Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīvespriekam: Saule dur? Slēpies aiz vairoga!

Cepure, cepure! Visi zinām, ka tā vajadzīga, lai saule nedur tieši galvā. Vēl jau ir arī saulessargs un dažādas nojumes, romantiskas lapenes un citas iespējas paslēpties, lai saules un karstuma nav par daudz. Pie vasaras jāpierod pamazām.

Ja saules dūrienam vajadzīga saule, tā vecākajam un nopietnākajam brālim – karstuma dūrienam – pietiek ar karstumu un bezgaisa telpu, ciešu, sintētisku apģērbu. Mazi bērni un veci cilvēki, kuru organismam ir apgrūtināta termoregulācija, ir galvenie cietēji, tāpat kā pļēguri, kuri aizmieg saules staros un riskē piedevām gūt apdegumus.

Ar vieglu vīna garšu
«Ja vecs cilvēks karstā dienā pusdienlaika saulē paliek ļengans, viņam uznāk ģībonis, saules dūriens var būt viena no kaitēm, kas piemeklējusi. Jāņem vērā, ka karstums, slodze un iespējamas augsta asinsspiediena problēmas var provocēt insultu,» atgādina Latvijas Jūras spēku galvenais ārsts Ivars Strazds. Gaisa peldes tomēr vajadzētu baudīt ēnā, gādājot par pietiekamu šķidruma daudzumu organismam. Dzirdēts, ka, kuģojot ekvatoriālajos ūdeņos, jūrnieki dzerot atšķaidītu vīnu.
«Protams, uz franču kuģiem jau tikai vīnu dzer. Arī uz militārajiem,» I.Strazds noteic tā, ka nevar saprast – tie ir joki vai nav. Parasti šķaidot baltvīnu – vismaz uz pusi ar ūdeni, lai labāk veldzētu slāpes un uzturētu organisma tonusu. Dienvidu zemēs tā esot parasta lieta, par ko liecinot arī Bībeles stāstos bieži minētā vīna dzeršana. Stipro alkoholu lietot noteikti nav pieļaujams.

Zināt, kur dzesēt
Pirmais padoms saules vai karstuma dūriena gadījumā ir atdzesēt cietušo, kaut vai ienesot ēnā un pēc tam atbrīvojot apģērbu. Dzirdēts ieteikums tīt vēsā, mitrā palagā, bet I.Strazds to vērtē piesardzīgi. Labāk pielikt auksta ūdens pūšļus – ne ledu! – pie kakla lielajiem asinsvadiem, uz cirkšņiem. Tas straujāk atdzesēs kopējo asins daudzumu, nenodarot pāri perifērajiem asinsvadiem. Ja temperatūra sasniedz 40 grādu, asinsvadu spazmu dēļ plaukstas un pēdas var kļūt ledainas – tas noteikti nav simptoms, par kuru būtu jāpriecājas. «Lai cik jocīgi neskanētu, labāk vilkt vilnas zeķes kājās, bet turpināt vispārējo dzesēšanu,» rekomendē dakteris I.Strazds. Pret tik augstu temperatūru viņš tomēr ieteiktu arī kādu tableti paracetamola. Parasti palīdz vienkāršas atvēsināšanas procedūras. Ja temperatūra nekrīt, noteikti vajadzētu sazināties ar ārstu. Strādājot slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, viņš redzējis, ka aiz «nevainīga» saules dūriena vai skaidrojuma «pārkarsis saulē» var slēpties meningokoka infekcija vai smaga angīna. Ja augsta temperatūra ir vairākas dienas, tas noteikti nav saules dūriens.
Vai dot pretalerģijas līdzekļus, lai palīdzētu organismam cīnīties ar karstuma provocētajiem bioloģiski aktīvo vielu procesiem, to gan labāk izlemt ārstam.

Konkursi