Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Alūksnes pilsētas un ezera sirds – Pilssala 9

Pilssala ir kā Alūksnes pilsētas un Alūksnes ezera sirds, tādēļ rosība tajā nekad nerims – tāpat kā diskusijas, kam tur jāatrodas un kam ir tiesības tur kaut ko izvietot un radīt. Šī unikālā un vēsturiskā vieta piesaista ar krāšņo dabu, vēstures noslēpumiem un izdevīgo atrašanās vietu, tādēļ joprojām aktuāls ir arī jautājums, kādu savu Pilssalu vēlamies redzēt un veidot nākotnē?
Šobrīd Pilssalā kļūst arvien vairāk apmeklētāju, īpaši vasarās, pavasaros un rudeņos, kad tur var peldēties, sportot, apmeklēt pasākumus vai bērnu rotaļlaukumu. Kopš jūlija vidus novada dome radījusi jaunu štata vietu projektu vadītājam, kurš ir atbildīgs tieši par Pilssalas attīstību. Konkursa kārtībā šajā amatā apstiprināja alūksnieti Sanitu Adleri. Viņa atzīst – ir daudz ieceru, kā Pilssalu atdzīvināt, bet vajag veikt daudzus sagatavošanās darbus, lai to īstenotu. Šobrīd viņa daudz laika velta Livonijas ordeņa pilsdrupu apzināšanai.

Grib atjaunot pili 
“Pašvaldībā jau ir apstiprināts Alūksnes Pilssalas attīstības plāns, vairākas lietas no tā jau īsteno, ir sagatavoti tehniskie projekti, rit atkārtots iepirkums gājēju tilta izbūvei, tūlīt sāksies rotaļlaukuma otrās kārtas izbūve. Bet Livonijas ordeņa pilsdrupas līdz šim ir ļoti maz pētītas, nav veikta to konservācija, tādēļ tas ir mans pirmais darbs. Vispirms jāveic izpēte, jo – lai atjaunotu pili sākotnējā izskatā, ko panākt ir mans mērķis deviņu gadu laikā, tāpat kā to paveica Bauska, vispirms jāapkopo informācija un materiāli par pili, tās vēsturi, izskatu, norisēm, pils nozīmi,” saka S.Adlere.
Viņa ir jau tikusies ar pārstāvjiem Latvijā un Igaunijā, sagatavojusi vēstules zviedriem, lai šoziem mērķtiecīgi veiktu izpēti dažādos arhīvos. “Kad šī informācija būs, varēsim izstrādāt pils rekonstrukcijas plānu. Lai nesabruktu pēdējais mūris, kas tur šobrīd vēl ir saglabājies, līdztekus strādāju arī pie mūru konservācijas, kurai 2006.gadā pašvaldībā ir izstrādāts tehniskais projekts, ko tagad aktualizēsim, lai darbus sadalītu pa kārtām. Šoruden Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā paredzēts iesniegt projektu pieminekļu glābšanas programmā, lai piesaistītu līdzekļus jau vienas sienas konservācijai, pēc tam pārējām.”
Šobrīd Pilssalā turpinās arheoloģiskie izrakumi, kad arī tiek atrastas vēstures liecības, kas palīdzēs pils atjaunošanā. S.Adlere norāda – atraktās vietas paredzēts nosegt, piebērt ar smiltīm aklimatizācijai, iekonservēt, lai pēc tam vairs neaizbērtu, bet atstātu apskatei. “Nākamajā plānošanas periodā, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, būs iespējas gūt līdzekļus ne tikai mūru konservācijai, bet arī lietām, kas veicina tūristu plūsmu. Piemēram, kādreizējā paviljona “Marija” vietā nākotnē varētu izveidot kafejnīcas namiņu, suvenīru namiņu vai ko līdzīgu, bet šī iecere vēl rūpīgi jāizvērtē, tiekoties speciālistiem, diskutējot domes komitejās, lai var sākt tehniskā projekta izstrādi. Galvenais, lai ir sagatavoti projekti un, tiklīdz atver kādu programmu, varam uzreiz tos iesniegt un piesaistīt finansējumu. Mans mērķis nav strādāt ar pašvaldības budžeta naudu, bet pēc iespējas vairāk piesaistīt to “no ārpuses”. Tomēr sākotnēji jāveic savi ieguldījumi, lai pierādītu, ka esam uzsākuši un gribam darīt, jo tad varēs gūt atbalstu. Ideju un darbu ir daudz. Man patīk šeit strādāt. Es gribu daudz izdarīt un izdarīšu. Ja riekstu nekodīsi, kodolu nedabūsi – tāds ir mans moto,” atzīst S.Adlere.

