Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieki gatavojas protestēt 1

Lauksaimnieku sanāksmē Rīgā šodien izšķirsies zemnieku būt vai nebūt. Ja lauksaimnieku organizācijas nebūs vienotas, protestējot pret ievērojamu nacionālo subsīdiju samazināšanu, tad Zemkopības ministrija apstiprināšanai valdībā virzīs savu lēmumu.

Ministrijai ir jāsamazina izdevumi par 30 miljoniem latu. Tāpēc tā nodevusi lauksaimniecības organizāciju vērtēšanai nacionālo subsīdiju projektu, kurā paredzēts samazināt finansējumu par 45 procentiem.

“Mani satrauc, ka Zemkopības ministrija ir padevīga gan Eiropas Savienības, gan Latvijas valdības prasībām un lēmumiem. Tagad tā vēlas gandrīz uz pusi samazināt subsīdijas lauksaimnieciskajai ražošanai. Tas ir ārprāts!” atzīst Austrumvidzemes reģionālā lauku attīstības biroja vadītāja Viola Kaparšmite.

Zaudē atbalstu ražošanai

Arī Zemnieku saeima kategoriski iebilst pret ministrijas centieniem atņemt līdzekļus nacionālajām subsīdijām, turklāt uzliekot samazinājumu uz ražotāju pleciem. Turpretim finansējuma samazinājums ministrijas darba algām plānots vien par 15 procentiem. Diemžēl Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome bija gatava atbalstīt šādu subsīdiju sadales projektu.  “Tas ir smieklīgi, ka subsīdijas ražošanai samazina uz pusi, bet administratīvos izdevumus tikai nedaudz. Acīmredzot ministrija ir izvēlējusies vieglāko ceļu, bet lauksaimnieki tiek nolikti divreiz zem sitiena – ekonomiskās krīzes apstākļos tiek atņemts atbalsts ražošanai,” norāda V.Kaparšmite.

Viņa secina, ka lauksaimnieciskās produkcijas audzēšanu un pārstrādi neuzskata par ražošanu.

Kontrolē 15 institūcijas

Piena cenas jau ilgāku laiku ir kritiski zemas. Saimniecības strādā bez peļņas vai pat ar zaudējumiem. Augkopības produkcijas cenas ir samazinājušās par 50 procentiem. V.Kaparšmite ir pārliecināta, ka kooperācija ir vienīgais veids, kā stabilizēt situāciju gan piena ražošanā, gan graudkopībā. Viņa arī uzskata, ka vajadzētu samazināt zemniekus kontrolējošo institūciju skaitu. “Trīs piena lopkopību kontrolējošās  institūcijās strādā vairāk nekā 1300 darbinieki, kuru funkcijas nereti tiek dublētas. Šo darbinieku skaitu vajadzētu samazināt, nevis subsīdijas ražošanai. Protams, cilvēcīgi var saprast, ka neviens nevēlas zaudēt darbu. Taču ražotāji bez atbalsta var bankrotēt,” norāda V.Kaparšmite. Lauksaimnieki jau ilgi sūdzas par birokrātiju, jo 15 institūciju speciālisti viņiem regulāri prasa dažādus dokumentus. Līdzekļu trūkuma apstākļos beidzot ir laiks pārvērtēt to darbību.

Zemnieki nedomā samierināties

Lauksaimnieku organizācijas sarunās ar Zemkopības ministriju bija panākušas vienošanos par subsīdiju kopapjomu – 28,6 miljoniem latu. Tagad paredzēts šo summu samazināt par 10,9 miljoniem latu. Subsīdiju projektā paredzēts, ka zemnieki atbalstu nesaņems ilggadīgajiem stādījumiem, ciltsdarbam, bet kritušo dzīvnieku savākšanai paredzēto atbalstu samazinās gandrīz uz pusi. “Man kā zemniecei pēdējos gados bija iespēja saņemt subsīdijas bankas kredītprocentiem, bet tagad arī tos samazinās. Jau tā tie katru gadu saruka,” secina V.Kaparšmite. Ja zemnieku iebildes ministrija neņems vērā, tad iespējamas protesta akcijas.

Komentāri 1

lauķis

taisni tā, nost ar LAD, LKC un visādām citādām organizācijām, kuru ierēdņi brauc krutos džipos, bet zemnieks tik strādā un strādā.... cik ilgi

pirms 11 gadiem, 2008.12.18 13:37

Dzive laukos