Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Brokastis bez kafijas un cigaretes

Tas nav stāsts par rakstura vājumu, gribasspēka trūkumu, netikumu kā tādu. Atkarība ir hroniska slimība. Ja to ņem vērā un ārstē, var dzīvot ļoti labi, saka personu apvienības “Atkarības speciālistu apvienība” projekta koordinatore Inga Dreimane. Latvijā notiek nodarbības pilotprojektā, kuru laikā tiek organizētas smēķēšanas atmešanas grupu tikšanās.

Latvijā jauna prakse
Lai veicinātu smēķēšanas atmešanu, būtiska ir atkarīgā cilvēka motivēšana un atbalsta sniegšana. To sniedz grupu nodarbības, kuras vada speciāli apmācīti psihologi un psihoterapeiti. Pasaulē tā nav jauna prakse, bet Latvijā pēc Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas ieviesta pilotprojekta veidā.
Nodarbības tika organizētas visos Latvijas reģionos: gan lielākās, gan mazākās pilsētās, novados. Lai arī iespēja cīnīties ar nelāgo ieradumu tika piedāvāta bez maksas, atsaucība bija ļoti dažāda. Dažās pašvaldībās lielās intereses dēļ nācās rīkot papildu grupas. Bija arī tādas, kur pieteicās viens, divi cilvēki un darbs netika uzsākts. Un arī tādas, kur grupas ar otro, trešo izsludināšanas reizi tomēr izdevās izveidot.

Bail vilties sevī
Stāsti ir tik līdzīgi un reizē ļoti atšķirīgi – I. Dreimane teic, jautāta par iemesliem, kāpēc cilvēkiem grūti sadūšoties atnākt. Pirmkārt, lai atzītu sev, ka smēķēšana ietekmē dzīves kvalitāti tiešā veidā un šodien, nevis kaut kad nākotnē, ir vajadzīga drosme. Otrkārt, cilvēkiem ir dabīgi izvairīties no problēmām un lietām, ko būtu jāsāk risināt. Smēķēšana dod hipnotizējošu efektu – uz mirklīti paliek labi un var nedomāt par to. Treškārt, tas ir plaši izplatīts netikums un piedāvā iespēju socializēties. Ko citu darbā darīt, lai paņemtu pauzīti? Nestāvēs jau piecas minūtes vienkārši svaigā gaisā. Kolēģi padomās, ka dīvains, bet priekšnieks pārmetīs dīkstāvi.
Tos, kuri jau vismaz vienreiz mēģinājuši cīnīties pret atkarību, biedē iespēja kārtējo reizi sevī vilties. “Ir dalībnieki, kuri smēķēšanas atmešanai iepriekš mēģinājuši ļoti daudz ko – medikamentus, aizvietojošos līdzekļus, elektroniskās cigaretes, braukuši pie dziedniekiem, apmeklējuši adatu terapeitu,” stāsta I. Dreimane. “Katrs mēģinājums nāk ar lielāku iespēju, ka atkal būs vilšanās.” Pētījumi rāda, ka smēķētāji pirmo dūmu ievilkuši vidēji 11–13 gadu vecumā, kad psihe vēl nav nobriedusi. Tādēļ paradumi, kas cilvēkam izveidojas pusaudža gados, ir ļoti noturīgi visas turpmākās dzīves laikā.
Motivāciju cīnīties ar smēķēšanu atkarīgajiem nerada arī sabiedrības iecietīgā attieksme. Pret pīpmaņiem izturamies tolerantāk nekā pret alkoholiķiem, narkomāniem, azartspēļu spēlmaņiem. “Smēķēšana ir vismazāk saistīta ar likumpārkāpumiem, nepieņemamu uzvedību. Tās dēļ cilvēki parasti nav gatavi uz zādzībām, neapdraud otra drošību,” I. Dreimane pamato, kāpēc, no sociālā viedokļa, tā nešķiet bīstama. Tomēr, ņemot vērā, cik grūti no smēķēšanas atbrīvoties, tas nemaz nav tik nevainīgi. “No emocionālās un fiziskās veselības viedokļa, absolūti nav atšķirības no narkotiku vai alkohola lietošanas. Smēķēšana tāpat ietekmē pašvērtējumu, darba kvalitāti. Tu stūrē mašīnu, bet nevari to izdarīt, ja neesi izpīpējis trīs, piecas cigaretes dažu stundu laikā. Cilvēka dzīve ir pakārtota muļķīgam ieradumam.”

Pirmās nedēļas – grūtas
Par labāko metodi atkarību ārstēšanā pasaulē atzīta grupu pieeja, saka I. Dreimane. Tā dod iespēju gūt atbalstu, redzēt, kā iet citiem, dzirdēt, ka neesmu vienīgais ar savu problēmu. “Nesmēķētāji bieži vien nevar saprast, ko nākas pārdzīvot tam, kurš vēlas atmest,” piebilst speciāliste.
Pirmās nedēļas, kamēr organisms sāk pielāgoties pie nesmēķēšanas, ir ļoti grūtas. Cilvēks ir vieglāk aizkaitināms, viņam ir grūtāk koncentrēties. Līdz ar to grūtāk paliek arī apkārtējiem. Bieži vien no tuviniekiem, ģimenes nākas dzirdēt – labāk būtu pīpējis, jo šādu tevi nevar izturēt. Tāpēc atkarīgā ārstēšanas procesā būtiska nozīme ir līdzcilvēku iecietībai un sapratnei.
Pilotprojekta laikā izveidotā programma sastāv no 10 stundu praktiskajām nodarbībām. Pirmā ir pusotru stundu gara. Tajā iepazīstas ar grupas vadītāju, programmas darbības principiem, notiek pārrunas, ko nozīmē atkarība, dalībnieki gūst priekšstatu, kas būs jādara.
Cīnoties ar atkarību, uz to jāskatās kā uz slimību, nevis netikumu, trūkumu, grēku. “Tas ir darbs ar sevi. Varbūt no malas izskatās, ka cilvēki sēž, kaut ko raksta, kaut ko runā. Kas tur ko nepadarīt! Bet iekšējais darbs, kas no ārpuses nav redzams, ir milzīgs,” uzsver I. Dreimane. No sešsimt gadījumiem varbūt vienā vai divos atkarīgais pārtrauc nesmēķēt jau pēc pirmās nodarbības.

