Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīvespriekam: No istabas vidus uz dārza nomali

Saņemta dāvanā vai pašu gādāta, podiņā augoša eglīte prasa daudz vairāk rūpju nekā nocirstā, jo tās misija ir priecēt arī pēc svētkiem.

Kā eglīti uzturēt līdz pavasarim, kad un kur stādīt? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējam pie pieredzējušiem apzaļumošanas speciālistiem.
Tikai nežēlīgs «augu mīļotājs» dzīvajai eglītei būs licis abas gadu mijas svētku nedēļas vai pat vēl ilgāku laiku pavadīt telpās. Kā stāsta stādaudzētavas «Dimzas» Apzaļumošanas nodaļas vadītājs Andrejs Vītoliņš, uz podiņā zaļojošās eglītes izdzīvošanu var cerēt tie, kas skujeni siltās telpās ienesa vien uz pāris svētku dienām un pret to izturējās ar lielu rūpību.

Uz lodžijas nepatiks
Līdz pat decembrim eglītes (izņemot no ārvalstīm ievestās un lielveikalos pirktās) podiņos dzīvojušas laukā, tāpēc arī svētku laikā tām ir miera periods. Lai kociņu nepamodinātu pirms pavasara, telpās to drīkst ienest vien uz pāris dienām, turklāt siltumam pieradinot pakāpeniski. Tagad eglītei atkal jau vajadzētu baudīt ziemas vēsumu.
A.Vītoliņš uzsver, ka podiņā stādītajām  jāpārziemo «tuvāk zemei». Līdz pat pārvietošanai tās ar visiem podiem kokaudzētavās bijušas uz zemes vai pat nedaudz ieraktas augsnē, no kuras nāk siltums un mitrums. Tāpēc kociņus nevajadzētu mocīt, riskējot tos līdz pavasarim turēt uz balkona aukstās betona grīdas. Janvāra vai februāra salu eglītes saknes var arī nepārciest, tādēļ kociņš jānovieto kādā nojumē, šķūnīti vai laukā, vēlams podiņu kārtīgi saliet un pat nedaudz ierakt.
«Daudzi nemaz nezina, ka arī ziemā eglīte var nokalst, tāpēc substrātam jābūt mitram. Egle ir dzīva, tāpēc to nevajadzētu mocīt ar svecēm, elektrisko lampiņu virtenēm un brīnumkociņiem, kas izstaro karstumu un apdedzina zarus,» saka apzaļumošanas speciālists.     

Stāda teritorijas stūrī

Pavasarī, tiklīdz zemē var dabūt lāpstu, eglīti var izstādīt. Tipiski pie mums audzētie Ziemassvētku kociņi ir parastās, melnās, asās, Kanādas egles un baltegles, kas izaug pat pārdesmit metru augstas. «Bieži vien cilvēki eglīti grib stādīt tieši pie loga, lai ik gadu varētu izpušķot un svētkos par to priecāties, taču jāņem vērā, ka jau pēc pieciem gadiem, kas turklāt paskries nemanot, egle jau būs priekšā logam,» A.Vītoliņš mudina ielāgot, ka skujeņu «kleitas» ir kuplas, mūžam zaļas un necaurredzamas. Tādēļ loga tuvumā stādāmas tikai tās šķirnes, kas veidotas kā pundurkociņi. Tāda, piemēram, ir Kanādas egles šķirne ‘Conica’, tai ir kupla smalka skuju forma, bet daudzu gadu garumā tā sasniedz vien pāris metru augstumu. Gan jāatceras, ka mazajām egļu pundurformām svarīgi, lai augsne neskartos ar skujām, tādējādi zem auga jāliek mulča, kā arī jābūt gaisa caurlaidīgai joslai starp augu un substrātu.
Tipiskā dažu simtu vai tūkstoš kvadrātmetru dārziņā eglei vieta jāparedz tālākajā stūrī, pārējos apstādījumus papildinot tās priekšplānā.

Lielā dārzā var vidū

Gan parastās asās, gan Kanādas un Serbijas egles, iestādītas piemērotā vietā (labi drenētā, vāji skābā, trūdvielām bagātā augsnē), aug diezgan ātri, tāpēc tās ir pateicīgas dzīvžoga vai vēja aizsargstādījumu veidošanai.
Ainavu arhitekte Gunita Čepanone teic – ja dārza telpa ļauj, nav obligāti kociņu «iedzīt» tālākajā stūrī. Sākot no 4000 kvadrātmetriem, platība ir pietiekama, lai skaistākajām eglēm (piemēram, labi zināmā sudrabegle) ļautu rotāties arī kā soliteriem jeb atsevišķi augošiem kokiem kaut dārza vidū. «Šajos svētkos sagādātais turpmāk var kalpot kā tradicionāls Ziemassvētku koks, ko gadu mijā greznot un apjūsmot,» ainavu arhitekte gan piebilst, ka tad egle stādāma vismaz 30 metru no logiem, lai neaizsegtu saules ceļu. Tādā attālumā 15 metru garumu sasniegusi egle labi eksponējas, ja lūkojamies pa logu, un iespējams baudīt ne tikai skujeņa zaļo masu, bet visu koka koptēlu.

Konkursi