Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atceries pasargāt savas rokas!

Ziema ir sevišķi skarba pret rokām – tās salst, prasa cimdus un siltumu, grib par kādu barojošu krēmu un mirkli gādības vairāk. Ceļojošā fotoizstāde “Rokas” atgādina, ka lielai daļai artrīta slimnieku tādas ierastas kustības un nodarbes kā fotografēšana, ābolu mizošana, skriešana, galda tenisa spēle ir kā nesasniedzams sapnis. Izstādes dalībnieks Klāvs Vasiļevskis saka: “Kustība. Tā ļauj mums justies brīviem. Tā ir brīvība, kuru patiesi novērtē tikai tas, kam tās trūkst.” Ergoterapeite Kristīne Rebuka papildina – locītavu kustīgums atklāj cilvēka patieso vecumu. Tāpēc svarīgi arī “mazajām locītavām” būt kustīgām, nedarīt rokām un pirkstiem pāri, bet prast par sevi parūpēties un saglabāt veselību ilgākiem gadiem. Atceries – skolā lika izkustināt pirkstiņus, kad bija rakstīts kādu laiku? Un kurš atgādina par aktīvu atpūtas pauzi darbā?

Nav jācieš
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība, piedāvājot izstādi, atgādina, ka ir vairāki būtiski priekšnosacījumi, kas jāievēro, lai mazinātu iespējas ielaist saslimšanu. Piemēram, nav jācieš no nepatīkamām sajūtām un veselības traucējumiem, bet gan jāvēršas pie ģimenes ārsta ar jautājumiem un jāsāk rīkoties, lai situāciju mainītu. Ja ārsts atbild “paskaties pasē” vai “vecums nenāk viens”, vērts pārliecināties, vai tas nav neveiksmīgs mēģinājums jokot, nevis atteikšanās no jebkādiem turpmākiem padomiem un iedziļināšanās situācijā. Ja šāds “joks” tomēr bijis vienīgais piedāvājums, iespējams, laiks pameklēt citu ārstu. Vingrinājumi un iespējas ir dažādas, piemērojami katram vecumam un situācijai.
Ārsta reimatologa palīdzība jāmeklē, ja ir nepārtrauktas sāpes locītavās ilgāk par divām nedēļām, ir pietūkušas locītavas, kustību ierobežojumi locītavās, rīta stīvums locītavās ilgāk par pusstundu, nepamatots nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas. Tikai uzzinot vairāk par artrītu un citām muskuloskeletālās sistēmas slimībām, var savlaikus sākt cīņu ar tām un mazināt to ietekmi uz ikdienu un saglabāt iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Izvērtē sīkumus
“Man vajag, lai viņiem to vajadzētu,” teic ergoterapeite K. Rebuka, kura līdz ar citiem ergoterapeitiem piedāvā lekcijas pacientiem. Tie ir padomi ikdienai, darba un mājas vides ergonomiskai iekārtošanai, lai maksimāli saudzētu sevi, tai skaitā rokas un to locītavas. Vingrinājumi, kurus ergoterapeits ierāda, bet katrs var veikt mājās pats. Tomēr viena lieta ir padomi, bet cita – vai tie tiks uzklausīti. Tas attiecas gan uz lekcijām, gan draugu teiktiem padomiem vai internetā atrastiem ieteikumiem – tikai no cilvēka paša ir atkarīgs, vai viņš tos sāks pielietot savā dzīvē, saprotot, ka ķermenis domāts ilgai kalpošanai, ne vienai vien desmitgadei.
Ikdienā K. Rebukas pacienti cenšas atgūt kustības pēc lielām traumām ar sarežģītiem gadījumiem. Taču ikvienam ir svarīgi padomāt par profilaksi, lai ikdienas “sīkumi” nespētu uzkrāt veselības problēmas. Piemēram, vai virtuvē ir tāds nazis, ar kuru strādāt ir ērti – lai rasola sastāvdaļu griešana pirms svētkiem nebeidzas ar samocītām pirkstu locītavām. Tad svarīgi būtu tās nesamocīt, mazgājot saknes vai ko citu aukstā ūdenī, kas papildus draud locītavām ar iekaisumu. Konditoriem bieži ir izplatītas pirkstu locītavu saslimšanas, bet ne tikai – gados arvien jaunākiem cilvēkiem problēmas sagādā nepārdomāts darbs ar datoru, kas nozīmē arī peles klikšķināšanu. Iepriekš vairāk izskanējis, ka piespiedu statisks, ilgstoši saspringts stāvoklis pie datora traumē muguru, kaklu, tagad arvien biežāk tiek fiksēts, ka problēmas skar arī roku un pirkstu locītavas.

