Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tikai katru ceturto pašvaldību Latvijā vada sieviete

Lai gan valsts likumdošana nodrošina vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, joprojām abi dzimumi nav vienlīdzīgi pārstāvēti varas pozīcijās, liecina Centrālā statistikas pārvalde (CSP) dati.

Pašvaldību līmenī Latvijā ir salīdzinoši augsts sieviešu īpatsvars - 2017. gadā 34 % no ievēlētajiem pašvaldību deputātiem bija sievietes (Lietuvā un Igaunijā vien 29 %). Tomēr, lai arī ir augsts sieviešu deputātu īpatsvars, pašvaldību priekšsēdētāju vidū lielākoties ir vīrieši - tikai katru ceturto (24,4 %) pašvaldību 2017. gadā vadīja sieviete Latvijā, informē Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļas eksperte Ruta Beināre.

Parlamentā – 31 deputāte
Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, lielāks sieviešu īpatsvars ir Latvijas parlamentā (Saeima), kur 31 no 100 deputātiem (31 %) bija ievēlētas sievietes pēdējās vēlēšanās 2018. gadā. Igaunijā (Riigikogu) pēdējās vēlēšanās 2019. gadā tika ievēlētas 29 sievietes no 101 deputātiem jeb 29 %, savukārt Lietuvā (Seimas) tikai 21 % deputātu bija sievietes jeb 30 no 141 deputātiem.
Latvijas Ministru kabinetā šobrīd ir trīs ministres no 14 valdības locekļiem (21 %). Igaunijā ir divas ministres no 15 (13 %), bet Lietuvā viena ministre no 14 valdības locekļiem (7 %). Latvijas un Lietuvas vēsturē bijusi tikai viena Ministru prezidente, bet Igaunijā vēl neviena sieviete nav veikusi šos amata pienākumus, savukārt katrā Baltijas valstī bijusi viena Valsts prezidente-sieviete.

Izklaide