Kur ko drīkst?
Par to, kas drīkst un nedrīkst atrasties Pilssalā, šonedēļ raisījās arī diskusija Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē. Pirms Alūksnes Pilsētas svētkiem Alūksnē strādāja studentu grupa no Latvijas Mākslas akadēmijas tēlnieka Ivara Drulles vadībā un veidoja skulptūras – piecus mūsdienīgus vides objektus Alūksnei, atainojot pilsētas vēsturi un kultūrvidi. Starp studentiem divi bija alūksnieši - Jānis Jaunzems un Una Stahovska. Jaunās skulptūras izvietotas centrālajā skvērā Lielā Ezera ielā, skvērā Pils un Siguldas ielas krustojumā, pie administratīvās ēkas Dārza ielā 11 un Alūksnes mākslas skolas apkārtnē ezera krastā. Piekto skulptūru bija paredzēts izvietot Pilssalā bijušā paviljona “Marija” vietā, bet tas joprojām nav izdarīts, jo pašvaldība nonākusi pretrunās pati ar sevi. Lai gan skulptūru projektu “Jaunie tēlnieki Alūksnes pilsētai” īsteno Alūksnes mākslas skola, kas ir pašvaldības iestāde, un projektu pirms tam akceptēja pati dome, tagad novada administrācijā radušās domstarpības, ka J.Jaunzema veidoto skulptūru “Marija” nedrīkst izvietot iecerētajā vietā.
Kā tautsaimniecības komitejā norādīja tās vadītājs, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers – skulptūru “Marija” iecerēts izvietot tur, kur savulaik atradies paviljona “Marija” pagalms. “Bet šī vieta mums ir apstiprināta ar skiču projektu kā “Marijas” paviljona izveide nākotnē. Lai tur izvietotu jauno vides objektu, ir radušās domstarpības. Tur jāveic ļoti apjomīgi būvdarbi, izrokot pamatni 1,5 metru dziļumā, lai skulptūru uzstādītu. Nākotnē varētu rasties sarežģījumi par vides objekta pārvietošanu, ja tas būtu nepieciešams, lai izveidotu paviljonu,” skaidroja Dz.Adlers. Tādēļ viņš virzīja uz komiteju jautājumu, lai deputāti izlemj, vai vides objektu ļaut izvietot tam paredzētajā vietā, izvietot to citur vai neizvietot vispār. Paviljona izveidei šobrīd vēl nav ne projekta, ne finansējuma.

Skulptūra kā jaunava Marija
“Varēju iedomāties dažādas neveiksmes projekta īstenošanas gaitā, bet nekad nevarēju iedomāties, ka pašvaldība pārtrauks pati savu projektu! Pie ieceres īstenošanas strādāja speciālisti, arī pašvaldības vides dizaina padome, projektu uzraudzīja viens no Latvijā atpazīstamākajiem tēlniekiem Ivars Drulle, caurskatot skices, izvēloties vietas objektu izvietošanai,” atzīst Alūksnes mākslas skolas direktora vietniece mācību darbā Anita Vēliņa.
J.Jaunzems vides objektā īstenojis ambiciozu ideju, apspēlējot leģendu par jaunavu Mariju, kura savulaik iemūrēta pils mūros, vadoties pēc tālaika ticējuma, ka tikai ziedojot un iemūrējot jaunavu, pils mūri būs nesagraujami. Arī J.Jaunzema skulptūra ir savdabīga, jo kāda jauniete atļāvusi sava ķermeņa aprises atliet ģipša formā, lai izveidotu skulptūru, kuras svars ir vairāk nekā desmit tonnas. J.Jaunzems atzīst – skulptūras “Marija” radīšana ir bijis viņa dzīvē līdz šim lielākais izaicinājums ne tikai nekā profesionālam māksliniekam – dizainerim, bet arī kā alūksnietim. “Māksla nevar būt traucēklis attīstībai, arī Alūksnē. Ir atbalstāma iecere atjaunot kādreizējo paviljonu, bet, ja tajā nebūs nekā citādāka un īpaša, tā būs vēl viena tukša kafejnīca “Marta” ezera krastā. Skulptūra kopā ar paviljonu radīs kaut ko, kas aicinās dažāda vecuma cilvēkus atcerēties vēsturi, interesēties par to. Lai gan tas ir skumjš stāsts, Marija – tas ir Alūksnes pirmsākums, kas mums ir jānovērtē,” saka J.Jaunzems. Viņš atzīst – par izvietojuma vietu ir gatavs kompromisam, bet saprāta robežās un turpat līdzās. A.Vēliņa vērš uzmanību, ka tas nevar būt jebkur, jo visur to neļaus darīt Valsts kultūras pieminekļu inspekcija arheoloģiskās izpētes zonas dēļ.

