Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai tiešām dzīvojam vienā novadā?

Gada pirmie mēneši tradicionāli saistās ar pašvaldību budžetu veidošanu. Jau treknajos gados katra iestāde cīnījās par sava pīrāga daļu, tomēr kopš ekonomiskās krīzes sākšanās šī cīņa kļuvusi par izdzīvošanas jautājumu. Sevišķi asas...

Sevišķi asas diskusijas par budžetu notiek Alūksnes novadā, kur izstrādāti jauni budžeta sadales kritēriji. Lai gan tiek lēsts, ka šogad pašvaldības kopējais budžets pieaudzis, turklāt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem uz katru Latvijas iedzīvotāju aprēķināta lielāka summa nekā pērn, pagastiem un to iestādēm priekšā gaidāma tik pamatīga jostas savilkšana, kāda, iespējams, nav piedzīvota pat krīzes zemākajā punktā un apdraud izredzes pildīt tās funkcijas, kas viņiem uzticētas.

Tiek uzsvērts, ka jaunie kritēriji finansējuma sadali padarīs līdzvērtīgāku, manuprāt, jādomā būtu nevis par vienādu līdzekļu sadalījumu, bet gan visiem vienādu iespēju nodrošināšanu. Publiskoti provizoriskie tautas skaitīšanas dati, kas atspoguļo provincei ievērojamu iedzīvotāju skaita kritumu. Pašvaldībai būtu jānovērtē ikkatrs iedzīvotājs, kurš vēl dzīvo tās teritorijā, radot viņam labvēlīgus darba un atpūtas apstākļus jebkurā pagastā.

Tas man atgādina brīžus, kad, izskatot ar visu novadu saistītus jautājumus, atsevišķi deputāti ne reizi vien uzsvēruši – mēs dzīvojam vienā novadā. Domājams, beidzot ir pienākusi tā reize, kad šos vārdus apliecināt ar darbiem ir vislielākā vajadzība, sadalot budžetu tā, lai cilvēki izjustu vienlīdz lielu samazinājumu vai finansējuma pieaugumu neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo pilsētā vai kādā citā novada teritorijā.

Blogi