Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aizraušanās - īpašu sugu putni un dzīvnieki

Veclaiceniete Ligita Prangele dzīvo saskaņā ar sevi un dabu, saimnieko bioloģiski, lasa un kaltē dažādu augu tējas. Ja viņu kāds nosaucot par raganu vai zāļu sievu, viņa to uztverot kā komplimentu, jo raganas izsenis bijušas ļoti gudras un zinošas sievietes. “Ja šodien šo vārdu kāds izmanto kā lamuvārdu, tad ir jocīgi... Bet ir prieks, ka šodienas sabiedrība mainās - arvien vairāk paliek cilvēku, kuri sāk domāt citādāk, lauž ierastos stereotipus,” viņa saka. Veclaicenes pagasta zemnieku saimniecībā “Mucenieki” Ligitai un Jānim Prangeļiem palīdz saimniekot arī meita Kadrija Anna, kurai tāpat kā mammai ļoti patīk dzīvnieki.
“Mucenieki” ir bioloģiskā zemnieku saimniecība - neliela, bet sirdij tuva. “Mums ir nedaudz vairāk nekā 12 hektāru zemes. Mums jau te viss ir priekam un sirdij, kā arī savai iztikšanai - tā nav ražojoša saimniecība,” smaidot saka saimniece Ligita. Tomēr tajā pašā laikā “Mucenieki” ir ļoti īpaša saimniecība, jo tajā mājo dažādi retumi, piemēram, smējējpīles, Latvijas zilā govs un Latvijai neraksturīgās Kamerūnas aitas.

Mīļākie dzīvnieki - zirgi
Agrāk Ligita saimniekoja Alsviķu pagastā un audzēja kazas, dažādu šķirņu trušus, zirgus, bet šobrīd saimniecībā palikusi tikai viena kaziņa Lote - mazajai Kadrijai par prieku. Tagad Ligita kopā ar Jāni saimnieko Veclaicenes pagastā. Dzīvnieku mīļotāja viņa ir kopš mazām dienām.  “Apstākļu dēļ no zirgiem atteicos, šobrīd mums ir pieci zirgi. Es bez zirgiem nevaru - tie man ir mīļākie dzīvnieki. Ja man nebūtu zirgu, tad manai dzīvei zustu jēga. Man bija ap 40 kazām, bet arī no tām atteicos, patiesībā viņu nešpetnā rakstura dēļ - ja viņas spruka ārā no elektriskā gana, tad visas barā devās uz kādu no kaimiņmājām un nācās taisnoties, ka atkal kādam apskādēta ābele vai nograuzti ogu krūmi,” stāsta L.Prangele.

Jakoba un Kamerūnas aitas
Šobrīd saimniecībā ir ap divdesmit aitām, lielākā daļa ir Jakoba šķirnes aitas - tā ir reta un senākā selekcionētā aitu šķirne pasaulē.
Pusotru gadu vecas Kamerūnas šķirnes aitas Ligita iegādājusies nesen, tādēļ tās vēl netiek laistas ganībās. “Tām ir garas, slaidas kājas, brūna vilna. Šīs šķirnes aitām nav jācērp vilna. Šīs šķirnes aitām kažoks vairāk līdzinās kazām, nevis aitām, jo ir gara, pacieta spalva. Mums ir divas meitenes un puika - ceru, ka nākamgad būs arī jēriņi,” saka L.Prangele.
Saimniecībā tur arī zaķus un lepojas ar Latvijas zilo govi, kas ģimenei ir piena devēja. “Latvijas zilā mums ir ļoti komunikabla, draudzīgi izturas pret cilvēkiem. Pie mums viņa ir jau trīs gadus,” teic L.Prangele.

