Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kailsala nedarbi augļu dārzos atklāsies vasarā

Šī ziema nebūt nav pirmā, kad kailsals nodara postījumus dārziem. Ir bijuši pat mīnus 26 un pat 30 grādi. Šogad lielāku satraukumu rada tas, ka pāreja no plusiem uz mīnusiem bija ļoti strauja.
“Stiprs sals ilga divas nedēļas. Ko tas būs nodarījis augļu kokiem, to šobrīd nevar pateikt. Pavasarī, kad koki sāks plaukt, varēs vērtēt, kas ir palicis un var ražot. Protams, cerība paliek vienmēr., un gan jau arī, ka kaut kas būs palīcis dzīvs. Šoreiz lielāko ietekmi atstāja nevis aukstās gaisa masas, kad temperatūra noslīd zem mīnus 30, bet zemes sasalums. Tā dēļ droši vien ir cietušas puspundura un pundura augļu koku saknes, bet ne tik daudz paši koki, jo mīnus 20 grādi ābelei nav liels sals,” spriež pieredzes bagātais augļkopis Pēteris Svarups.
Viņš pieļauj, ka no kailsala saknes varētu pasargāt lapu, kūdras, skaidu vai mulčas kārta. Taču nekad iepriekš nevar paredzēt, kādi laika apstākļi būs ziemā. 2012.gada ziema bija bagāta ar sniegu, kas sasniga uz nesasalušas zemes, kas var būt pat sliktāk nekā kailsals. Taču P.Svarupa dārzā bija bagāta ābolu raža. “Pagrabs vēl tagad ir piekrauts ar āboliem. Pēc tik lielas ražas noteikti kaut kas aizies bojā, jo koki bagātīgi ražoja. Taču zinu arī dārzus, kuros nebija neviena ābola,” salīdzina augļkopis. P.Svarups uzsver, ka tikai vasarā pilnībā atklāsies, kā augļu koki ir pārcietuši kailsalu. “Gadās, ka augļu koks saplaukst un uzzied, bet pēc tam novīst. Tas liecina, ka pa stumbru ūdens tiek uzsūkts, bet koka miza ir nosalusi un atmirusi. Lai gan kailsalā lielākās bažas ir par saknēm, arī stumbrs ir jutīgs. Tāpēc ir grūti prognozēt, kā ābeles būs izturējušas,” skaidro P.Svarups. Viņš iesaka augļu kokiem agrā pavasarī, kad noskrējuši palu ūdeņi, dot slāpekļa mēslojumu.
Aprīlī Alūksnē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizēs semināru par augļu koku audzēšanu, kopšanu un jaunākajām šķirnēm. Lektore būs centra Daugavpils nodaļas konsultante augļkope Janīna Kursīte, kura arī stāstīs par to, kā ir pārziemojuši augļu koki un ko darīt, ja tie ir apsaluši.

Dzive laukos