Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīvespriekam: Visgrūtākais ir sākt

Albergu ģimenē mājas darbi lielos vilcienos ir sadalīti. 11. klases ģimnāzistam Raivim ziemā jāsanes malka, vasarā jāpļauj zāle. Tētim Guntim allaž atrodas kas saimniecībā darāms. Tīrīšanas lietas – uz Evijas pleciem, bet mazā  Amanda gaida, kad pagalmā parādīsies rotaļlaukums.

Guntim Albergam no laika gala esot gribējies savu māju ar savu pagalmu. Tad nu pienāca tā saucamie treknie gadi, kad bankas kredītu piedāvājumus meta pakaļ, un 2005. gada nogalē ģimenē tika pieņemts lēmums, ka savs zemes stūrītis ir jāsameklē.
Valkas nomalē atradās maza būdiņa ar divām istabām, bet gana lielu zemi – 3500 kvadrātmetru.

Guntis ir probācijas dienesta Valkas struktūrvienības vadītājs, un viņa darbs ir psiholoģiski nogurdinošs. Pēc pārrašanās mājās fiziskie darbi esot vislabākā atpūta. Sieva Evija, migrācijas dienesta inspektore, bilst, ka par mājas cilvēku kļuvusi tikai tagad.

Pusotru gadu skarbā režīmā
2006. gada maija nogalē zemē tika durta pirmā lāpsta, lai liktu pamatus piebūvei. Pēc gada ģimene ievācās jaunajā mājā. Šo laiku visi, ieskaitot bērnus un Gunta vecākus, bija nodarbināti ne pa jokam. Profesionāļiem tika uzticēta vien mājas ārpuses siltināšana un apmešana, pārējais – pašu rokām. Guntis piebilst, ka bez tēva Kārļa zināšanām un prasmēm būtu ļoti grūti. «Mūsu darba režīms bija skarbs. Tūlīt pēc valsts darba tēvs devās pie mums, kur strādājām līdz vieniem naktī. Un tā pusotru gadu no vietas. Evija bija mājas iekšpuses galvenā siltinātāja,» sievu uzslavē Guntis.

Uz jautājumu, kādas ir galvenās atziņas pēc veiksmīgi paveiktā darba, Guntis atbild, ka process bijis ļoti interesants. Viņš nekad neesot baidījies no melnā darba arī tēva lauku mājā, taču tagad atbildība cita – gala lēmums bija viņa ziņā. Būvējot ģimenes māju, eksperimentēt nevajadzētu, teic Guntis. Ne viss dabā izskatās tā, kā uzzīmēts uz papīra. Piemēram, kāpnes uz otro stāvu nācies likt otrādi, lai nezaudētu izmantojamo kvadratūru.

Buciņi lūkojas mājas logos
Uz jautājumu, ar ko šajā ēkā saimnieki lepojas, Guntis atbild, ka tas ir prieks par iznākumu kopumā: «Māja nu ir kārtībā, arī pirtiņa, ko sākām būvēt pērn, ir gandrīz pabeigta. Līdztekus mājas celtniecībai kopām apkārtni. Vēl nebijām ķērušies pie būvniecības, kad Evija jau iekārtoja puķu dobi. Galvenais, lai pašiem patīk, – ko vairāk!» Dīķī ierīkota apgaismota strūklaka, nupat ieliktas laipas, jo ziemā to vieglāk izdarīt. Ūdenī ielaistas zivtiņas, iebūvēts gaisa sūknis, lai ziemā tās neaiziet bojā. Arī ūdensrozes iestādītas.
Zaļumi pagalmā iedzīvojas lēnām. Ābeles gan esot ļoti ražīgas. Rudenī daudz augļu aizvests uz tuvējo mežu. Ar tiem joprojām mielojas stirnu buciņi. Pērn vēl nebija uzbūvēta sēta un stirnas lūkojušās mājas logos. Zaķis dzīvojis zem lazdu krūma. Tiesa, apgrauzis arī dažas ābelītes, bet nu jau viss kārtībā. Arī ar kaimiņiem esot paveicies, un var just, ka Albergu ģimene savā dzīvesvietā jūtas lieliski.