Vajag atdzīvināt šodien
A.Vēliņa atzīst – izmaksu ziņā šī bijusi dārgākā skulptūra, jo vajadzējis salīdzinoši daudz materiālu. “Skulptūrai ir jābūt pamatam, jo tam jānotur visu smagumu. Sākotnēji konstrukcijas zem zemes bija plānotas tikai 50 centimetru dziļumā, bet darba procesā secināja, ka objektiem jābūt arī drošiem. Padomus sniedza arī pašvaldības būvinženieris Aivars Sausais. Pamatus raka uzņēmums “Ceļavējš”, ar ko pašvaldības izpilddirektore parakstīja līgumu, kur bija visas nianses atrunātas – arī izmaiņas dziļumā, tas visiem bija zināms jau iepriekš. Šī skulptūra ir sava veida pievienotā vērtība Pilssalai un tur iecerētajam paviljonam. Skulptūru tapšanā ieguldīts liels darbs, iesaistījušies daudzi cilvēki,” saka A.Vēliņa.
Vietā, kur bija domāts izvietot skulptūru “Marija”, ir baltā smilts, šobrīd tur iebetonēti pamati tikai 60 centimetru dziļumā, pārējā daļa zem zemes savienosies ar objektu. Alūksnes mākslas skolas direktors Ojārs Vēliņš atzīst – šobrīd paviljona vieta ir nolaista un necila, tādēļ līdz ar skulptūru bija iecerēts to atdzīvināt. Pašvaldības ainavu arhitekte Līga Strode uzskata - jādomā, kā šobrīd atdzīvināt šo vietu, jo paviljona izbūve nav paredzēta tuvākajā laikā. “Kad taps paviljona projekts, esošais uzbērums ar grunts sastāvu noteikti nevarētu turēt jaunā paviljona konstrukcijas, tāpat būs jāmeklē citi risinājumi. Ja būtu jāierīko paviljons, vides objektu noņemt būtu vienkārši,” saka L.Strode. Novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova norāda – sākotnēji nevienam iebildumu nebija, jo pamati bija paredzēti tikai 50 centimetru dziļumā. “Līdz ar to gadu, divus, kamēr šajā vietā sāksim būvēt paviljonu, nebija iebildumu izvietot skulptūru. Tagad ir citādāk,” saka J.Čugunova.

