Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Saeima nosaka naudas sodu par atrašanos uz ledus

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), nosakot līdz 70 eiro lielu naudas sodu par aizlieguma atrasties uz ledus pārkāpšanu iekšzemes publiskās ūdenstilpēs vai jūras piekrastē. Par šādu darbību varēs piemērot arī brīdinājumu. Sods tiks piemērots tādā gadījumā, ja attiecīgs aizliegums būs spēkā - saistītajos likuma grozījumos paredzēts noteikt pašvaldības tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz ledus.

Tāpat akceptēts deputāta Daiņa Liepiņa (LRA) priekšlikums, ka par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, tiks uzlikts naudas sods no 15 līdz 100 eiro.

Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka katru gadu, iestājoties ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums par zemledus makšķernieku un citu personu glābšanu.

Lai risinātu šo jautājumu, vairāku gadu garumā iesaistīto iestāžu vidū notika diskusijas par iespējamo tiesisko risinājumu, lai novērstu personu atrašanos uz ledus laika periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami.

Veicot normatīvo aktu izpēti šajā jomā un diskutējot par šiem jautājumiem ar iesaistītajām institūcijām, tika secināts, ka makšķerniekiem, kuri nodarbojas ar makšķerēšanu uz ledus, un personām, kuras pārvietojas pa ledu, atbildības mehānismu varētu veidot, paredzot pilnvarojumu, ka valsts vai pašvaldības iestāde nosaka aizliegumu noteiktās ūdenstilpēs atrasties uz ledus laika periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami, un gadījumos, kad minētais aizliegums tiktu pārkāpts, persona būtu administratīvi sodāma saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

IeM gan norāda, ka jau pašlaik Rīgas un Jūrmalas pašvaldības, ņemot vērā ledus veidošanās tendenci ūdenstilpēs, nosaka paaugstinātās ledus bīstamības periodu attiecīgās pilsētas administratīvajā teritorijā. Savukārt par šī perioda neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos. Tā Jūrmalā par šādu pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 30 eiro. Rīgā var piemērot naudas sodu līdz 71 eiro, taču, ja cilvēka glābšanā nācies piesaistīt glābējus, pārkāpējam uzliek naudas sodu no 142 līdz 350 eiro.

Lai gan dažas pašvaldības pēc brīvprātīgas iniciatīvas nosaka paaugstinātas ledus bīstamības periodu, kā arī paredz administratīvo atbildību, ja tiek pārkāpti pašvaldības saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību, tomēr, lai risinātu minēto jautājumu valstiskā līmenī, Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Zemes pārvaldības likumā, kas paredz pašvaldībai tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, kad tas ir īpaši bīstams.

Savukārt par aizlieguma neievērošanu šodien tika noteikta atbildība LAPK.

Cope un medības