Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ne tikai pašdarbība

Nav šaubu, ka kultūras dzīve novadā pamazām sāk attīstīties. Pieaug ne tikai pasākumu skaits, bet arī to daudzveidība un kvalitāte. Viena no kvalitātes latiņām ir uzaicinātie viesmākslinieki. Jo atpazīstamāks mākslinieks, jo lielāka...

Tiesa, pēc Alūksnes skolotāju kora “Atzele” jubilejas koncerta “Dzīve kā tango”, manas domas mainījās. Nedzirdētais repertuārs, augstvērtīgais skanējums, izvēlētajai tematikai pielāgotais skatuves iekārtojums un koristu tērpi – šo koncertu vārda tiešā nozīmē baudīju, sākot ar izkaisītajām rozēm uz koncertflīģeļa līdz pat akordeona, vijoles un kontrabasa skaņām, kas piešķīra kora skanējumam nepieciešamo nokrāsu un temperamentu. Ne velti visiem saku, ka koncerts izdevies vienkārši lielisks. Viens no tiem, kas jāredz un jādzird pašam, lai saprastu, par ko ir runa.

Vienlaikus aizdomājos, vai pašmāju kolektīvi nav novērtēti par zemu. Parasti par tiem runā kā par tautai radītu iespēju gūt atslodzi no ikdienas rūpēm. Jā, šie iemesli, visticamāk, kalpo par motivāciju vispār iesaistīties kolektīvā, tomēr, redzot tik pārsteidzošu gala rezultātu, roka neceļas teikt, ka tā ir tikai “pašdarbība”. Galu galā nav teikts, ka kolektīvs, kurā nedarbojas neviens profesionālis, ar savu darbu nevar panākt tiem līdzvērtīgu efektu, tāpēc atliek vēlēt, lai arī turpmāk neapsīkst darboties griba un lai “Atzeles” jubilejas koncertā aizsāktie pārsteigumi vēl ilgi nebeigtos.


Blogi