Mainīs attieksmi par
pašvaldību
Ideja par jaunu vides objektu izvietošanu pilsētā radās novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītājai Sanitai Eglītei, kura tam kultūras budžetā arī laikus paredzēja finansējumu. Papildu finansējums – 2100 eiro - īstenošanai tika piesaistīts arī no Valsts kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programmas. S.Eglīte norāda – ja projekts netiek pilnībā īstenots, tad Vidzemes plānošanas reģiona piešķirtais finansējums būs jāatmaksā.
J.Jaunzems atzīst, ka situāciju vērtē negatīvi. “Sāpīgi, ka  ieguldīts daudz darba un laika, skulptūra gandrīz pabeigta, bet pirms finiša taisnes pasaka – viss, ejiet prom! Tas ir šokējoši! Tas nemainīs manu attieksmi pret pilsētu, bet par pašvaldību gan. Ar šo lēmumu viņi ir sevi nostādījuši muļķīgā situācijā un nonākuši pretrunā ar sevi, “piesienoties” pie birokrātiskiem sīkumiem. Tas ir netīri un negodīgi pret cilvēkiem, kuri ieguldīja lielu darbu tā visa tapšanā. Šobrīd paviljona atjaunošana vēl ir tukša ideja. Nav pamatota iemesla, kādēļ skulptūra nevarētu atrasties pie paviljona, turklāt nākotnē skulptūru var pārvietot vai iekļaut vidē. Acīmredzot ir cilvēki, kas ir ieinteresēti paviljona vietā. Grūti spriest, kas un kuram tur ir apsolīts, bet neko citu tur neļaus veikt,” secina J.Jaunzems.

Ieraudzīs nākamvasar
Alūksnes novada domē ir izstrādāts un apstiprināts Alūksnes Pilssalas attīstības plāns, kas kalpo par pamatu tehnisko projektu izstrādei atsevišķām vietām un objektiem. Dz.Adlers uzsver – pašvaldībā nedrīkst būt situācijas, kad, vēloties kaut ko jaunu, apgāž iepriekš sagatavotos projektus un pieņemtos lēmumus. Pēc plašām diskusijām tautsaimniecības komitejā deputāti nolēma, ka skulptūras “Marija” izvietošanai jāatrod citu vietu Pilssalā, to neprecizējot, un virzīja jautājuma izskatīšanu uz domes augusta sēdi. Līdz ceturtdienai precīza vieta vēl nebija zināma, bet apspriesti tiek divi varianti: blakus paviljona vietai uz Pilssalas tilta pusi vai iepretim paviljona vietai, otrpus gājēju celiņam. Ņemot vērā pašvaldības iebildumus, “Mariju” dabā varēs redzēt tikai nākamgad. “Nav reāli īsā laikā izrakt jaunu bedri, ieliet pamatus, sataisīt armatūru, nostiprināt to, jo to vēl jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām, kas prasīs daudz laika. Ar septembri pats vairs nebūšu Alūksnē, tāpēc šoruden varētu veikt tikai sagatavošanās darbus,” saka J.Jaunzems. ◆

