Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

SIA “Trapene” graudus novāc lopbarībai

SIA “Trapene” agronome Lilita Rūsīte atzīst, ka graudu raža ir laba. Tiesa, biežās lietavas kavē graudaugu novākšanu. Tāpēc ir bažas, ka tā var ieilgt un radīt zudumus.

“Sabiedrība audzē graudaugus 245 hektāru platībā. Ziemas kvieši ir gandrīz 100 hektāri, vismazāk – 20 hektāri – ir rudzi, un pārējie ir vasarāji – mieži un auzas. Diemžēl abi kombaini ir veci, tāpēc bieži nākas tos remontēt. Tas tāpat kā lietus kavē ražas novākšanu. Dažos ziemāju laukos varētu novākt pat 25 līdz 30 centnerus graudu no hektāra. Vasarāju ražu ir ietekmējis sausums, tāpēc no tiem iekūlums būs mazāks,” spriež L.Rūsīte.

Vajadzīgs jauns kombains
Viņa rēķina, ka varētu iegūt līdz 500 tonnām graudu. Taču vairāk nekā 100 hektāri jānovāc vienam kombainam – tā ir liela slodze. Katrs kombains dienā var nokult 5 - 6 hektārus labības, tātad pat labvēlīgos laika apstākļos vajadzīgas vairāk nekā 20 dienas visu platību novākšanai. SIA “Trapene” lopiem tik daudz graudu nevajag, tāpēc daļu pārdod zemniekiem. Tiesa,  zemnieku saimniecībās lopu skaits samazinās, tām ne graudi, ne milti spēkbarībai nav vairs vajadzīgi. L.Rūsīte uzskata, ka saimniekošana kooperatīvā vai SIA var dot labas iespējas attīstībai. “Katram atsevišķi ir grūti iegādāties visu tehniku, bet kopā tas būtu iespējams. Lai gan vairumam strādnieku ir SIA kapitāldaļas, maz ir jūtama ieinteresētība iegūt labāku ražu un lielākus piena izslaukumus,” atzīst L.Rūsīte.

Graudi noder spēkbarībai
Agronome norāda, ka gadu gaitā ir sajaukušies rudzu un kviešu graudi, tāpēc tos nevar vest pārdot lielajiem uzpircējiem. “Sēkla nav atjaunota. Ja kārtīgi neiztīra kaltes, kombainus, tad tajos ir palikuši graudi no citas graudaugu kultūras. Turklāt piesārņotība arvien palielinās,” uzsver L.Rūsīte. Tagad kalte tiek sakārtota darbam. Arī tā ir veca, tāpēc sausākos graudus sēklai ber pagrabā, kur ir ventilējama grīda. “Ceram, ka būs saulains laiks un visus graudus nevajadzēs kaltēt. Tas ir daudz lētāk. Taču pašlaik bieži līst, tāpēc grūti paredzēt, kad sāksim kult,” skaidro agronome.
Viņa secina, ka ražas novākšanas laiks nav agrs. Kādreiz ir kults jau 25.jūlijā. Ziemājus sēs apmēram 120 hektāros, tātad sēklai vajadzēs vairāk nekā 30 tonnas graudu. Vasarāju sēklu sagatavos apmēram 40 tonnas. Lopbarībai vairāk nekā 120 liellopiem un 130 govīm paliks pārējie graudi, kurus samals miltos. Acīmredzot graudu audzēšana lopbarībai nav sliktākais variants, jo šogad graudu cena ir mazāka nekā pērn. SIA “Trapene” cūku palicis maz, turklāt paredzēts tās pamazām likvidēt. Toties palielinās govju ganāmpulku, kam graudi vajadzīgi spēkbarībai. Iecerēts arī celt jaunu fermu.

Dzive laukos