Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šogad deguši vairāk nekā deviņi hektāri meža

 Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā, kas aptver Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajona mežus, šogad bijuši 23 ugunsgrēki. Pēdējais bija 3.jūlijā Stradu pagasta (Gulbenes rajons) mežā.

“Ir deguši nedaudz vairāk nekā deviņi hektāri meža. Tas ir pietiekami daudz, jo var teikt, ka visos gadījumos vainojama neapdomīga vai pat noziedzīga cilvēku rīcība. Mežā pats no sevis nekas nedeg. Diemžēl nav izdevies atrast nevienu, kas būtu vainojams ugunsgrēka izraisīšanā,” saka virsmežniecības medību un ugunsdzēsības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš.

Ugunsbīstamība nav mazinājusies
Sevišķi uzmanīgiem jābūt tagad, kad mežā dodas ogotāji un sēņotāji. Sevišķi bīstamas ir iedzērušu jauniešu kompānijas, kuras vēl izspārda ugunskurā degošās pagales. Arī meža izstrādes darbos izmantotie vecie traktori bez dzirksteļu slāpētājiem var izraisīt degšanu. Lai gan diezgan bieži līst, meži joprojām ir sausi, tāpēc viegli var uzliesmot no zemē nomesta sērkociņa vai citas uguns dzirksts. L.Kļaviņš skaidro, ka siena laika lietus ir tikai vietām. “Viens kaimiņš vāc sienu, bet otram jāsēž mājā, jo līst. Mežā ir arī tādas vietas, kur nemaz nav jūtams, ka būtu lijis. Tas nozīmē, ka ugunsbīstamība nav mazinājusies,” salīdzina daļas vadītājs.

Bebri vairāk postā nekā palīdz
Viņš tikai daļēji piekrīt apgalvojumam, ka bebrus var uzskatīt par palīgiem meža ugunsgrēku dzēšanā. “Bebru palīdzību var izmantot, ja meža degšanas tuvumā ir to sagāzto koku dēļ izveidojusies ūdenskrātuve. Tomēr tas nemazina postu, ko šie dzīvnieki nodara mežam. Bebri nograuž vairāk koku nekā sadeg ugunsgrēkos,” ir pārliecināts L.Kļaviņš. Viņš uzsver, ka cilvēkiem, kuri medī, ir jāuzņemas morāla atbildība par bebru nodarījumiem. Mednieku kolektīviem nereti tiek rakstītas brīdinājuma vēstules, ka tiks lauzti līgumi, jo nav nomedīts medīt atļauto bebru skaits. Ik gadu nošauj apmēram 40 procentus medīt atļauto bebru. Ir arī lauzti līgumi, bet Ziemeļaustrumu virsmežniecībā tādu gadījumu pagaidām nav.

Vēl nedaudz laika atlicis, jo ar 1.augustu sāksies bebru medību sezona. Tā ir visgarākā – no augusta līdz aprīlim - tāpēc medniekiem ir pietiekami daudz laika. “Vajadzīga tikai vēlēšanās. Turklāt par licenci šo dzīvnieku medīšanai nav jāmaksā. Diemžēl tikai daži mednieki ir spējuši atrast iespēju realizēt bebru gaļu un ādas,” norāda L.Kļaviņš.

Dzive laukos