Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pagaidām 1:0

Reformu partijas ministri jau ilgāku laiku nonākuši krustugunīs. Edmundu Sprūdžu lamā lielo pilsētu mēri, Robertu Ķīli - augstskolu rektori. Medijos abu kungu cīņas tiek plaši atspoguļotas, taču no malas grūti saprast, kura pusē tad ir...

Tas, ka abiem ministriem ir maza politiskā pieredze, lien kā īlens no maisa, tāpat kā nespēja pamatoti argumentēt savas ieceres un skaidrot tās sabiedrībai. Tieši šo iemeslu dēļ rodas šaubas, vai it kā labi domātais nav atkal kārtējās “reformas reformu pēc” vai arī neož pēc kārtējo politekonomisko interešu bīdīšanas.

Bet tas, ka pārmaiņas, piemēram, izglītībā ir vajadzīgas, redzams kā uz delnas. Izglītības jomā, tostarp augstākās izglītības, joprojām valda milzīgs haoss pēc 20 gadu neatkarības. Tas, ka augstskolu ir par daudz, mācībām klibo kvalitāte un liela daļa augstskolu galvenokārt nodarbojas ar naudas slaukšanu no studentiem, nevis sagatavošanu darba tirgum, nevienam nav noslēpums. Taču no augstskolu rektoru ienākumiem gluži vai sareibst galva! Tie galu galā vēl būtu samērojami, ja kāda no mūsu augstskolām kaut vai spētu iekļūt tajā labāko 400 pasaules augstskolu topā. Te jāsaka kā sportā – 1:0 Ķīļa labā.

Ar Sprūdžu  ir visai līdzīgi. Neapšaubāmi, ka daži lielo pilsētu mēri nekādi nevar lepoties ar tīru reputāciju, regulāri dzirdams par dažādiem pārkāpumiem, kuri parasti ir grūti pierādāmi, un bieži vien ir sajūta, ka pilsētas mēdz līdzināties mēru individuālajiem uzņēmumiem, kur “īpašnieks” visu “sakārto”, kā vajag! Lai nu kā, Sprūdžs lielo lapseņu pūzni ir satracinājis. Protams, paliek jautājums, cik tīras ir paša ministra intereses?

Blogi