Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izstāde, lai iekārdinātu vasarai

Veclaicenes pagasta vēstures krātuvē arī martā skatāma gleznu izstāde, kas atspoguļo pagasta skaistākās vietas.
“Ziemā mūsu daiļās Veclaicenes dabas skaistums nav tik labi saskatāms, kā tas ir vasarā, tādēļ gleznu izstādi izvietoju apskatei ar domu - cilvēkus iekārdināt vasarai,” par tās tapšanas ideju ar smaidu saka Veclaicenes pagasta vēstures krātuves krājuma glabātāja Maija Bleiferte.

Izstādē eksponētas 12 dažādas gleznas, kurās redzamas Veclaicenes dabas ainavas un vēsturiskās vietas. “Tās ir dažādu autoru gleznas, kas muzeja vēstures krātuves izstādē nonākušas pārsvarā no privātām kolekcijām, kā arī no vecās Romeškalna skolas. Gleznas savulaik tepat, uz vietas, gleznojuši cilvēki, kuru ceļš īsu brīdi piestājis Veclaicenē, un darbi dažādu apstākļu dēļ šeit arī “aizķērušies”,”saka M. Bleiferte. Daļa no izstādē redzamajām gleznām atstātas radiem, kur ģimenes lokā bijusi gleznotāja, kas mīlējusi Veclaicenē redzēto uzlikt uz audekla. Citas palikušas pārdotajā īpašumā Romeškalna skolā pēc mākslinieku plenēriem pagājušā gadsimta 60. gados.“Tāpat apskatei izstādīju gleznas, ko radījuši kādreizējā Mākslas kombināta studenti kolhoza talku laikā. Šķiet, gleznošanas process viņiem bijis svarīgs, bet pašas gleznas nē, tādēļ tās atstātas šeit,” domā krājuma glabātāja.

Izstādē skatāma arī Andas Plaumas gobelēnglezna, ko viņa darinājusi pēc sava zīmējuma. Ir arī ainava, ko gleznojis sabiedrībā pazīstamais mākslinieks Edvīns Andersons, kurš, jauns būdams, mīlestības jūtu vadīts, ciemojies pie sava “sirdsāķīša” - skolotājas Lāces. Šī glezna Veclaicenes vēstures krātuves izstādē nonākusi ar dakteres Ārijas Bertukas gādību.
“Vērojot gleznas saprotu, ka šiem cilvēkiem galvenais bijis gleznojot baudīt Veclaicenes skaisto ainavu, nepievēršot vērību mākslas darba mantiskajai vērtībai, jo tās ir atstātas tepat, uz vietas,” saka M. Bleiferte.
Aivita Lizdika

Kultūra