Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

¾ Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar viltotiem pārtikas produktiem vai nevar apgalvot pretējo

Jau pēc divām dienām spēkā stāsies zāļu verifikācijas sistēma. Lai arī, vadoties pēc WHO (World Health Organization) datiem, ik gadu pasaulē no viltotiem medikamentiem mirst teju 700 000 cilvēku, tā ne tuvu nav vienīgā masveidā viltotā prece. Pārtikas produktu starpā, piemēram, visbiežāk vilto apelsīnu sulu, medu un trifeļu sviestu, kā arī mellenes, pienu, zivis, safrānu, olīveļļu, granātābolu sulu un kafiju.
Turklāt pārsvars jeb 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar viltotiem pārtikas produktiem vai arī nevar apgalvot pretējo.

Dati, kas ievākti fleksiblā iepakojuma ražotāja IMMER Group veiktās aptaujas ietvaros, liecina, ka 25% Latvijas iedzīvotāju kaut reizi ir saskārušies ar pārtikas produktu viltošanas gadījumiem. Savukārt 47% pieļauj, ka šādi gadījumi varēja notikti. Turklāt ir sakarība starp izglītības līmeni un faktu, vai pircējs ir pamanījis, ka prece ir viltota. To aptaujāto starpā, kas apgalvo, ka ne reizi nav saskārušies ar viltotām pārtikas precēm, 37% nav augstākās izglītības. Savukārt to aptaujāto starpā, kas ir konstatējuši viltojumu vai nevar apgalvot pretējo, vien 29% nav augstākās izglītības.

Viltotie pārtikas produkti ir bīstami tādēļ, ka nav skaidrības par to, kāda tiem ir izcelsme un kvalitāte. Rezultātā cilvēks var saindēties, smagi saslimt vai pat nomirt. Protams, Latvijas iedzīvotāji sastopas ne tikai ar vietējā ražojuma preču viltojumiem. Latvijā vilto arī pazīstamu zīmolu kafiju un konfektes. Lietuvā Valsts Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori pirms kāda laika aizturēja 120 tonnas neidentificētas izcelsmes gaļas. Regulāri atrod sasaldētas un sālītas zivis, ikrus, kā arī konstatēti gadījumi, kad gaļas produkti tiek ražoti privātmāju garāžās. Igaunijā piecu maltās gaļas ražotāju produkcijā konstatēta putnu gaļa, lai arī uz etiķetes tā netika norādīta. Tādēļ nav pārliecības par gaļas kvalitāti, kā arī nevar apgalvot, ka tā nav bīstama cilvēkiem ar alerģiju.

2013. gadā dažāda veida viltoto preču – no pārtikas līdz apģērbam - pasaules tirgus jau sasniedza 0,8 triljonus ASV dolāru. Šobrīd šis cipars ir vismaz divas reizes lielāks. “Viltoto preču dēļ Eiropas ražotāji cieš zaudējumus par vismaz 85 miljardiem eiro gadā, kas sastāda 5% no visa importa apjoma. Taču runa pat nav par zaudējumiem biznesā, būtiskākais, ka tas ir reāls apdraudējums cilvēku veselībai,” stāsta Irina Mirošņika, IMMER Group prezidente. “Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu no viltotām zālēm nomirst teju 700 000 cilvēku. Bet Eiropā farmakoloģiskās kompānijas, kas cieš zaudējumus, ir spiestas atlaist no darba desmitiem tūkstošu darbinieku. Tā ir tieša un šausminoša ietekme uz cilvēku dzīvi, bet farmakoloģijas joma – ir tikai vienas nozares piemērs.”

Kādas ir iespējas ar to cīnīties?

Dati liecina, ka 32% aptaujāto, kas identificējuši viltojumu, to noteica pēc iepakojuma ārējā izskata. Tas atšķīrās no oriģināla. Taču lielākā daļa patērētāju (66%) viltojumu konstatēja tikai pēc garšas. Proti, ir ne vien samaksājuši par to, bet pakļāva sevi saindēšanās riskam. “Par laimi, jautājums ar zālēm ir jau atrisināts – tagad pienāca pārtikas produktu kārta. Ar vienkāršām tehnoloģijām, piemēram, aizsargkrāsām, personalizētiem zīmogiem vai jau ierastiem QR kodiem, ikviens var paņemt produktu no veikala plaukta un pārliecināties, ka to ir ražojis tas ražotājs, kas norādīts uz iepakojuma. Pastāv arī retāk sastopamie preces aizsardzības veidi. Piemēram, pseidohologrammas, RFID- un DOT-kodi, Track & Trace tehnoloģija. Tas viss tikai šķiet sarežģīti, taču patiesībā to var vienkārši pielietot ikdienas dzīvē, un tas atrisina apdraudējuma cilvēku dzīvībai un veselībai problēmu,” uzsver Irina Mirošņika.

Jau šodien, lielveikalā pērkot steiku vai malto gaļu, var redzēt, kur govs ir izaudzēta, ar ko tā tika barota, kurā rūpnīcā gaļa ir pārstrādāta, kā tā tika transportēta. Daži olīveļļas ražotāji ar tehnoloģiskiem risinājumiem var uzrādīt datus par olīvu ražošanas un pārstrādes ķēdi līdz pat to nonākšanai veikala plauktā. Visa šī informācija par absolūti jebkuru preci var būt pieejama patērētājam, un cilvēkiem ir tiesības to zināt produktu un preču izvēles brīdī. Ir jātiecas uz to, lai uz katra produkta būtu detalizēta informācija, kas ļauj pārliecināties, ka prece ir droša.

Kādēļ šīs tehnoloģijas vēl nav plaši izplatītas?
Visbiežākie iemesli viltojumu skaita pieaugumam ir augstie tarifi un nodokļi, globalizācija un zemas tirdzniecības barjeras, zems investīciju līmenis uzņēmumos savas preces aizsardzībai un augstie ienākumi no viltojumiem. To pastiprina zems tiesībsargājošo instrumentu līmenis starptautiskā un nacionālā līmenī (vai arī to neesamība), kā arī tas, ka patērētāji apzināti iegādājas viltotas preces. Daudzi vēlas ieekonomēt un nopērk viltoto preci, tādēļ, ka nav informēti par iespējamām sekām un ietekmi uz veselību. Vēl viens iemesls, kādēļ lielākā daļa preču vēl nav aprīkota ar verifikācijas tehnoloģijām, ir uzņēmumu bailes publiski atzīt, ka to produkciju mēdz viltot, jo tas negatīvi ietekmēšot to reputāciju. Taču labāk būtu atklāti atzīt šo problēmu un piedāvāt pircējiem risinājumu, kas ļauj atšķirt to produkciju no viltotās.

Izklaide