Ir jākustas
Statiska slodze var veicināt cīpslu iekaisumu – nevis slodze, kas rodas no kustībām, bet, piemēram, ciešs satvēriens ilgāku laiku.
“Nevajag lietot laptopu, guļot gultā uz vēdera. Labāk tomēr apsēsties. Svarīgi pareizi iekārtot darba vidi, arī mājās datoru lietot, nenodarot sev pāri – atcerēties par ergonomisku peles paliktni, ar spilventiņu, kas atbalsta plaukstas locītavu. Arī peles ir dažāda izmēra – piemeklē vislabāko!” atgādina ergoterapeite. Jebkurā gadījumā universāls padoms ir ievērot ritmu – lai 45 darba minūtēm seko 15 atpūtas minūtes – turklāt aktīvas atpūtas. Nevis sēdēšanu biroja krēslā nomainīt pret sēdēšanu atpūtas krēslā ar kafijas krūzi rokās, bet izkustēties, izstaipīties, izvingroties. Visu locītavu izkustināšana, sākot no perifērajām, būtu arī pareizs, nesteidzīgs dienas sākums tikko pēc pamošanās. Turklāt kustoties locītava pati gādā, lai kustēties būtu vēl vieglāk – kauli saspiež locītavas maisiņu, rezultātā locītava tiek labāk ieeļļota, skrimslis nenodilst, turklāt no tā tiek efektīvāk izvadītas šlakvielas.

Laiku lutināšanai var atrast
Smukums iet roku rokā ar veselību – daudzas procedūras rokām palīdz saglabāt gan labu izskatu, gan veselību. Pati K. Rebuka iecienījusi ziemā rokas palutināt ar parafīna vanniņām, kas izsilda, mīkstina ādu.
Ļoti labs rokām ir sviests vai ūdens, kurā vārīti kartupeļi. Ar sviestu iesmērē rokas, ietin lina drēbē un patur kādu laiku. Roku vannošanai var izmantot arī sūkalas. Pēc mērcēšanas vai vannošanas rokas noteikti jāieziež ar barojošu krēmu.
Ja liekas, ka nu nekādi nav laika savu roku palutināšanai, var izmantot pārdesmit minūtes, kamēr TV skatās ziņas, seriālu vai kādu filmu. Profesionālu roku masāžu piedāvā arī manikīri, taču ieeļļot rokas un tās pamasēt var arī pats vai pierunāt mīļoto cilvēku sagādāt patīkamus mirkļus.
Ja rokas bieži mazgā ar ziepēm un nepiedomā par papildu barošanu, āda kļūst sausa, raupja, parādās smalkas grumbiņas, kas veicina priekšlaicīgu roku ādas novecošanu. Sausa āda vieglāk plaisā, atskabargas gribas plucināt, kas veicina lielākus plīsumus un ļauj vieglāk iekļūt infekcijai. ◆

Atgādina par hematogenu
DIETOLOĢIJA ◆ Hematogena batoniņi pieejami mūsdienas ar dažādām garšām un piedevām, taču joprojām palīdz palielināt dzelzs rezerves asinīs, uzlabojot hemoglobīna līmeni asinīs, atgādina farmaceite Janīna Kušnere. Jāņem vien vērā, ka hematogens nav kārums, bet gan uztura bagātinātājs. Simptomi, kuri liecina par dzelzs nepietiekamību, ir pastāvīgs nogurums, vājums, grūtības koncentrēties, galvassāpes. Hroniska dzelzs nepietiekamība organismā ir cēlonis mazasinībai, riska grupa ir grūtnieces un bērni. Vienu brīdi arī donori dāvanā saņēma “Hematogenas Vita+”, kas papildināts ar vitamīnu B12 un folskābi.

Norāda uz risku
HIGIĒNA ◆ ASV sabiedrības veselības regulatori brīdina par antibakteriālo ziepju potenciālo risku veselībai – pastāvīga to lietošana var veicināt baktēriju rezistenci pret antibiotikām, kad tās būs nepieciešamas ārstēšanai, vēsta mājaslapa “www.fda.gov”. Konkrēti kā rezistences veicinātājs tiek minēts triklozāns šķidrajās ziepēs un triklokarbāns gabaliņu ziepēs. Līdz 2016. gadam tiks vērtēta ziepju ražotāju pētnieciskā bāze un pieprasīti papildu skaidrojumi.

