Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Neriskē ieguldīt risku fondā

Lauksaimniecības risku fondā iesētās ziemāju platības nav pieteicis neviens Alūksnes rajona zemnieks. Tā informē Ziemeļvidzemes lauksaimniecības pārvaldē, taču no komentāriem atturas. 

“Risku fondā ir saņemti vairāk nekā 40 pieteikumi no visas Latvijas. Šis fonds, protams, nav peļama lieta. Ir labi, ka tāds ir izveidots. Tomēr vairāki nosacījumi zemniekus mulsina, tāpēc viņu aktivitāte ir maza. Daudzus neapmierina prasība, ka ir jāapdrošina visi ziemāji, nevis tikai tā kultūra, kuras audzēšana rada problēmas. Turklāt nav iespējams atsaukt pieteikumu, ja tas iesniegts fondā. Ir jāapdrošina katru gadu,” skaidro Alūksnes Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste Violeta Kļaviņa.

Viņa pieļauj, ka vasarājus varētu apdrošināt vairāk lauksaimnieku. Tos risku fondā varēs pieteikt līdz 15.jūnijam. Ja ziemāji iznīkst, tad zemnieks parasti to vietā sēj vasarājus, nevis gaida zaudējumu aprēķināšanu un kompensācijas izmaksu nākamajā gadā. “Rentablāk ir lauku vēlreiz apart un pārsēt, lai iegūtu ražu no vasarājiem,” atzīst V.Kļaviņa.

Baidās, ka nepietiks naudas

Zemniekiem trūkst pārliecības, ka lielu postījumu gadījumā saņems kaut minimālu zaudējumu kompensāciju. Tas iespējams vien tad, ja fondā ir iemaksāti pietiekami lieli līdzekļi. Paredzēts, ka pusi līdzekļu veido lauksaimnieku iemaksas. Sākotnēji bija paredzēts, ka tām naudu atskaitīs no platībmaksājumiem, taču likumdošana to nepieļauj. Tiesa, iemaksu summas nav lielas, taču arī 30 procentu kompensācija no neiegūtās ražas nav nekāda lielā. “Tas vairāk ir morāls gandarījums, nevis zaudējumu segšana,” secina V.Kļaviņa.

Katra fonda dalībnieka iemaksas ne vairāk kā 50 procentu apmērā tiek segtas no nacionālo subsīdiju finansējuma. Bet citās ES valstīs līdzfinansē 80 procentus apdrošināšanas iemaksu. Tāpēc ir pamatotas bažas, ka fondā trūks līdzekļu, ar ko segt postījumu radītos zaudējumus. Tādā gadījumā izmaksājamās summas ir paredzēts proporcionāli samazināt.

Vēlas pilnveidot fonda darbību

Annas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas” īpašnieks Jānis Strakša norāda, ka viņam šoruden ziemāju nav, tāpēc nav arī, ko pieteikt risku fondā. Savukārt vasarājus varēs pieteikt tikai pēc to sējas pavasarī. Turklāt zemnieks secina, ka apdrošināšana neko daudz nedod. “Šis risinājums fondam nav optimāls. Ja ziemājus sētu, tad būtu jāpadomā, vai tos apdrošināt,” spriež J.Strakša.

Tiesa, viņam graudaugu audzēšana šogad ir radījusi lielus zaudējumus. Tritikāle visa palika uz tīruma, jo lietus dēļ zeme bija tik slapja, ka nevarēja uz lauka uzbraukt ar kombainu. Šos zaudējumus neviens nekompensēs. Dažā citā zemnieku saimniecībā nav izdevies pārdot jau nokultos graudus, kas arī nenes peļņu. Tomēr vairums aptaujāto lauksaimnieku secina, ka apdrošināšanas sistēma ir izstrādāta vāji. Paredzēts pilnveidot likumdošanas un fonda darbības nosacījumus.

Dzive laukos