Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mīlēt savu darbu

Runājot ar šīgada skolu absolventiem, nākas secināt, ka jauniešiem nākotnes ceļš ir miglā tīts. Nav jau tā, ka jaunieši nezina, ko grib, bet - viņi baidās īstenot savas ieceres: ja nu sapņu profesija nebūs pieprasīta, ja nu atalgojums par...

Ekonomiskā situācija liek jauniešiem nevis izvēlēties savu dzīves aicinājumu, bet gan apgūt profesijas, kurām būs pieprasījums. Nevar nosodīt šo jauniešu izvēles kritērijus, taču dziļi sirdī man viņu ir nedaudz žēl. Viņi ir apņēmušies visu mūžu darīt nemīlamu darbu tā vietā, lai tiektos pretī dzīves mērķiem un aicinājumiem. Tikai pēc gadiem viņi attapsies, ka nav sevi realizējuši un guvuši dzīves piepildījumu. Var jau teikt, ka tas ir tikai darbs, taču darbā mēs ik dienas pavadām vismaz astoņas stundas. Tas nav maz. Tās ir astoņas dzīves stundas! Tomass Edisons, cilvēks, kurš savas dzīves laikā reģistrēja 1093 patentus (izgudrojis, piemēram,  runājošo mašīnu - fonogrāfu, kvēlspuldzi un ogļu mikrofonu), dzīves noslēgumā par savu izcilo karjeru teica: “Savas dzīves laikā neesmu strādājis nevienu dienu, tas viss bija vien vienīga izprieca.” Ikvienam, kas šobrīd ir izvēles priekšā, vēlu nebaidīties. Nebaidīties un tiekties pretim tam īstajam aicinājumam! Ja savu izvēlēto nodarbošanos no sirds mīlēsiet, tā padosies un kļūsiet par profesionāļiem, un profesionāļiem darba nekad netrūkst, lai arī kāds būtu šis darbs vai profesija. Lai mums visiem darbs ir kā izklaide, sniedz gandarījumu, piepildījumu un stundas aiztraucas vēja spārniem!

Blogi