Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Miķeļdiena

Miķeļdiena (29.septembris) simbolizē rudens ražas svētkus un vasaras beigas. Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad dilstošā saule nonākusi pusloka viduspunktā, kad diena un nakts ir atkal vienādā garumā....

Zinu, ka joprojām daudzās izglītības iestādēs populāri ir Miķeļdienas tirdziņi un rudens ražas izstādes. Atminos, kad es mācījos vēl skolā, tos rīkojām ar lielu entuziasmu, izrādot un tirgojot pašu izaudzēto vai gatavoto, jo tieši tam ir vislielākā vērtība. Ir prieks, ka šī tradīcija arī tagad skolās un bērnudārzos tiek turpināta. Tiesa, liela daļa bērnu un jauniešu mūsdienās daudz labprātāk nododas aizgūtajiem Helovīna svētkiem, spokojoties, biedējot un diedelējot saldumus, bet Miķeļdiena ir latviešu tautas tradīcija, ko gribētos saglabāt arī turpmāk no paaudzes paaudzē. Folkloristi gan ar nožēlu atzīst, ka mūsdienu sabiedrībā rudens saulgrieži ir gandrīz aizmirsti svētki, salīdzinot ar pārējiem saulgriežiem – Lieldienām, Jāņiem un Ziemsvētkiem. Galvenokārt tas tiekot saistīts ar cilvēku attālināšanos no lauku dzīves - ražas novākšana lielai daļai sabiedrības vairs nav aktuāls notikums, jo viss nepieciešamais tiek iegādāts veikalā vai tirgū. Latviešu tautas ticējumi par Miķeļdienu vēsta: ja Miķeļos ozolos vēl ir zīles, tad Ziemassvētkos būs dziļi sniegi. Ja Miķeļos līst lietus, būs silta vasara, bet, ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēsies sniegs. Vai tā ir – varam novērot dabā un pārbaudīt paši!

Blogi