Ar ko aizpildīt pauzes?
Katru nākamo tikšanās reizi velta atsevišķai tēmai, kas saistīta ar smēķēšanu, piemēram, kā veidojas paradumi, kā tos mainīt, kā atpazīt savu motivāciju. “Par motivāciju lielākoties ir skatījums – vai tu gribi vai negribi,” secina I. Dreimane. “Bet tā ir daudz plašāka un kompleksāka. Stāsts ir par mērķi īstermiņā un ilgtermiņā. Ir cilvēki, kuri tiešām grib atmest smēķēšanu, bet ir tādi, kuriem tas ir mērķis kaut kad.”
Katrs grupas dalībnieks izveido plānu, paredzot ieradumu maiņu. Izdomā, kā citādāk paēst brokastis, lai nebūtu klasiskā kafija ar cigareti. Ko darīt, kamēr silst mašīna? Kā aizpildīt pauzes darbā? Kā gūt mieru pirms gulētiešanas? “Nav jēgas atmest smēķēšanu, ja īsti nezini, kā tās pauzes aizpildīt,” brīdina I. Dreimane. “Tas ir galvenais uzdevums – no vienas puses, pieņemt tukšumu, kas rodas, no otras puses, atrast, ar ko aizpildīt, lai tas nekļūst neciešams.”
Nesen sociālajā tīklā “Twitter” noritēja diskusija, kurā bijušie smēķētāji atzinās, ar kādu kāri ieelpo dūmus no blakus kūpošas cigaretes. “Atkarīgais paliek visu mūžu atkarīgs. Jautājums ir par to, vai lieto vai nelieto,” skaidro I. Dreimane, uzsverot, ka slimība nekur nepazūd, sēž visu mūžu iekšā un ik pa laikam cenšas parādīties saulītē. Recidīva simptomi, kad pastāv draudi atkal norauties, parādās vēl gadu un pat trīs gadus pēc smēķēšanas atmešanas. Ir cilvēki, kuri noturējušies pat astoņus, desmit gadus, taču lielu pārdzīvojumu ietekmē pie netikuma atgriezušies. Tādēļ svarīgi ir atpazīt brīdinājuma signālus – tas neļaus atkal nonākt līdz lietošanai, palikt saasinājuma stāvoklī, sniedzot sev palīdzību. Citādi viss process atkal būs jāsāk no jauna.


◆ Atbalsta grupas smēķēšanas atmešanai tika organizētas Veselības ministrijas projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” laikā.
◆ To realizē personu apvienība “Atkarības speciālistu apvienība”.
◆ Projektam ir divi galvenie uzdevumi: apmācīt un sniegt atbalstu ārstiem pacientu motivēšanā smēķēšanas atmešanai; izstrādāt smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas programmu un nodrošināt tās īstenošanu, piedāvājot tajā iesaistīties ikvienam valsts iedzīvotājam.
◆ Projekta kopējais mērķis bija gada laikā nodarbībās iesaistīt vismaz sešsimt cilvēku. Pašreizējie dati rāda, ka šo skaitli būs izdevies pat pārsniegt. Pēc pilotprojekta beigām tiks veikta analīze, lai izdarītu secinājumus nākotnei.
◆ Ņemot vērā rezultātus un pozitīvās dalībnieku atsauksmes, Veselības ministrija domās par iespējām tuvāko gadu laikā smēķēšanas atmešanas grupu nodarbības ieviest par pastāvīgu pakalpojumu.
Ieguvumi no smēķēšanas atmešanas:
◆ Pirmo 20 minūšu laikā normalizējas sirdsdarbības ritms un asinsspiediens.
◆ 12 stundu laikā normalizējas karbona monoksīda līmenis asinīs.
◆ 24 stundu laikā normalizējas ožas un garšas sajūtas.
◆ 2–12 nedēļu laikā uzlabojas plaušu darbība un asinsrite.
◆ 1–9 mēnešu laikā mazinās klepus un elpas trūkums.
◆ 1 gada laikā paaugstinātais risks saslimt ar koronārās sirds slimību samazinās uz pusi. Normalizējas kuņģa un zarnu trakta darbība.
◆ 5 gadu laikā infarkta risks samazinājies un tuvāko 15 gadu laikā kļūs līdzvērtīgs riska līmenim, kāds ir nesmēķētājiem. Uz pusi samazinās risks saslimt ar mutes un barības vada vēzi, samazinās risks saslimt arī ar žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera vēzi.
◆ 10 gadu laikā risks saslimt ar plaušu vēzi samazinās no 30 līdz 50 procentiem.
◆ 15 gadu laikā nāves un koronārās sirds slimības risks samazinās līdz līmenim, kāds ir nesmēķētājiem.
Avots – rokasgrāmata “Kā palīdzēt pacientiem atmest smēķēšanu”.

Izklaide