Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aptauja: Latvijā 48% iedzīvotāju Ziemassvētkos dāvanā vēlētos saņemt praktiskas lietas

Latvijā 48% aptaujāto iedzīvotāju Ziemassvētkos dāvanā vēlētos saņemt praktiskas lietas, kas noder mājokļos, liecina Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču veikala IKEA aptauja par Latvijas iedzīvotāju dāvināšanas tradīcijām Ziemassvētkos.

Tāpat 38% aptaujāto dotu priekšroku praktiskām dāvanām, kas paredzētas personiskai lietošanai, piemēram, drēbēm. Populārāko dāvanu vidū ir arī dāvanu kartes, kuras vēlētos saņemt 35% respondentu, kā arī pieredzes dāvanas, piemēram, biļetes uz pasākumiem vai SPA apmeklējumu, kuras gribētu saņemt 30% respondentu.

Vienlaikus 24% iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanā vēlētos saņemt ēdamas lietas, bet 49% aptaujāto Ziemassvētkos gribētu saņemt pārsteigumu.

Aptaujā atklāts, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji dāvanā nevēlētos saņemt pārdāvinātas lietas, proti, dāvanu, kuru dāvinātājs acīmredzami ir saņēmis no kāda cita (59%), mājokļa tīrīšanas līdzekļus (58%), lietotas mantas (58%) un mājdzīvniekus (56%). Nepopulārāko dāvanu vidū ir arī kancelejas preces (39%), pastkartes, kurās teikts, ka dāvana ir bijis ziedojums labdarībai (32%), dekoratīvas figūriņas (32%) un pārtika (31%).

Vienlaikus aptaujā atklāts, lai gan lielākā daļa cilvēku, saņemot šādu nepiemērotu dāvanu, cenšas novērtēt dāvinātāja izrādīto uzmanību, piektdaļa respondentu šādas dāvanas parasti noslēpj kaut kur mājās vai atdāvina kādam citam.

Tāpat aptaujā secināts, ka, meklējot Ziemassvētku dāvanas, lielākās grūtības sagādā lēmums, ko tieši iegādāties, un īpaši grūti tas ir vīriešiem - 61%. Vienlaikus sieviešu vidū šim apgalvojumam piekrīt 42%. Tāpat aptaujātie Latvijas iedzīvotāji norādījuši, ka dāvanu iegādei tiks iztērēts vairāk naudas nekā plānots (48%), tam veltīs pārāk daudz laika (37%) un nebūs viegli atrast to, ko viņi vēlas dāvināt (35%). 

Aptaujas rezultāti atklāj, ka septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem kādreiz ir saņēmuši dāvanu, kas viņiem nepatīk vai nav piemērota. Visbiežāk nepiemērotas dāvanas cilvēki saņem no attālākiem radiniekiem un kolēģiem. 

IKEA Latvijas veikala vadītāja Inga Filipova žurnālistiem sacīja, ka cilvēki Latvijā daudz nesapņo par dārgām un ekskluzīvām dāvanām - tā vietā viņi vēlas saņemt praktiskas un pārdomātas lietas, kas viņiem būs noderīgas. "Plānojot, ko dāvināt, ir svarīgi padomāt par dāvanas saņēmēju - ko viņš vai viņa varētu gribēt? Pretējā gadījumā lietas, kas dāvinātas tikai pašas dāvināšanas dēļ, visticamāk, kļūs par negribētajām dāvanām," viņa teica.

Psihoterapeits Artūrs Miksons atklāja, ka aptaujas rezultāti nav pārsteigums, bet patīkamākais ir tas, ka cilvēki sagaida pārsteigumu - pārsteigums ir apliecinājums tam, ka otrs cilvēks ir sapratis un uzklausījis cilvēka noklusētās sajūtas un sagādājis negaidīto dāvanu.

Savukārt, runājot par mājokļa iekārtošanu Ziemassvētku svinēšanai, IKEA interjera dizainere Renāte Vāvere norādīja, ka mājas dekorēšanai un galda klāšanai būtiski ievērot "kārtības principu". "Dekorējot māju, būtiski nepārcensties ar vairākiem akcentiem - jāizvēlas viens akcents, ko var apspēlēt visā interjerā. Tāpat nav nepieciešams pārcensties ar toņu daudzumu," viņa skaidroja, piebilstot, ka mājas sajūtai vērtīgs akcents ir tekstils. 

Aptauju šogad gada oktobrī pēc IKEA pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu uzņēmums "Norstat", aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

LETA jau vēstīja, ka Rīgā 2018.gada 30.augustā tika atklāts starptautiskais mēbeļu un mājsaimniecības preču zīmols IKEA veikals. Rīgas IKEA veikala platība ir 34 500 kvadrātmetru, bet veikala teritorija kopumā aizņem 10 hektārus. Kopējie ieguldījumi IKEA veikala izveidē Latvijā bija vairāk nekā 50 miljoni eiro.

Izklaide