mūsdienās šo rajonu daugavpilieši biežāk sauc par Koržiku. Tomēr administratīvi šis rajons neeksistē un tā teritorija atrodas Jaunbūvē.
Ar 3.tramvaju var aizbraukt līdz Lielā Stropu ezera pilsētas pludmalei. Šai pludmalei ir piešķirts zilais karogs par izcilu peldvietas ūdens kvalitāti. Tā ir daugavpiliešu iecienīta atpūtas vieta, un nācās vien apskaust tos, kuri dzīvo šī ezera tuvumā. Tā kā pilsēta ir liela, arī pie ezera valdīja tāda patīkama kņada, kad cilvēki izbauda vēl atlikušos vasaras mirkļus. Bet visvairāk mani fascinēja kāda guļamrajona pagalms, kurā starp bērnu atrakcijām bija izvietoti trenažieri pieaugušajiem: kamēr bērni spēlējas, vecāki var kustināt gūžas kaulus, trenēt muskuļus un visādi citādi uzlabot savu veselības stāvokli. Kaut ko tādu gribētos arī Alūksnē! Pārsteidzoši, ka šie trenažieri visi bija aizņemti. Man šķita, ka Daugavpilī būs daudz vandaļu. Nekā nebija! Daugavpils ir sakopta pilsēta.
Vienīgais, kas man nepatika ne tikai Daugavpilī, bet Latgalē kopumā – autovadītāji. Nezinu, kas tas ir, bet, līdzko iebrauc Latgalē, tā sastopies ar daudz vairāk nevaldāmiem šoferiem. To nu gan iesaku autovadītājiem ņemt vērā un būt uzmanīgiem, jo dažbrīd šķiet, ka Latgalē valda savi ceļu satiksmes noteikumi. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Jārēķinās ar bankrotiem

    Jārēķinās ar bankrotiem

    Iepriekšējos gados laiku pa laikam nācies dzirdēt, ka vienas vai otras sērgas dēļ lauksaimniekiem nākas izkaut lopu ganāmpulkus. Pārsvarā gadījumu...

  • Jaunais buklets aizvedīs  uz Zvārtavas pili

    Jaunais buklets aizvedīs uz Zvārtavas pili

    Zvārtavas pils pārvaldnieks Vitālijs Vilciņš ir īstenojis savu ideju un sadarbībā ar mākslinieku Aināru Gaidi  izveidojis bukletu par Zvārtavas...

  • Afiša

    Jokdaru festivāls Zeltiņos „Vajag tik rakt”, novadnieka, aktiera Edgara Liepiņa piemiņai8.augustā ◆ 20.30 pagasta sporta un atpūtas parkā - Sākuma...