Kad sapņos rādās tapetes
Mazā atvasīte Amanda ir gadu un četrus mēnešus veca. Smilšu kaste pagalmā viņai jau sagatavota, vēl jāiekārto neliels rotaļu laukums. Aiz nesen izraktā dīķa ir neliela pļaviņa, kas pašlaik paredzēta tikai bumbu spēlēm. Jo īpaši, kad atbrauc draugi ar bērniem. Guntis ir kaislīgs florbolists, taču mājas būvniecības laikā sportošana bija jāliek malā. Sapņos rādījās tapetes, skrūvgrieži un urbji.
«Visgrūtākais ir izdomāt, ko īsti vēlamies un kā to izdarīt. Kad tas paveikts un apzināts galamērķis, visu vieglāk saplānot. Kad būvē sev, savai ģimenei, tad spēka vienmēr pietiek. Arī šī ziema parūpējās, lai gandrīz katru dienu varētu pavingrot ar sniega lāpstu rokās,» stāsta Guntis. No šodienas pozīcijām raugoties, dažas lietas būtu veidojamas citādi. Ir ielikta apsildāmā grīda vannas istabā, tualetē un dušas telpā otrajā stāvā. To vajadzējis izdarīt arī citviet, lai, mazajai rāpojot, būtu ērtāk un siltāk. Dzirdēts gan arī viedoklis, ka apsildāmās grīdas kaitē veselībai.

Galvenais – skaidrs mērķis
Protams, kredīts ir zināms slogs, jo tika ņemts, kad algas bija gana lielas. Tagad tās kļuvušas ievērojami mazākas, taču, ja abi strādā, neesot tik traki. «Sava māja ir šo pūļu vērta. Visgrūtāk bija pieņemt lēmumu par būvniecības sākšanu un kredīta ņemšanu, jo parāds nav brālis. Taču gadi iet uz priekšu, un kad vēl, ja ne tagad,» atceras Guntis. Uz jautājumu, kādus padomus varētu dot tiem, kuri izlēmuši savā mājoklī ko pārbūvēt, namsaimnieks atbild, ka galvenais ir formulēt mērķi, definēt, ko gribi gala iznākumā. Darbi jādara pareizā secībā, un viss izdosies.

Korekcijas notiek vienmēr
Būvējoties jau katrs cenšas iet līdzi tehnoloģijām, un arī informācijas avotu netrūkst. Tam visam jāseko, lai nevajadzētu pārmaksāt. Darba procesā notiek korekcijas. «Mūsu mājai projektā balkons nebija paredzēts. Kad uzlikām pārsedzes piebūvei, divi metri palika pāri. Kāpēc brusas būtu jānozāģē? Uzlikām grīdu, blakus logam durvis, un balkons gatavs. Lejā automātiski tapa terase,» stāsta Guntis.

Ģimenes mājā nav siltuma problēmu, kā tas ir daudzdzīvokļu ēkās. Albergu namā apkurei izvēlēta malka, jo pašiem ir savs meža stūrītis.

Saplānošana līdzekļus neprasa
Siltināšanai no iekšpuses ņemta piecus centimetrus biezā akmens vate, bet no ārpuses – putuplasta plāksnes, kuras pēc tam nosegtas ar dekoratīvo apmetumu. Guntis ir pārliecināts, ka skopais vienmēr maksā divreiz, tāpēc nevajadzētu izvēlieties ļoti lētus un apšaubāmas izcelsmes materiālus. Lai arī kredīta resursi izsīka pirms būvniecības pabeigšanas, no algas atlikto naudiņu izmantojuši, pērkot gana labus materiālus. Māja ir visai plaša – 160 kvadrātmetru, neskaitot garāžu. «Tolaik meistariem par reģipša uzlikšanu bija jāmaksā pieci lati kvadrātmetrā, par špaktelēšanu un gruntēšanu – četri lati. Ja mēs to visu nebūtu darījuši paši, nevarētu paveikt lielu daļu no ieplānotā,» nešaubās Guntis.

Interjeru lielākoties veidojusi Evija. Princips gan bijis abiem viens – neko lieku. Mājai nav jābūt piebāztai, bet gana plašai. Evija noteica krāsu toņus, un Guntis sameklēja tapetes. Trīs dienās ar tām noklāja 400 kvadrātmetru. «Nekad mūžā nebiju līmējis tapetes pie griestiem. Sākumā bija jautri, taču iemanījos itin ātri,» smej Guntis. Viņš zina, ka informācijas tehnoloģijas mainās strauji, tāpēc visām istabām pievilkti visi iespējamie kabeļu gali, kas pārslēdzami siltajā garāžā. Nekad nekādi vadi nebūs jāpārvelk virs tapetēm. Saplānošana līdzekļus neprasa.

Konkursi