Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Otrais ātrums

Braucot otrajā ātrumā jau kuro kilometru pa Alūksnes novada grants seguma ceļiem, ne vienam vien autovadītājam ir dusmas par to, ka jāmaksā tik liels ceļa nodoklis, bet tā vietā pretī saņemam teju necaurbraucamus ceļus. Līdzīga situācija...

Līdzīga situācija ir uz asfaltētajiem ceļiem. Jāpiekrīt, ka iepriekšējos pavasaros ceļi un ielas nav bijuši tik sliktā stāvoklī kā šogad, un tas ir tikai likumsakarīgi, jo cik gan bieži vasarā mēs redzam rosāmies strādniekus ceļu rekonstrukcijas darbos? Tikmēr katrai ziemai atkal seko jauns pavasaris, atnesdams nepatīkamus pārsteigumus. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” dati liecina, ka gandrīz puse jeb 48,1 procents no asfaltētajiem ceļiem Latvijā ir uz sabrukšanas robežas, 19 procenti ceļu seguma novērtēti kā apmierinoši, bet tikai trešdaļa – kā labs vai ļoti labs segums. Statistiku šī valsts iestāde apkopo katru gadu un publisko, lai visus vēl vairāk „uzkurinātu”, bet kas tiek darīts, lai to novērstu? Vai vispār kādam gribas ko darīt, katru mēnesi saņemot „cieto algu” neatkarīgi no tā, kas un cik daudz paveikts? Varbūt visiem autovadītājiem vajadzētu solidarizēties un nemaksāt vairs ceļa nodokli, jo „uz ceļiem” nonāk tikai 8 procenti no tā! Piemēram, pērn Latvijā no jauna nav uzbūvēts neviens autoceļa kilometrs, toties palielinājās remontēto ceļu garums. Šogad ceļu rekonstrukcijā ieguldīs pēdējo 9 gadu laikā lielāko Eiropas fondu finansējumu – 93 miljonus latu, bet tur ietverta arī summa, kas Latvijā nav laikus apgūta pērn. Bet zemās ceļu būvniecības kvalitātes dēļ Eiropas Komisija pat apsvēra domu pārtraukt finansēt ceļu rekonstrukciju Latvijā. Vai tiešām Latvijā esam tik mazkvalificēti arī šajā jomā vai arī tas tiek darīts apzināti, lai arī šajā nozarē Latvija Eiropas Savienībā būtu tikai patērētāji?

Blogi