Smējējpīles un citi draugi
Atsevišķa vieta āra nožogojumā atvēlēta putniem - tur draudzīgi sadzīvo paipala, trīs dekoratīvie baloži, pundurkohina šķirnes vista un gailis, kā arī smējējpīles, kas atrodamas vien retā saimniecībā.
“Pēc pasūtījuma to nekad nedzirdēsiet, bet tad, kad pīle ir apmierināta, viņa pēkšķ un šī skaņa atgādina smiešanos, tādēļ šī pīļu suga ieguvusi savu īpatnējo nosaukumu - smējējpīles. Vizuāli viņas no parastajām pīlēm daudz neatšķiras, vien ar spalvas krāsu - man viena ir balta, bet otra ir raiba - balta ar pelēku. Pirms diviem gadiem smējējpīles man uzdāvināja draudzene no Jēkabpils - abas iepazināmies ar interneta starpniecību, iedraudzējāmies un tagad braukājam viena pie otras ciemos, dalāmies pieredzē un maināmies ar dzīvniekiem un putniem. Smējējpīle šopavasar mēģināja perēt pīlēnus, bet neveiksmīgi - cerams, ka nākamgad izdosies. Ja smējējpīle dēs, likšu olas izperēt muskuspīlei, jo tās ir labākas perētājas un ir ļoti labas mammas,” saka L.Prangele.

Šķirnes vistas un dekoratīvie baloži
Pundurkohina šķirnes vistiņa un gailītis ir ar garu spalvu un pūkaini. L.Prangele atzīst - vistas nav viņas lielā aizraušanās, bet arī šis pārītis pie Ligitas nokļuva kā dāvana. “Tagad jokoju, ka man ir viena vista, kas katru dienu izdēj pa oliņai!” viņa smaidot saka.
Arī dekoratīvie baloži katrs ir citādāks - Dūdiņš ir gaļas šķirnes balodis, baltais - Romas šķirnes balodis, bet trešajam balodim Ligita šķirni nezina - tas lepojas ar baltu un melnu spalvu. “Putnu saimei pa vidu ļoti labi jūtas arī mūsu paipalu tēviņš, kurš, lai arī ir vismazākais, taisa vislielāko troksni ar savu čirkstēšanu,” raksturo L.Prangele.

Lielākā kaislība - zirgi
Tomēr vislielākā Ligitas kaislība ir zirgi. Saimniecībā šobrīd ir pieci zirgi. Lai izvēdinātu galvu no ikdienas rūpēm, Ligita bieži uzliek zirgam sedlus mugurā un jāj pa meža celiņiem un pļavām - neviena netraucēta un neredzēta.
“Sančo pirms trim gadiem tika izbarots ar pudelītē ielietu kazas pienu, jo mamma no viņa atteicās. Pirmos trīs mēnešus bija jāiet viņu barot ik pēc stundas, bet man tas nešķita grūti - vienkārši gāju un darīju! Kad naktī nozvanīja pulkstenis un tomēr reizēm šķita: “Ai, kā negribas celties, kā miegs nāk...”, tad iedomājos, kā Sančo stāv un gaida mani... Tad vairs miegs nenāca! Zirgi - tā ir manas dzīves jēga. Sančo ir mūsu mīlulis un luteklītis. Tā kā jau no mazām dienām cieši pieradis pie cilvēka, tad ir ļoti drošs un ziņkārīgs. Viņš ir draiskulis, nedaudz pietrūkst respekta pret cilvēku. Ar Sančo gan jāju tikai pati,” atzīst L.Prangele.

