Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pārliecinošs “pret”

Referendumā par grozījumu veikšanu Latvijas Republikas Satversmē savu gribu esam pauduši, aizstāvot to, kam vajadzēja būt kā nemainīgai un pašsaprotamai vērtībai – latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Referenduma iznākums,...

Latvijā nebeigsies jautājums par nepilsoņu statusu un tiesībām. Referenduma iznākums noteikti ietekmēs arī Latvijas starptautiskās attiecības ar Krieviju, savukārt referenduma ierosinātājs, Vladimirs Lindermans, jau solījis turpināt „cīņu” par vienlīdzīgām tiesībām un referenduma datus „rādīt Eiropai”.

Manuprāt, krievu valoda ir un būs dzīva valoda Latvijā, jo 20 gadu laikā, kopš Latvijā atjaunota neatkarība, tā joprojām nav izzudusi ne Latgalē, Rīgā, ne mūsu Pededzes pagastā, kur to ikdienā lieto ļoti liela daļa iedzīvotāju gan savstarpējā komunikācijā, gan valsts un pašvaldību iestādēs. Sestdienas referendums ar tādu formulējumu kā ieviest krievu valodai otras oficiālās valsts valodas statusu bija radikāls, tādēļ tik daudzi latvieši devās pie balsošanas urnām. Ja šo 20 neatkarības gadu laikā, dzīvojot Latvijā, krievvalodīgie nav apguvuši latviešu valodu vismaz sarunvalodas līmenī, tad nevar būt atrunas ar to, ka kautrējas runāt – vienkārši nav vēlēšanās. Un „grēko” arī paši latvieši, uzreiz raisot sarunu krievu valodā. Tādēļ cienu tos ārvalstu iedzīvotājus, kas pat īslaicīga darba vai brīvprātīgo kustības laikā Latvijā iemācās latviešu valodu, jo viņiem ir vēlme to apgūt.

Blogi