Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pīrāgi latviešu Ziemassvētku galdā parādījās tikai 19. gadsimtā

Latviešiem tik iemīļotie pīrāgi Ziemassvētkos uz galda sāka parādīties tikai 19.gadsimtā, Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā Zinātnes kafejnīcā „Kā radīt Ziemassvētku brīnumu ar ēdienu?" pastāstīja LU Vēstures institūta pētniece Ieva Pīgozne.


Senlatvieši bieži cieta neražu un badu, taču svētkus centās svinēt pēc iespējas bagātīgāk. Pusbadā ikdienā, svētkos, ja vien iespējams, pārēsties bija ierasti. "No 10. gadsimta līdz 19. gadsimtam pie svētku ēdieniem tika pieskaitīta gaļa, desa, plāceņi, siers, maize un alus. Visu iemīļotie pīrāgi svētku cienastā ienāk tik no 19. gadsimta," teica pētniece. Tālaika pavērsiens ir arī kartupeļu ienākšana latvieša ikdienā, kas ļauj latvietim vairs neciest badu.

Pētniece Pīgozne pastāstīja arī par gadskārtu tradicionālajiem ēdieniem. Ziemassvētkos populārākie tradicionālie ēdieni bija sklandrausis, vārīta gaļa, koča jeb ķūķis - mieži, kas savārīti un sacepti kopā ar gaļu, zirņi ar speķi un grūdenis - žāvētas cūkas galva.
LU studiju programmas "Uzturzinātne" absolventes, LU veselības centra "Vivendi" un Rīgas Dzemdību nama uztura speciāliste Liene Sondore savukārt ieteica svētkos nekombinēt augu valsts olbaltumvielas ar dzīvnieku valsts olbaltumvielām, tad svētkos neapciemos diskomforts. "Galvenais - nepārspīlēt ar ekstrām uz mielastu galda," iesaka Sondore, "Ziemassvētki ir garšīgi, vienkārši kopā būšanas svētki."

Izklaide