Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs apkures sezonā ir apmierināts ar komfortu savā mājoklī

Apkures sezonas uzsākšana katru gadu ne vien ievērojami palielina mājsaimniecību izdevumus par mājokli, bet liek arī pievērst uzmanību tam, vai apkure ir pietiekama. Lai gan līdz novembra vidum gaisa temperatūra valstī bija augstāka, nekā ierasts, tomēr pēc centralizētās siltumapgādes pieslēgšanas ir redzams, ka gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs savā mājoklī jūtas komfortabli.

45 procenti Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka pēc centrālās apkures pieslēgšanas mājās ir silti un pietiekami daudz svaiga gaisa. Tas ir vairāk nekā Lietuvā, kur komfortabli jūtas 35 procenti respondentu, bet nedaudz mazāk nekā Igaunijā (47 procenti), – tā ir noskaidrots tirgus izpētes uzņēmuma „Nielsen” veiktajā Baltijas valstu iedzīvotāju reprezentatīvajā aptaujā.
„Pārsteidzoši, ka katra otrā Latvijas mājokļa mikroklimats iedzīvotāju ieskatā uztur pietiekamu siltumu un svaiga gaisa daudzumu, – tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, šeit ir gana daudz vecu un padomju laika daudzstāvu māju. Latvijas iedzīvotāji pievērš gana daudz uzmanības sava mājokļa kvalitātei un iekārtošanai, tādēļ šīs rūpes atmaksājas ar labu pašsajūtu,” stāsta aptaujas ierosinātāja, akmensvates ražotāja „ROCKWOOL”, pārstāvis Māris Želvis.

Pilsēta un lauki

Centralizētā siltumapgāde neapšaubāmi ir ērtākais mājokļu apkures veids. Pēc aptaujas datiem, ar centrālapkures sniegtajām priekšrocībām Latvijā ir apmierināti 46 procenti pilsētnieku un 42 procenti lauku iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka vairāk svaiga gaisa savos mājokļos vēlētos 31 procents pilsētnieku un 23 procenti laucinieku.

„Lai nu kā, tomēr iespēja nelauzīt galvu par malkas, ogļu vai granulu sagādi un krāsns vai kamīna kurināšanu vairumam ir svarīga. Centralizētās siltumapgādes gadījumā gan par kurināmo, gan par siltuma nodrošināšanu rūpējas pakalpojuma sniedzējs. Tomēr tas, ka liela daļa iedzīvotāju piemin svaiga gaisa trūkumu, signalizē arī par potenciālām problēmām vai centieniem saglabāt ilgāk siltumu, tādējādi izvairoties no vēdināšanas, lai gan ir būtiski to darīt katru dienu neatkarīgi no gadalaika,” skaidro eksperts.

Aptaujā atklājās, ka pieci procenti pilsētnieku uzskata, ka viņu mājoklis ir auksts, bet tajā nav vēdināšanas problēmu, savukārt trīs procenti mājokli uzskata gan par nepatīkami aukstu, gan ar nepietiekamu svaiga gaisa daudzumu. Lauku apvidū šādas problēmas ir nedaudz retāk – attiecīgi trijos un divos procentos mājokļu.

Reģionos katrs trešais mājoklis tiek apsildīts individuāli

Latvijā 20 procentos mājokļu nav ierīkota centrālapkure, savukārt Igaunijā šādu mājokļu ir 34 procenti, bet Lietuvā – 44 procenti.

M. Želvis uzskata, ka šo rādītāju visvairāk ietekmē lauku reģioni, jo tajos lielā daļā mājokļu nav centralizētas siltumapgādes. Latvijas reģionos 30 procenti mājokļu neizmanto centralizēto siltumapgādi, savukārt pilsētās – 15 procenti.

„Ja pilsētu iedzīvotājiem ir pieejama plašāka izvēle, kā savu mājokli apsildīt individuāli, reģionos varam runāt par visvienkāršākajiem veidiem – krāsnīm un kamīniem, kas ir ierīkoti praktiski katrā privātmājā. Tas ļauj pašiem iedzīvotājiem regulēt siltuma daudzumu un intensitāti, tomēr vajadzētu ņemt vērā, ka ir pastāvīgi jārūpējas par krāsns vai kamīna uzraudzīšanu, dūmkanālu tīrību un caurlaidību un ka kurināšanas procesu nevar atstāt pašplūsmā. Intensīva karsta kurināmā kurināšana var izraisīt karstas dzirksteles pacelšanos augstu gaisā vai var aizdegties un sākt degt skurstenī sakrājušies sodrēji,” brīdina „ROCKWOOL” eksperts.

Siltums zūd caur sienām un jumtu

Vēl joprojām pastāv mīts, ka daudz siltuma tiek zaudēts caur logiem, tomēr eksperti ir aprēķinājuši, ka šādi tiek zaudēts aptuveni no 15 līdz 20 procentiem siltuma. Auksta mājokļa galvenā problēma – nehermētiskas un nesiltinātas sienas, jumts un grīdas konstrukcijas, kas „laiž cauri” aptuveni 70 procentus siltuma.

 M. Želvis apgalvo – ja savu mājokli varat raksturot kā aukstu, nepatīkami vēsu vai tādu, kurā trūkst svaiga gaisa, ir jāpievērš uzmanība mājokļa „vājajām vietām”.

„Slikti nosiltināts mājoklis, kas pārāk strauji reaģē uz āra temperatūras izmaiņām, ir viens no veselības problēmu un diskomforta cēloņiem. Cenšoties mājokli piesildīt, cilvēki meklē visdažādākos risinājumus, un elektriskais sildītājs kā papildu siltuma avots nav sliktākais variants, tomēr tas palielina elektroenerģijas patēriņu un izmaksas, kā arī sausina gaisu. Visbīstamāk ir ignorēt nekvalitatīvo klimatu mājokļa iekšienē un izvairīties no vēdināšanas, lai tikai pēc iespējas ilgāk uzturētu siltumu. Sastāvējies gaiss, siltums un mitrums ir lieliska vide mikrobiem un pelējumam, turklāt skābekļa trūkums ir gandrīz nemanāms, bet ļoti svarīgs sliktas pašsajūtas cēlonis,” piebilst M. Želvis.

Reprezentatīvo aptauju Baltijas valstīs „Nielsen” veica 2018. gada oktobrī, aptaujājot 4821 respondentu. Latvijā aptaujā piedalījās 1607 iedzīvotāji.

Izklaide