Ko nozīmē melnais trijstūris?
Medikamenti ◆ Eiropas Savienība ieviesusi jaunu veidu, kā identificēt zāles, kas tiek uzraudzītas īpaši rūpīgi. Šo zāļu lietošanas instrukcijā attēlots melns apgriezts trijstūris un iekļauts šāds īss teikums: ”Šīm zālēm tiek piemērota papilduzraudzība.” Galvenokārt tas saistīts ar to, ka par šīm zālēm pieejams mazāk informācijas nekā par citām zālēm, piemēram, zāles tikko izlaistas tirgū. Tas nenozīmē, ka šīs zāles nav droši lietot. Pacientiem jāziņo par visām iespējamām lietoto zāļu blaknēm, īpaši tad, ja to lietošanas instrukcijā attēlots melns trijstūris. Par zāļu blaknēm var ziņot arī savam ārstam, farmaceitam vai medicīnas māsai. Informācija par blakņu ziņošanu sniegta zāļu lietošanas instrukcijā un Zāļu valsts aģentūras mājaslapā “www.zva.gov.lv”. Ziņojot par blaknēm, varat palīdzēt Zāļu valsts aģentūrai vērtēt, vai zāļu sniegtais ieguvums aizvien pārsniedz to radīto risku.  Papilduzraudzību piemēro, piemēram, jaunām zālēm, kas reģistrētas kopš 2011.gada sākuma, un zālēm, par kurām kompetentā iestāde lūgusi veikt vairāk pētījumu, piemēram, par to ilgstošu lietošanu vai par retām klīniskos pētījumos novērotām blaknēm.

Citu datumu laikraksti

  • Piparkūkas taisu tā!

    Piparkūkas taisu tā!

    Mīklai – 500 g sviesta (vai puse margarīna), 0,5 l iesala ekstrakta, 400 g cukura, 3 olu dzeltenumi + 1 vesela ola, 1,2 kg miltu, 3 ēd.k. medus,...

  • Jauna grāmata

    Jauna grāmata

    Izdevniecībā “Kontinents” klajā laista  Džefrija Ārčera grāmata “Atbildi zina tikai laiks”.Dž.Ārčers sarakstījis vairāk nekā 18 romānus, īsstāstus,...

  • Meklē dziļāk “Alūksnes Ziņās”!

    Norādiet lappusi un raksta nosaukumu, kurā ir šāds teikums: “Tagad tāda ir arī Alūksnē.”Atbildēt var līdz otrdienas pulksten 17.00 pa e-pastu...

  • Dzērveņu pīrāgs

    Dzērveņu pīrāgs

    Vajag: 200 g sviesta, 200 g biezpiena, 1 glāzi cukura, 1 tējkaroti sodas vai cepamā pulvera, 1/2 tējkaroti citronskābes, 2 glāzes miltu, 4 olas,...

  • Noskaidro labākos

    Noskaidro labākos

    Ziemeru 29.mazpulks šogad svin 15 gadu jubileju. Tikpat gadu ir mazpulka iedibinātajai tradīcijai - konkursam “Zemes meita un Zemes dēls”. Sākotnēji...

  • Meklē dziļāk “Alūksnes Ziņās”!

    Norādiet lappusi un raksta nosaukumu, kurā ir šāds teikums: “Tagad jau ir pierasts.”Atbildēt var līdz otrdienas pulksten 17.00 pa e-pastu...

  • Smags mantojums – radīt un saglabāt skaisto 6

    Smags mantojums – radīt un saglabāt skaisto

    Šis ir adventes jeb gaidīšanas un tikšanās laiks, kas nav iedomājams bez adventes vainagiem. Aplis ir mūžīga ritējuma zīme, un sveces, kuras...

  • Izdod unikālu grāmatu

    Izdod unikālu grāmatu

    Šonedēļ Alūksnē notika Alūksnes novada pašvaldības finansētās un apgāda “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis” izdotās grāmatas “Kultūrvēstures avoti...

  • Biešu salāti

    Biešu salāti

    Salātiem vajadzēs 3 kg sarkano biešu, 800 g burkānu, 800 g sīpolu, 500 g paprikas, 1 kg tomātu, 5 ēdamkarotes sāls, 6 ēdamkarotes cukura, 0,5 l...