Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tomātu audzēšanas noslēpumi

Katru gadu Ķekavas novada populārajā dārzniecībā “Neslinko” audzē vairākas jaunas tomātu šķirnes, kuru sēklas dārzniecības vadītāja Elga Bražūne iemaina no citiem kolekcionāriem gan Latvijā, gan citur pasaulē. Savā pieredzē E.Bražūne dalījās seminārā, ko nesen rīkoja Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Gulbenes birojs.

“Mūsu kolekcijā ir apmēram 400 šķirņu tomāti, bet pavisam ir izmēģināts audzēt gandrīz 2000 šķirņu tomātus. Tā ir tikai neliela daļa no iespējām, kādas ir pasaulē, kur šķirņu skaits tuvojas 100 000. Mūsu dzīves nepietiks, lai visas tās izmēģinātu,” saka E.Bražūne.
Viņa secina, ka nav vajadzīgs izmēģināt visas iespējas, jo svarīgāk ir atrast tās, kuras šķiet interesantas un piemērotas katram audzētājam. Primārais – lai tomāti būtu garšīgi. Šobrīd popularitāti ieguvušas tomātu šķirnes, kurām gatavos augļos ir violeta nokrāsa - violets ar dzeltenu, violets ar sarkanu, violets ar bordo, violets ar zaļu... “Šie tomāti garšo citādi, turklāt katrai šķirnei ir sava interesanta garšas nianse. Tie, kam tomāti ne sevišķi garšo, no šiem daudzkrāsainajiem var atrast savai garšas izjūtai piemērotākos,” norāda Elga.
Izvēloties tomātu šķirnes audzēšanai, svarīgākais, kā tomātus lietos – ēdīs tikai svaigus, konservēs vai vēlēsies ilgāk uzglabāt, lai vēl ziemā būtu svaigi tomāti. “Tieši tāpat kā ziemas ābolus ziemas tomātus novāc rudenī. Tie bez ķīmiskas apstrādes tiek glabāti atbilstošā temperatūrā (plus 14-16 grādi) sausās telpās. Nav svarīgi, vai telpā ir gaisma vai tumsa. Man ir patumšs pagrabs, kur tomāti glabājas ideāli,” pieredzē dalās dārzkope.

Viņa uzsver, ka mitrās telpās uz tomātiem veidojas melni plankumi un tomāti ātri sāk bojāties. Turklāt glabāšanai paredzētos tomātus ir svarīgi pareizi novietot. “Arī vasaras tomātus, lai tos kādu laiku uzglabātu, ir jāliek ar augļa kātiņu uz leju. Siltumnīcā tomāti karājas aiz kātiņa, tāpēc gribas tos nolikt tāpat. Ja tomātu noliek ar mīksto daļu uz leju, tad visa masa spiež uz to, mainās augļa sulas cirkulācija un tomāta mīkstie audi sabrūk, tāpēc nevajadzētu arī tiem sakraut virsū citus tomātus,” skaidro E. Bražūne.

Tomātiem caurvējš nekaitē, bet patīk
Tomātus var audzēt segtās platībās, nojumēs vai uz lauka. Ja izvēlas audzēt siltumnīcā, tai ir jābūt labi vēdināmai. It sevišķi svarīgi vēdināt ir vasarā, lai radītu augiem labvēlīgus apstākļus. “Siltumnīcai ir jābūt novietotai ar galiem uz dienvidiem un ziemeļiem. Tas ir vajadzīgs, lai siltumnīca nepārkarstu saules staros. Protams, saulainā laikā siltumnīcā vienmēr ir karsts, ja nav vēja un ārā ir plus 30 grādi,” atzīst E.Bražūne.

Viņa savām siltumnīcām ir izvēlējusies dubultu plēves segumu, kurā viena plēve no otras atrodas 8 līdz 12 centimetru attālumā. Gaisa slānis starp plēvēm nodrošina siltāku vidi agrā pavasarī un rudenī, bet vasarā pasargā no pārkaršanas. “Siltumnīcas jumta korē noteikti ir vajadzīgs vēdlogs. Vajadzīga iespēja vēdināšanai pavērt arī siltumnīcas sānus, jo ar durvju atvēršanu abos galos nepietiek. Arkveidīgai siltumnīcai sānu logi ir veidojami apmēram metru virs zemes, lai norūdītu stādus, bet saudzētu to apakšējās lapas,” skaidro Elga.
Viņa pieļauj, ka var veidot vēdināšanu arī citādi, piemēram, divslīpumu siltumnīcai sānu malas ir sarullējamas uz augšu. Ja ir nodrošināta pietiekama vēdināšana, tad siltumnīcā nav rasošanas. Tomātiem caurvējš nekaitē, bet pat patīk. Tiesa, caurvējš nevar būt ledaini auksts. “Ja nav lietus un spēcīga vēja, tad siltumnīca var palikt atvērta arī naktīs, kad temperatūra nav zemāka par 12 grādiem,” atzīst E. Bražūne.

