Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uzticamākie draugi un sargi

 Apeniešu Aigijas un Normunda Kalniņu ģimenē aug divas vācu aitu suņu meitenes – četrus gadus vecā Ēra un pusotru gadu vecā Elfa, kas ir Ēras meita no pēdējā metiena.

A.Kalniņa stāsta, ka pirms četriem gadiem, kad viņu ģimenē nomiris iepriekšējais suns, viņi ilgi nevarējuši izdomāt, vai vispār vēl iegādāties kādu suni, taču meita Justīne ļoti gribējusi ģimenē sunīti, tādēļ vecāki sagādājuši pārsteigumu un meitai vārdadienā uzdāvinājuši Ēru.

A.Kalniņa stāsta, ka Ēras tēvs ir vairākkārtējs Latvijas čempions un suņkopības klubs Rīgā nosaka, ar ko Ēru drīkst pārot, lai nezinot nesakrustotu ar radinieku. Vācu aitu suņus drīkst sākt pārot tikai tad, kad tie ir sasnieguši divu gadu vecumu. Ērai ir bijuši jau divi metieni. Pēdējā metienā viņai piedzima 12 kucēni.

Svarīgs ir dresūras mērķis

„Ēra ir izgājusi kinologu apmācības kursu Alūksnē un ir ļoti paklausīga,” uzsver saimniece un piebilst, ka viņa ir mīļa, nosvērta, neuzbāzīga un labsirdīga. Ērai ļoti patīk bērni, savukārt Elfa vēl joprojām tiek vesta uz suņu apmācību un ir nedaudz trakulīgāka kā mamma, taču viņai jau vēl ir tikai „tīņu” vecums. Suņu apmācības ilgums katram dzīvniekam atšķiras. Tas ir atkarīgs gan no suņa rakstura, gan no saimnieka uzņēmības, gan kādam mērķim suni dresē - vai saimnieks grib sev mīļu un paklausīgu suni vai sargsuni.

Pats galvenais ir dzīvot ārā

Kalniņu ģimenei ļoti labi draugi ir vetārsti Udrasi no Madonas, kuri praktizē savā pilsētā, taču brauc arī uz citiem rajoniem. Ar viņiem tiek izrunātas visas ar suņu kopšanu un barošanu saistītās lietas. „Vetārsti konsultē, vai vajag liesāku vai treknāku barību, vakcinē sunītes un uzrauga mūsu mīluļu veselības stāvokli,” pauž A. Kalniņa. Vācu aitu suņiem našķus labāk nebarot, jo tie izraisa dažādas alerģijas.

Saimniece stāsta, ka vācu aitu suņi ir domāti dzīvošanai lauku apstākļos svaigā gaisā un, ja viņiem ir sabalansēts uzturs, tie spalvu nomaina tam paredzētajā laikā. Suņi nav jāmazgā un arī īpaši jāķemmē. Viņu ģimenes mīlules dzīvo āra voljērā, kā arī dažreiz tiek paņemtas līdzi izskrieties uz lauku māju.

Neizvēlas vienu saimnieku

A.Kalniņa uzsver, ka vācu aitu suņu šķirne izceļas ar to, ka viņi ir ļoti labi sargsuņi, kuri ģimenē izvēlas nevis vienu saimnieku ko sargāt, bet sargā visus ģimenes locekļus, nešķirojot tos. A.Kalniņa saka, ka reiz devusies uz mežu sēņot un paņēmusi līdzi Ēru, kura tolaik bijusi vēl maza. Mežā Ēra no saimnieces neatgājusi tālāk par diviem metriem un visu laiku viņu sargājusi.”Es biju sajūsmā,” saka A. Kalniņa. Viņa stāsta, ka Ērai ziemā ļoti patīk vilkt ragaviņas un vizināt bērnus.

Kalniņu ģimenē ir arī kaķis, ar kuru abas suņu dāmas sadzīvo diezgan labi, lai gan ceļu kaķim negriež, it īpaši Elfa. „Putni gan viņām nepatīk,” piebilst saimnieku dēls Armands.
Justīne Kalniņa stāsta, ka lielākais Ēras nedarbs bērnībā bijis kādā naktī, kad sunīte gulējusi iekšā mājā. Viņa sastiepusi visus kurpju pārus, kas atradušies koridorā un sagrauzusi no katra pāra pa vienai kurpei. Savukārt Elfai ļoti patīk rakt bedres, taču viņa tās rok tikai savā voljērā – pagalmā tā uzvedas godīgi.
A.Kalniņa piebilst, ka Ēra ir piedalījusies dažādās sacensībās Rīgā, kur vērtē suņa eksterjeru, un ir arī ieguvusi vairākus diplomus.

Dzive laukos