Atdzims Pilssalas tilta un kolonnas
apgaismojums

Alūksnes Pilssalā savulaik ir īstenotas vairākas labas idejas, bet diemžēl nav pilnībā saglabājušās līdz šodienai.
Piemēram, Latvijas dzimšanas dienas akcijas “Gaismas tilti” gaitā 2008.gadā starp pašvaldībām tika rīkots konkurss par interesantākajām tiltu izgaismošanas idejām, kur uzvarēja Alūksnes pilsēta. Alūksnē no gaismas un ziediem tika veidots simbolisks ceļš, kas savienoja trīs pilsētas tiltus – tiltiņu uz Mazā prinča saliņu Alūksnes muižas parkā, Pilssalas tiltu un Saules tiltu Tempļakalnā. Kā konkursa uzvarētāja Alūksne saņēma īpašu goda zīmi – vides objektu, 21.gadsimta kolonnu, kas veidota no nerūsējošā tērauda. Uz tās virsmas ir izvietota svētku salūta mozaīka ar iestrādātu Latvijas 90.gadadienas svinību moto „Iededzies par Latviju!” un tekstu: „Gaismas tilti 2008. gada 22. augusts”. Kolonna ir oriģināldarbs, kuru pēc Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova skices veidojuši vairāki jaunie mākslinieki. Kolonna izvietota pirms Pilssalas tilta kreisajā pusē, to atklāja 2008.gada 30.novembrī. Sākotnēji tā bija izgaismota, bet nu jau vairākus gadus tinas tumsā.
Līdzīgi ir ar Alūksnes Pilssalas tiltu. To pirms apmēram sešiem gadiem izgaismoja, pateicoties daudziem atsaucīgiem ziedotājiem, kuri nežēloja savu naudu, lai to paveiktu. Diennakts tumšajā laikā izgaismoto tiltu varēja labi saskatīt no dažādiem skatpunktiem jau no attāluma. “Toreiz Alūksnes Novada fonds bija nesen nodibināts. Pateicoties uzņēmējam Mārim Vīgupam un viņa iniciatīvai, kopā ar Alūksnes pilsētas domi tika īstenota ideja par Pilssalas tilta izgaismošanu ar skaistām lampām, ko uzņēmums “Philips” mums piedāvāja par zemāku cenu. Toreiz šīs lampas bija jaunums, tās bija sastopamas tikai Alūksnes Pilssalas tiltā un divās privātmājās mazpilsētās Latvijā. Par iedzīvotāju ziedojumiem un Alūksnes pilsētas domes finansējumu tilts tika izgaismots. Arī strūklakas Alūksnes muižas parkā izgaismoja ar Novada fonda organizēto akciju un pateicoties ziedotājiem. Dz.Zvejniece uzsver – gan strūklakas, gan izgaismotais tilts tika radīti kā objekti, lai priecē cilvēkus tad, kad nav piekļuves objektiem telpās,” atceras Alūksnes un Apes Novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece.
Diemžēl tagad izgaismotā tilta foto var aplūkot tikai internetā, jo garnadži lampas ir nozaguši. “Diemžēl ir cilvēki, kuri gatavi iznīcināt kaut ko labu, nesaprotot, cik tas ir dārgi, tādēļ pēc kāda laika vairs nav nekā... Šādiem cilvēkiem vispirms vajadzētu padomāt, kā tas ir radies, un pašiem izveidot kaut vienu objektu, ko apmeklē daudz cilvēku, un tad iedomāties, ka kāds to sabojā,” saka Dz.Zvejniece. Ja kāds zina, kur nozagtās lampas palika, lūgums sniegt informāciju Alūksnes un Apes Novada fondā vai “Alūksnes Ziņās”. Lūgums to darīt arī pašiem zagļiem, ja nu viņos pēkšņi ir modusies sirdsapziņa par nodarīto un vēlas savu kļūdu labot. “Ilzenē bija gadījums, kad nozaga dienas gaismas lampas un pēc publiska lūguma pagasta informatīvajā izdevumā ar tekstu “lūdzu, nesiet atpakaļ, tās nav jūsējās!” šīs lampas atnesa atpakaļ... ” atceras Dz.Zvejniece.
S.Adlere norāda, ka pašvaldība tilta apgaismojumu noteikti atjaunos – tāpat kā apgaismojumu kolonnai pirms tilta. “Uz nākamās sezonas sākumu, 2015.gada 1.maijā, tilts atkal būs izgaismots. tiks domāts, kā to pasargāt, piemēram, ar videokameru palīdzību, bet ziemā noņemt, lai pavasarī liktu atpakaļ. Bet lampas, kas izvietotas kolonnā, vairs neražo, tādēļ tās nevar nomainīt un tiks ievietotas citas, atrisināsim arī teritorijas applūšanas problēmu. Videokameras tiks izvietotas arī arheoloģisko izrakumu vietās,” saka S.Adlere.

Komentāri 9

vietejais

pedeja bilde izskatas ka Aluksnes Milda vai bargak- mūmija!

pirms 5 gadiem, 2014.08.15 17:47

SS+

Šs monuments varētu būt -- ieņēmumu dienesta simbols-- nu ļoti līdzīgs .

pirms 5 gadiem, 2014.08.15 19:05

valda

man personīgi neviens no jaunajiem veidojumiem nepatīk, tādi nevīžīgi , nepabeigti...un tā latiņu čupa uz vistas kājas vispār kaut kāds murgs - pie tam vēl pašā Pilsētas centrā!!!

pirms 5 gadiem, 2014.08.15 19:11

viedoklis

Pilssala ir sena kultūrvēsturiska teritorija un to nedrīkstētu izcūkot, bet, diemžēl, tas notiek, katrs idiņš ko iedomājas, to tur tagad dara. Pieminekļu inspekcija Alūksnes novadā ir beigusi pastāvēt.

