Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izglītos jaunos makšķerniekus 2

Alūksnes biedrības “C.Albula” aktīvisti nolēmuši pievērsties ne tikai makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu novēršanai, bet arī jauno makšķernieku izglītošanai un sagatavošanai. Ar projektiem piesaistīto finansējumu tiks veidota makšķerēšanai labvēlīga vide.

“Daļa biedrības dibinātāju ir pašvaldības pilnvarotas personas, kas jau kopš 2008.gada rūpējas par zivju resursu aizsardzību Alūksnes ezerā. Varam secināt, ka ir mazāk maluzvejnieku un neapzinīgu makšķernieku. Turklāt, cīnoties ar sekām, ir radies secinājums, ka vērtīgi būtu pievērsties jauniešu izglītošanai, lai mainītu attieksmi pret makšķerēšanu kā peļņas avotu. Nobriedušu cilvēku domāšanu mainīt ir grūti, tāpēc tas ir jādara agrākā vecumā,” atzīst biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Skulte.

Ar Alūksnes novada pašvaldību biedrība noslēgusi sadarbības līgumu. Ir ievadītas sarunas, ka Alūksnes Bērnu un jauniešu centra organizētajā vasaras nometnē varētu iekļaut makšķerēšanu. Ja būs interese, varēs veidot makšķerēšanas pulciņu. “Mana pieredze liecina, ka makšķernieka azarts rodas agrā bērnībā un turpinās līdz pusaudža vecumam. Tad rodas citas intereses, bet pēc studijām vai nedaudz vēlāk tai pievēršas no jauna,” saka J.Skulte.  

Biedrības biedri sadarbojas ar pašvaldības aģentūru “Alja”, tie ir iekļauti konsultatīvajā padomē, lai paustu makšķernieku viedokli. Paredzēts piesaistīt speciālistus, kas var konsultēt un palīdzēt. Biedrība ar projektiem vēlas iegūt finansējumu savu mērķu sasniegšanai. “Popularizēsim Alūksnes ezeru, jo tas ir starp lielākajiem un pievilcīgākajiem tūrisma objektiem novadā. Gribam ezera krastus sakārtot tā, lai tie būtu piemēroti makšķerēšanai un atpūtai. Ar projektiem centīsimies piesaistīt Eiropas fondu naudu makšķerēšanas vietu iekārtošanai un infrastruktūras uzlabošanai,” skaidro J.Skulte. Tiks īstenota pašvaldības iecere atjaunot skatu torni Tempļa kalnā, bet vēl vairākus skatu torņus vajadzētu izvietot apkārt ezeram. Tie kalpotu gan tūristiem, gan arī ļautu novērot un apsargāt ezeru. “Biedrība ir uzņēmusies rūpēties par Alūksnes ezeru, jo pašvaldības aģentūras “Alja” apsaimniekošanā ir seši publiskie ezeri. Diviem darbiniekiem tā ir pārāk liela slodze, tāpēc domāju, ka varētu veidot vēl citas biedrības, kas rūpēsies par tuvumā esošajiem ezeriem,” uzskata J.Skulte.

Viņš secina, ka Alūksnes ezeram ir savs sargeņģelis, kas spiningošanas sacensību laikā vairumam liedz lomus, sevišķi lielās līdakas. “Sacensībās kā likums veiksme ir tad, ja ir viena liela zivs. Kas būtu tad, ja katru reizi apmēram 90 dalībnieki varētu lepoties ar lieliem lomiem?” spriež J.Skulte. Viņš labi pārzina ezeru, jo gandrīz visās brīvdienās dodas makšķerēt. Pavasarī un vasarā bija labi lomi, bet rudenī – ne. Tiesa, bez zivīm paliek arī makšķernieki citās ūdenskrātuvēs, pat bagātajā Burtnieku ezerā lomi nav tādi kā ierasts. “Varbūt tāpēc, ka rudens ir silts. Plēsīgās zivis labi ķeras pirms pirmā ledus, kad tās cenšas uzņemt vairāk barības,” uzskata J.Skulte. Viņa lielākā līdaka bija apmēram 6 kilogramus smaga. Biedrība nosaukta ezerā mītošā repša vārdā latīņu valodā, jo šīs zivs uzdevums ir būt par barību plēsīgajām zivīm. “Uz makšķeres repsi noķert nevar, bet tīklu zveja ezerā nav atļauta,” norāda J.Skulte.

Komentāri 2

Dibestith

convert pdf to word acrobat windows 7 japanese language pack http://bdaynkt.hostingsociety.com/acrobat-reader-9-update.html acrobat reader

pirms 6 gadiem, 2012.02.20 01:56

zive

...un ko darīsiet ar tiem pārdesmit vecajiem "brekiem", kas uz ezeru iet kā uz darbu?!

pirms 6 gadiem, 2011.11.29 06:33

Cope un medības