Gudrais ponijs Ilzīte
Meita Kadrija ikdienā rūpējas par putniem, arī zirgi viņai ļoti patīk - tāpat kā mammai. Kadrijai ir arī pašai savs ponijs Ilzīte. “Kadrijai tikko bija gads palicis, kad jau gribēja nākt pie zirgiem, bet tas ir bīstami. Viņai ļoti patika zirgi jau no mazotnes. Lai situāciju risinātu, iemainījām aitas pret poniju. Tā pie mums nokļuva ponijs Ilze. Jau četru - piecu gadu vecumā Kadrija ar savu poniju jāja. Tagad pie mums dzīvo arī Ilzītes dēls Unsogno. Jāatzīst, ka arī viņš ir palaidnis, pat lielāks nekā Sančo. Savukārt Ilze ir ļoti gudra, viņa ļoti labi pazīst cilvēkus,” stāsta L.Prangele. Kadrija piebilst - kuram katram Ilze neļauj sevi paņemt aiz iemauktiem.
“Ilzīte mums patiesībā ir arī ļoti slīpēta - pirms dažiem gadiem Kadrija trenējās un ar Ilzi brauca uz sacensībām. Bijām pieteikušies sacensībām, bet mūsu Ilzīte pēkšņi palika kliba... Viņa kliboja tik meistarīgi un ilglaicīgi, ka sākām satraukties. Izsaucām veterinārārstu, kurš apskatīja mūsu Ilzīti, bet veselības problēmas nekonstatēja. Tika izrakstītas zāles - noteikto kursa devu izšpricējām, bet ponijs joprojām kliboja, lai gan ne karstumu, ne sastiepumu vai citu pazīmju kājā nebija. Tad vienā dienā vecā ķēve nozviedzās un mūsu Ilzīte aizmirsa, ka jāklibo! Tas bija pārsteidzoši - pieķērām Ilzīti, ka tā bijusi vienkārši simulācija.. Ilze savulaik bija bērnu jāšanas sekcijas ponijs Kuldīgā, tādēļ ļoti labi zina, ko nozīmē bērni, treniņi un sacensības. Acīmredzot, lai no tā izvairītos, izdomāja veidu, kā izbēgt no sacensībām,” stāsta Ligita.
Sapnis – nutrijas un muzejs
L.Prangeles saimniecībā noteikti būtu ko aplūkot arī citiem, bet Ligita atzīst - par to domājuši ir, tomēr tas prasa finanšu ieguldījumus, lai saimniecību sapostu un varētu uzņemt apmeklētājus. “Ir bijušas reizes, kad kādam neesam lieguši izjādes, bet tas ir retu reizi. Vienīgi telšu vietas interesentiem piedāvājam, turpat blakus ir arī lapenīte,” viņa saka. L.Prangele atzīst - par iespējām saimniecības attīstībai piesaistīt Eiropas finansējumu nav domājuši. “Lai to darītu, vispirms ir jāiegulda sava nauda, turklāt neesam liela apjoma saimniecība,” saka L.Prangele.
Jautāta, ko saimniecībā vēl vēlētos ieviest un pilnveidot, Ligita sāk sirsnīgi smieties. “Tā kā esmu sev izvirzījusi mērķi dzīvot vismaz līdz 100 gadu vecumam un zirga mugurā jāt vismaz līdz 90 gadu vecumam, tad man vēl ir daudz laika izpausties! Es vēl pārsteigšu veclaiceniešus ar savu dullumu! Kādreiz man bija nutrijas – gribu saimniecībā atjaunot nutriju audzēšanu. Tie ir fantastiski dzīvnieki! Ir iecere arī par zirglietu muzeju - šis un tas jau ir savākts no zirglietām, krāju arī zirgu figūriņas. “Slimība” ar zirgiem man ir sena un nav ārstējama,” smejas L.Prangele.

Tūrismā viss atkarīgs no pašiem
Veclaicenes pagastu Alūksnes novada pašvaldība saskata kā tūrisma attīstībai piemērotu pagastu. L.Prangele vērtē - tas ir pareizi.
“Veclaicenē ir ļoti skaista daba! Uz Veclaiceni ļoti bieži brauc igauņi un izmanto šeit pieejamo atpūtas infrastruktūru, piemēram, peldvietu un atpūtas vietu Ievas ezera krastā, apmeklē Drusku pilskalna skatu torni un ne tikai. Uz Veclaiceni brauc arī tūristi, kas runā angļu un vācu valodā. Tūrisms tiešām varētu būt Veclaicenes pagasta prioritāte - neatbildēts gan paliek jautājums, vai to izmantos arī vietējie iedzīvotāji. Jau pirms gadiem desmit veclaiceniete Gunita Virka runāja par to, ka veclaicenieši varētu apvienoties, cits citu atbalstīt un radīt kaut ko kopīgu tūristu piesaistei - desmit gadu laikā tas diemžēl starp veclaiceniešiem tā arī nav izdevies... Nereti izskan pārmetumi, ka Veclaicenē nav pasākumu, bet tad, kad tie notiek, zālē ir tikai 6-7 cilvēki... Ko tad darīt kultūras darbiniekam? Nav tā, ka pagastā viss ir slikti - vienkārši pašiem ir jābūt aktīvākiem, atvērtākiem, jāiesaistās un jādara! Ja paši nedarīs, tad neviens neko gatavu klāt nenesīs. Var sēdēt pa kaktiem un skaust, bet viss jau ir no pašiem atkarīgs,” pārliecināta L.Prangele.