pirms 5 gadiem, 2014.08.16 22:17

valdai

Ja tev nepatīk, tas nenozīmē, ka viss ir tik slikti. Visiem nav dots saprast.

pirms 5 gadiem, 2014.08.17 20:32

Vietējā DJ Krutāāā

Skaisti bet tajā vidū vajadzēja ieveidot puķes vai kautko citu

pirms 5 gadiem, 2014.08.17 22:23

intars

Vot, es redzēju,kā jaunieši cīnījās pilssalā, pirms drupām, vecās kafejnīcas vietā, izstāstīja ideju, tūlīt jau darbs būtu pabeigts, cements tūlīņ jau liets tiktu, bet nē, pēkšni viens domnieks izdomā, nevis skaistu skulptūru, bet kafejnīcu tās vietā atvērt,tieši tajā vietā!

pirms 5 gadiem, 2014.08.18 11:44

arty

Pareizi - vajag kafejnīcu (papildus darba vieta un ienākumi)

Bet runājot par šīm dīvainajām "arhitektūrām" - vajadzētu padomāt netālu novietot arī v-kameras, jo šaubas, ka viņas "tīras un neskartas" paliks!

pirms 5 gadiem, 2014.08.18 12:42

Marija

Dzintars neiebilstu tikai tad, ja skulptūras atlējums būtu no Sanitas, nepareizs piegājiens māksliniekiem, bet kā gan šami varētu zināt, ka kādam nepatiks.. Ja būtu Sanita atlieta, tad noteikti atļautu!

pirms 5 gadiem, 2014.08.30 20:37

Citu datumu laikraksti

  • Jārēķinās ar bankrotiem

    Jārēķinās ar bankrotiem

    Iepriekšējos gados laiku pa laikam nācies dzirdēt, ka vienas vai otras sērgas dēļ lauksaimniekiem nākas izkaut lopu ganāmpulkus. Pārsvarā gadījumu...

  • Jaunais buklets aizvedīs  uz Zvārtavas pili

    Jaunais buklets aizvedīs uz Zvārtavas pili

    Zvārtavas pils pārvaldnieks Vitālijs Vilciņš ir īstenojis savu ideju un sadarbībā ar mākslinieku Aināru Gaidi  izveidojis bukletu par Zvārtavas...

  • Afiša

    Jokdaru festivāls Zeltiņos „Vajag tik rakt”, novadnieka, aktiera Edgara Liepiņa piemiņai8.augustā ◆ 20.30 pagasta sporta un atpūtas parkā - Sākuma...

  • Atrod pirmos senos priekšmetus 4

    Atrod pirmos senos priekšmetus  1

    Alūksnes Pilssalā senās Marienburgas viduslaiku pils teritorijā uzsākta arheoloģiskā izpēte. Tā tiek plānota līdz 21.augustam, bet jau tagad...

  • Sniedz iespēju atklāt talantus

    Sniedz iespēju atklāt talantus

    Līdz 23.augustam Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā ir skatāma Alūksnes mākslas skolas pieaugušo gleznošanas kursa dalībnieku...

  • Beidzot Pils iela ir gatava!

    Beidzot Pils iela ir gatava!

    Trešdien Alūksnē notika Pils ielas svinīga pieņemšana ekspluatācijā. Nepadarītie darbi, kas  iepriekšējā nedēļā pirmsnodošanas pārbaudē tika...

  • Jūlija ogu karaliene – avene

    Jūlija ogu karaliene – avene

    “Tas ir mans pedagoga vaļasprieks!” - tā par ogu audzēšanu Alsviķu pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Vējiņi” smaidot saka saimniece Antra...

  • Lai tā liesmiņa nenodzistu!

    Lai tā liesmiņa nenodzistu!

    Trapenes senioru vokālais ansamblis “Atmoda”, meiteņu trio “EneparT” un soliste Akela jūlija sākumā devās uz starptautisko amatiermākslas kolektīvu...

  • Meklē dziļāk “Alūksnes Ziņās”!

    Norādiet lappusi un raksta nosaukumu, kurā ir šāds teikums:“Ja ir darbs, tad nav vajadzības nekur bēgt projām.”Atbildēt var līdz otrdienas pulksten...