Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Laukos ir nedaudz vieglāka dzīve 1

Alsviķu pagasta bioloģiskajā piemājas saimniecībā “Cīruļi” Sarmīte un Imants Stalbergi audzē aitas. Ganāmpulkā ir 38 aitu mātes, kurām uz Ziemassvētkiem dzims jēri.

Lai gan šobrīd Stalbergiem tāpat kā citiem lauku saimniekiem netrūkst problēmu, viņi spriež, ka pilsētā būtu grūtāk iztikt pēc pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas. Viņi no Alūksnes pārcēlušies uz laukiem 2001.gadā, kad bijusi līdzīga krīzes situācija. Pirmspensijas vecumā nav viegli atrast darbu. Saimnieki izvēlējušies audzēt aitas, jo ar tām ir mazāk kreņķu. Nav tik daudz satraukumu par produkcijas pārdošanu kā piena lopkopējiem.

Nevar iegūt lielu peļņu

“Varam pārdot, kam gribam. Pēc aitām atbrauc uzpircēji, kuri par tām uzreiz samaksā. Vest tās uz bioloģisko kautuvi Zaubē nav izdevīgi. Ganāmpulku nedomājam palielināt, jo kūts ir maza un arī zemes nepietiktu ganībām un lopbarības sagatavošanai lielākam aitu skaitam. Kādu laiku bija 50 aitas, bet secinājām, ka ir par daudz,” stāsta I.Stalbergs.

Saimniece piebilst, ka nu jau trīs gadus cena par aitas gaļu nemainās. Nekādas lielas peļņas nav, bet iztikt var. Var saņemt nacionālās subsīdijas par aitām un Eiropas Savienības platībmaksājumus. Par šķirnes aitām varētu saņemt vairāk, bet arī izdevumi būtu lielāki. Turklāt tagad nacionālo subsīdiju projektā paredzēts nemaksāt par ciltsdarbu.

Meklē citas iespējas

Tiesa, grūtības sagādā aitu vilnas mazgāšana, tāpēc tā krājas un netiek pārdota. Pagājušajā nedēļā atkal pabeigta aitu cirpšana. “Elektriskās dzirkles ir sabojājušās, tāpēc nācās cirpt ar rokas dzirklēm. Tās iegādājāmies par pusnaturālās saimniecības attīstībai piešķirtajiem līdzekļiem pirms vairākiem gadiem, bet nav zināms, vai varēs salabot,” saka S.Stalberga. Kaimiņos dzīvo Rūta Žīgure, kura bija izstrādājusi projektu aitu vilnas mazgāšanai. Diemžēl nesaņēma finansējumu ieceres īstenošanai. Tagad viņa cer, ka varbūt nākamgad varēs iegūt atbalstu. Šis pakalpojums atvieglotu darbu daudziem aitkopjiem.

I.Stalbergs bija domājis doties Eiropas Savienības apmaksātā priekšlaicīgā pensijā, taču šī iespēja ir apdraudēta. Lauksaimniekiem izvirzīta prasība, ka priekšlaicīgi pensionēties var tie, kuriem pēdējos  četrus gadus vidējā peļņa bijusi ne mazāka kā 10 000 eiro gadā. Turklāt pensijas maksimālais apmērs noteikts 350 lati. 

Komentāri 1

ilze

kadas ir aptuvenas izmaksas par aitas vilnas mazgasanu kilograma?

pirms 7 gadiem, 2013.03.22 09:40

Dzive laukos