Nomirt badā laukos nevar
Viņa neatbalsta tā dēvēto “simtlatnieku programmu”, jo uzskata: tā ir cilvēku deģenerācija. “Pie darba ir jāradina, nevis jāradina pie nenopelnītas naudas. Sāpīgi, ka tie ir mūsu paaudzes cilvēki, kuri kādreiz ir strādājuši. Ja saka, ka laukos kāds ir badā - muļķības! Vistu, kazu, kartupeli jebkurš var laukos izaudzēt! Pāris vistas turēt var atļauties, tāpat kā vienai kazai sienu var sarūpēt: tas ir viens rulons siena, kāda kartupeļu miza, maizes garoziņa un slinkuma pārvarēšana, lai aizietu sasiet zaru slotiņas! Rulons siena ir 10 eiro - vai gada laikā 10 eiro nevar sameklēt? Kazas turēt ir ļoti ekonomiski, bet piens pat ir labāks nekā govs piens,” saka saimniece un piebilst, ka viņai ir grūti runāt par Veclaiceni, jo sirdī viņa joprojām ir alsviķiete, lai gan Veclaicenē pati dzīvo jau 13 gadus, Ligitas vecmamma cēlusies no Veclaicenes un šajā pagastā dzīvo arī radinieki.

Igauņu pozitīvā pieredze
Savs viedoklis viņai ir arī par valsts atbalstu laukos dzīvojošajiem: Zemkopības ministru un citas augstas amatpersonas vajadzētu izvietot padzīvot laukos ar to iztikas minimumu, ar kādu cilvēki šeit dzīvo. “Lai viņi šeit padzīvo nevis vienu nedēļu vai mēnesi, kā tas šovos parasti notiek, bet vismaz pusgadu - lai izjūt lauku dzīvi, varbūt tad sāktu domāt par cilvēkiem laukos, ātrāk droši vien tas nenotiks. Diemžēl šobrīd viņus neinteresē, kā dzīvo cilvēki laukos... Tas sāp. Igaunijā ministri un deputāti brauc ciemos pie cilvēkiem un ne tā, kā pie mums Latvijā - ar apsargu un pavadošo personu svītu, bet “pa vienkāršo”. Tur lauksaimniecības ministrs aizbrauc uz zemnieka rīkotu pasākumu kā parasts cilvēks, bez apsardzes, kopā ar visiem sēž pie viena galda un runājas, kopā iet pirtī. Redz, dzird un sajūt, kā dzīvo cilvēki! Kadrijai Igaunijā dzīvo krusttēvs, kurš ir zemnieks - pie viņa notika šāds jauks, sirsnīgs pasākums. Igaunijā cilvēkiem arī nav jāpierāda, ka viņiem ir maznodrošinātas personas statuss - tur valsts palīdz tiem, kuriem klājas grūtāk. Ja ģimenē ir daudz bērnu, tad neatkarīgi no materiālā stāvokļa ģimenei piešķir pārtikas pakas - cilvēkiem nekas nav jāpierāda,” saka L.Prangele. Tomēr - lai arī valstī ir gana daudz nepilnību, L.Prangele uzskata: uz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām cilvēkiem tomēr jāiet balsot, jo visnepareizāk ir neiet vispār.
Teksts un foto: Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Pārdošanu atliek

    Pārdošanu atliek  4

    SIA “Alūksnes nami” iecerētajā pārdošanā vakar Alūksnes novada domes sēdē bija pavērsiens – domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis rosināja jautājumu...

  • Alūksne īsumā

    Ziemeri ◆ No 28.jūnija sakarā ar tilta avārijas stāvokli līdz ekspertu slēdzienam un turpmāko lēmumu pieņemšanai VAS “Latvijas valsts ceļi” Alūksnes...

  • Uz Mārkalnes ceļa sākušies remontdarbi

    SIA “8 CBR” ir sākuši remontdarbus uz valsts autoceļa Kolberģis–Ponkuļi posmā no Lāzberģa līdz Mārkalnei. Būvnieki aicina autovadītājus būt...