Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Asariem patīk klusums

Asaris ir viena no Latvijā pazīstamākajām un plašāk izplatītajām zivīm. Interesanti, ka šīs zivis mīt ne tikai upēs, ezeros un citos saldūdeņos, bet arī Rīgas jūras līča piekrastē.

Asaris ir viena no Latvijā pazīstamākajām un plašāk izplatītajām zivīm. Interesanti, ka šīs zivis mīt ne tikai upēs, ezeros un citos saldūdeņos, bet arī Rīgas jūras līča piekrastē. Nav gan konstatēts, ka asari nārstotu jūrā. Lai turpinātu sugu, viņi iepeld upēs, bet pēc tam atgriežas atpakaļ jūrā.
Visi asari nebūt nav vienādi. Jebkurš makšķernieks noteikti būs ķēris mazos, lēnaudzīgos piekrastes zāļu asarus. Kā pazīt zāļu asarus? Viņi ir platāki, druknāki, tumšāki un sastopami visos ezeros, krastu tuvumā zālēs un arī dziļumā aiz tām. Lielos, mazzāļainos ezeros viņu izmēru nosaka skopā barības bāze — planktons.
Tie paši zāļu asari sastopami arī upītēs. Viņi jau ir krietni lielāki. Svarā var pārsniegt pat puskilogramu, jo tekošos ūdeņos barības parasti ir vairāk. Savukārt lielos un zāļainos ezeros, kur gultnes tuvumā ir ļoti daudz sīkbūtņu, zāļu asari ir vēl lielāki, tumšāki un druknāki un cietākām zvīņām. Šie asari neatsakās arī no sīkām zivtiņām.
Vēl viena zāļu asaru pazīme ir nārsts. Viņi nārsto agri pavasarī — tūlīt pēc līdakām. Turklāt tas notiek ļoti strauji. Nobriedušās ikru lentītes gali izspiežas ārā, aizķeras kaut kur stiebros un vēl pēc maza laiciņa mātītes vēders ir tukšs.
Atnācēji no jūras
Vēl viena asaru grupa ir tā sauktie dziļuma asari. Viņi sastopami dziļākos, tīrākos, mazzāļainos, lielos ezeros. Viņi ir gaišāki, slaidāki, krāsas ne tik košas. Ir pamats domāt, ka šie asari ir tie paši jūras asari, kas savulaik ieceļojuši ezerā un tur arī palikuši. Dziļuma asari nārsto vēlāk — maija vidū, pat jūnijā.
Šie asari nelabprāt dodas zālēs, bet visu gadu uzturas ezera plašumos, tālāk no zālēm, galvenokārt pie gultnes. Pat šo asaru mazuļi izvairās no piekrastes apmeklēšanas.
Dziļuma asari savā ēdienkartē iekļauj tikai zivis. Arī mazuļi nelabprāt barojas ar ūdenī mītošajām sīkbūtnēm.
Jāiztiek bez sliekas
Makšķerējot asarus, jāizmanto tievas, neuzkrītošas auklas, vidēja lieluma, tievus, izturīgus āķus. Makšķerniekam jāuzvedas klusi, neuzkrītoši. Atziņa, ka asari nebaidās no trokšņa un ierodas visur, kur kaut kas notiek, attiecināma vien uz sīkajiem asarēniem.
Lai noķertu lielākus asarus, nav vērts makšķerēt ar slieku — nepieciešamas zivtiņas (jebkuras). Makšķerniekam ēsmas zivtiņas jāiemanās saķert turpat, kur makšķerē. Ja ezerā ir auslejas — neko labāku nevar vēlēties.
Asaris ezerā zivtiņu ķer no galvas, tāpēc tur arī jābūt āķim. Nav svarīgi, kā zivtiņa uzdurta, metot viņa nedrīkst nokrist. Ja zivtiņa nav dzīva un ūdens neviļņojas, makšķerniekam šad tad ēsma jāpavelk un jāpārmet.
Asaris medī tuvāk ūdens virspusei. Tur arī jānovieto ēsma. Nekad nevajag mēģināt piekļūt tuvāk makšķerēšanas vietai. Tā lielos asarus var aizbaidīt. Ja radīsies kaut mazākās aizdomas, lielākie asari nekavējoties aizslīdēs projām.
Lielākās kļūdas
Vislielākā kļūda, ko var pieļaut centīgs makšķernieks, ir piebraukt pārāk tuvu asaru baram, kurš intensīvi barojas. Tāpat arī nevajag censties ēsmu iemest bara vidū.
Lai gan asaris ir zivs, kuru, atšķirībā no citām zivīm, sekmīgi var makšķerēt arī vasaras karstajos mēnešos, no copes pusdienlaikā vajadzētu atturēties. Nebūs iespējams saglabāt ne ēsmas zivtiņas, ne noķerto lomu.
Ja asaru medības nekur neredz un izlūkmakšķerēšana ir nesekmīga, nav vērts turpināt copi uz labu laimi. Vislabāk asaru uzturēšanas rajonā novietot iebarošanai domātu barību. Tā pievilinās sīkās zivtiņas un līdz ar to arī asarus, kuri atpeldēs uz "dzīrēm".

Citu datumu laikraksti

  • Sezonā varēs nomedīt 130 vilkus

    Ar 15.jūliju sāksies vilku medību sezona. Tās laikā Latvijā var nomedīt 130 vilkus, tas ir tikpat, cik pagājušajā sezonā.Ar 15.jūliju sāksies vilku...

  • Copes kalendārs

    10. jūlijs. Jūlija bezvējš pie ūdeņiem ir labs atpūtai, bet ne makšķerēšanai. Pati veiksmīgākā cope ir pelēkās, siltās, bet ne karstās dienās, kad...

  • Uz zušu lomu jāgaida vismaz seši gadi

    Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldību iestāde “Alja”, turpinot sadarbību ar Igaunijas zivjaudzētavu, Alūksnes ezerā otro reizi ielaida ataudzētus zušu...