Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīvespriekam: Ģimenes māja Jasmīnu ielā 3

Sava lielā māja, kur vieta pašiem, bērniem, mazbērniem – tādu to gribēja uzcelt gulbenieši Raisa un Ilgonis Ragi. Viņa ir ekonomikas skolotāja vidusskolas klasēs, viņš – šoferis tālbraucējs. Abiem ir trīs nu jau pieauguši bērni un trīs mazbērni. Visiem gana vietas zem viena jumta.

Ragu ģimenes divstāvu māja atrodas Gulbenes malā Jasmīnu ielā. Tas ir privātmāju rajons. Paralēli Jasmīnu ielai ved Ceriņu iela, un visskaistāk tur izskatās, kad zied un smaržo dārzi. Taču arī ziemas mēnešos netrūkst sava krāšņuma un kolorīta. Uz lieveņa ciemiņus sagaida ģimenes mīlulis runčuks Muris, kas nebaidās ne no viena suņa un katram gatavs dot pieklājīgas uzvedības mācību. Mincis un Ragu ģimenes suņu meitene Greisa drīkst brīvi pastaigāties pagalmā, taču lielākoties mīt mājā līdzās cilvēkiem. Pirmajā stāvā ir ģimenes kopējā dzīvojamā telpa, kur norit dienas dzīve un «pa kājām maisās» arī suns un mincis. Dzīvnieki zina, ka otrajā stāvā viņi nedrīkst kāpt, tāpēc saimnieko pirmajā un sargā māju, aiz sevis gan atstādami apmatojumu, kas bieži jātīra. Taču ģimenē šīs neērtības netiek uzlūkotas par apgrūtinājumu.

Negribējās kopmītnē
Ilgus gadus Raisa kopā ar vīru un trim bērniem mitinājusies kopmītnē. Sapnis par ģimenes māju izlolots, pārciešot šaurību un pārbaudījumus. Kad jaunākajam dēlam palika divi gadiņi, vecāki sākuši realizēt savas mājas ieceri. Vispirms atrasta vieta – dzeltenā pieneņu laukā. «Tas bija apbrīnojami skaists pavasaris, maijs. Arī tagad dārzā pastāvīgi cīnāmies ar pienenēm. Ja zālāju laikus nenopļaujam, tas kļūst dzeltens,» stāsta Raisa.
Pie mājas skiču projekta viņa ķērusies pati. «Man patika to darīt. Es zināju, ko vēlos. Gribēju plašu telpu, kur kopā var būt visa ģimene. Vēlējos arī lielu virtuvi. Sapņoju, ka maniem bērniem, mazbērniem nebūtu jādzīvo šaurībā, lai katram atrastos istaba, kur pabūt vienatnē, aizverot aiz sevis durvis, jo katram cilvēkam ir vajadzīga sava telpa,» Raisa tolaik atklājusi sevī arhitektes dotības un pat domājusi, ka izvēlēta nepareiza profesija.

Pa grīdu basām kājām
«Mājas celtniecība notika lēni un smagi. No sākuma visu darījām saviem spēkiem. Celtnieku brigādi saucām talkā tikai uzsliet mājas sienas un jumtu. Būvniecības gaitā ziemā pārvācāmies uz dzīvi savā Jasmīnu ielā, un šajā mājā 12 gadu dzīvojām ārkārtēji grūtos apstākļos. Mūsu jaunākais dēls tad bija sācis mācīties pirmajā klasē. Ievācāmies mājā, kad te bija betona grīda, sienas un jumts. Un vairāk nekā,» atceras Raisa. «Mitinājāmies otrajā stāvā, bet pirmajā betonu klāja sasalis ūdens. Dzīvojām ar cerībām, ka kādreiz tomēr pabeigsim būvēt. Uzskatu, ka mēs šo māju nopelnījām.»
Tagad vasarā pa priedes koka grīdu mājā var staigāt kaut basām kājām. Arī kāpnes, kas ved uz otro stāvu, ir priedes. «Gribējām dabisku grīdu. Tā kā priede bija vislētākais risinājums, izvēlējāmies to. Tiesa, koks ir mīksts.»   

Maksās līdz pensijai
Tā saucamajos treknajos gados ģimene paņēma bankā kredītu, tad arī pabeidza remontu mājā. Būvdarbos aizvadīti 15 gadi, līdz sasniegts šodienas rezultāts. Māja aizņem aptuveni 220 kvadrātmetru. Protams, namamāte tajā vēl daudz ko gribētu uzlabot, taču pamatā viss ir sakārtots. Raisa teic, ka bieži kopā pie viena galda sanāk vismaz 11 cilvēku un viņi visi te jūtas kā mājās, uzskata sevi par vienu ģimeni.
«Citi maksā dārgi par komunālajiem pakalpojumiem, mitinoties dzīvokļos, mēs milzu summas regulāri atdodam par kredītu, ko ņēmām mājas labiekārtošanai.  Man šie maksājumi turpināsies līdz pat pensijai. Taču vienalga esmu laimīga, jo visu mūžu gribēju māju sev, bērniem un mazbērniem,» saka Raisa.
Viņa uzskata, ka dzīve savā, sakārtotā mājā ir izdevīga arī no taupības aspekta. Krāsni var iekurt, kad gribas. Malku var gādāt paši vai pirkt jau gatavu. Nav dārgās maksas ne par centralizētu siltuma piegādi, ne arī ūdensvadu un kanalizāciju, jo viss ir savs. Sūknis akā nodrošina automātiskās veļas mašīnas darbību. «Neesam ne no viena atkarīgi, tikai no «Latvenergo»,» saka Raisa.

Pankūku rīti
Ikdienā visa ģimene kopā nemaz tik bieži netiekas. Vīrs un abi dēli – Edmunds un Raimonds – ir izbraukumos, jo visi strādā par tālbraucējiem. Mājās viņus līdz ar Raisu gaida vedek­la Ineta un jaunākā mazmeitiņa Elīza. Meitas Irīnas un viņas dzīvesbiedra Dzintara ģimene mīt atsevišķi, taču bērni Sandis un Lelde augām dienām dzīvojas Jasmīnu ielā.
«Mazbērniem te ir savas spēles, māju celšana, rotaļas, princešu kults,» stāsta Raisa. Bērni piešķir mājai to brīnišķīgo optimismu, kura dēļ ir vērts dzīvot un pūlēties, nepagurstot ne mirkli.
Raisas iedibināta tradīcija ir pankūku rīti svētdienās. «Katrs cep savu reizi. Arī mans vīrs. Visi prot! Un katram ir sava pankūku šķirne,» stāsta namamāte. Pārsvarā ģimene maltīti ietur virtuvē, bet, kad itin visi sanākuši kopā, sēžas pie lielā galda ēdam­istabā.

Komentāri 3

Komentetaji atkal nolej savu zulti! Labak ejat un palasat meslus, kas pec ziemas uz ietvem un meza redzami!

pirms 10 gadiem, 2010.03.25 07:10

kur tad tecina kanalizācijas ūdeņus? vai pilsētas novadgrāvjos?

pirms 10 gadiem, 2010.02.16 16:40

Konkursi