Iesaka noteikt augsnes skābumu

Lielākā daļa dārzkopju tomātus audzē tādā augsnē, kāda ir piemājas siltumnīcā, cenšoties to uzlabot. E. Bražūne norāda, ka vajadzētu zināt, kāds ir augsnes skābums. Labi, ja tas ir 6,1 līdz 6,5, lai gan tomāti augs arī tad, ja skābums būs 5,8 vai vairāk par 6,5. “Augsnes skābumu var izmērīt katrs, ja iegādājas mērītāju, kura precizitāte ir pietiekama. To ražo Dobeles zinātniskās pētniecības institūts. Svarīgākais ir pareizi paņemt augsnes paraugu. Tas ir jāņem tomātu sakņu augšanas zonā – 20-25 centimetrus no augsnes virskārtas. Ar lāpstu paņem zemi šajā dziļumā, ieliek traukā, samaisa un paņem vienu tējkaroti, uz kuras uzpilina indikācijas šķidrumu. Parādīsies krāsa, pēc kuras skalā varēs secināt, kādam skābuma līmenim atbilst augsne,” skaidro E.Bražūne.

Skābuma mērījumi ir jāizdara vairākās vietās. Ja tie nav veikti rudenī, tad augsnes skābuma mērīšana ir pirmais darbs pavasarī. Ja skābums ir par augstu vai par zemu, stādi netiks pie barības vielām, pat ja tās augsnē ir. Augsnes skābuma regulēšanai var izmantot dolomīta miltus, kaļķakmens miltus vai dārza kaļķus. Nereti tos sajauc, jo ir svarīgi ne tikai pH līmeni paaugstināt, bet arī uzturēt.

Pietiek, ja zemi uzrok vienu reizi
Lai stāds būtu veselīgs un uzņemtu pietiekami daudz barības vielu, augsnē ir jādarbojas mikroorganismiem. Pietiek, ja zemi uzrok vienu reizi gadā – pavasarī vai rudenī. Vienlaikus ar rakšanu augsnē iestrādā barības vielas: kūtsmēslus, kompostu vai humusu, arī zaļmēslojumu un minerālmēslus. “Kāpēc nevajadzētu rakt biežāk? Augsnē dzīvo un strādā mikroorganismi, gatavojot augiem uzņemamas barības vielas. Zemes augšējos slāņos atrodas mikroorganismi, kuri mīl gaismu un siltāku augsni. Savukārt dziļākos slāņos mītošie mīl tumsu. Rokot mikroorganismu dzīve tiek sagriezta ar kājām gaisā, turklāt daļa iet bojā, nonākot gaismā vai tumsā. Ar laiku mikroorganismi ieņem tiem atbilstošo vietu. Saudzējot mikroorganismus, saudzējam zemes auglību,” skaidro Elga.
Viņa minerālmēslus nelieto un iesaka reizi divos gados iestrādāt siltumnīcā trūdējušus kūtsmēslus 10-12 kilogramus uz kvadrātmetru. Apmēram tikpat daudz var likt arī kompostu. “Vēl ieteicams ir slieku humuss, standartdeva ir 0,8 litri uz stādu. Nevis ieber bedrītē, bet humusu izkliedē pa augsni. Labi ir arī zivju milti – viena ēdamkarote uz stādu, jo tajos ir daudz fosfora. Arī pelni veido mikroorganismiem labvēlīgu vidi, tāpēc lapu koku pelnus var kaisīt augsnē katru gadu!”

Tomātus stāda, kad augsne ir iesilusi

Tiek uzskatīts, ka tomātu stādīšanai optimālais laiks ir maija vidus, bet siltos pavasaros – maija sākums. E. Bražūnes pieredze liecina, ka tomātus var stādīt, kad augsne ir iesilusi līdz plus 12 grādiem. Ja pēc tam vēsākās dienās temperatūra samazinās līdz mīnus 10 grādiem, tas nav nekas briesmīgs. Tiesa, vēl zemāka temperatūra, turklāt ilgāku laiku, pārtrauc augu augšanu un sakņu sistēmas attīstību.
“Tomāts neaiziet bojā, bet it kā iekonservējas un gaida labākus apstākļus. Stādīšanai piemērotākie tomāti ir tad, kad ir redzams pumpurs. Tad var saprast, vai stāds liekams stāvus vai guļus. Labākais stādīšanas attālums ir 70x70 centimetri, ja stādu veido ar diviem dzinumiem. Nekad neliek guļus agro un zemo šķirņu tomātu stādus. Neatkarīgi no tā, kā tie ir auguši podiņos vai kastītēs, pirms stādīšanas tie ir jāaplaista, lai tiem būtu vieglāk ieaugt,” uzsver E. Bražūne.

Ieteicams stādīt novakarē, nevis siltā dienā. Guļus stāda garo šķirņu un izstīdzējušos tomātus. Stādot guļus, stādu liek ar tādu aprēķinu, lai pirmais ķekars, kad tas sāks ražot, nekarātos uz augsnes. Tomātu stādu nestāda dziļi (ne dziļāk par 30 cm) augsnē, jo tad saknēm nepiekļūs gaiss un tas nespēs attīstīties. Saknes un stublāju aprauš ar viegli mitru, bet ne slapju augsni. Uzreiz pēc iestādīšanas augus aplaista vien tik daudz, lai augsne nosēstos uz saknēm. “Lai saknes ātrāk un labāk iedzīvotos, var izmantot dabīgo mikroorganismu kopumu – trihodermīnu, biomiksu vai lignosilīciju. Izmanto vienu. Paņem biomiksa ēdamkaroti un ieputina ap stādu,” norāda Elga. Jau pēc 2-3 dienām var redzēt, ka tomāti ir iesakņojušies – to lapas kļūst spirgtas, bet galotnē sāk augt jaunas lapiņas.

Izklaide